Aleksandrs - 23. novembris, 2013 pl. 12:48
Vispirms esmu patīkami pārsteigts ar komentāru kvalitāti, salīdzinot ar portālu (Delfi, tvnets, utt.) komentāriem. Redzams, ka šeit raksta izglītotie un domājošie cilvēki. Tas ir patīkami, ka mūsu valstī šādi vēl ir. Jo pēdējā gadā esmu nokļuvis depresijā dēļ tā, ka man pazuda cerība, ka mūsu valsti kadreiz "būs labi".
Ejot vēlēšanos, mēs izvēlamies valdību no mums pašiem. Tie ir tādi paši cilvēki, ka mēs. Mēs par viņiem balsojam, un pēc tam vienmēr esam neapmierināti ar to iedzīvi, ko viņi tautai iekārto. Neesam apmierināti ar likumiem, ko pieņem, ar valsts attieksmi pret savu tautu.
Sanāk, ka mēs paši neesam apmierināti ar sevi.
Kur izeja? Kādreiz bija lepnums par valsti, cerība, ka būsim civilizēti, ka Eiropa. Bet šādas cerības vairs nav. Skumjas un pesimisms. Mīlu savu dzimteni, bet neticu, ka kādreiz kas mainīsies un kļūs labāk. Mēs neesam godīgi savās dvēselēs, ja ikviens, kas tiek pie varas, uzreiz sāk "ņemt". Nabadzības sindroms - ja parādās iespēja, ir jāzog, jo citas iespējas nebūs. Saprotiet, kur ir problēma? Problēma ir visos mūs kopā.
Tāpēc mums nav nākotnes, jo tas ir apbūrtais loks. Lai kļutu bagātākam, jāzog. Lai nezagtu, jākļūst bagātākam. Eiropā paaudze nodod sataupīto bagātību nākamajai paaudzei. Mums nav ko nodot, jo mēs neesam neko nopelnījuši. Vēl nepaspējām. Un ja paspējām, tad krīze visu atņēma.
Skumji... Esam pelnījuši sev to valsti un valdību, kādu tiešām esam pelnījuši...
Valdība ir atteikusies no Krievijas MČS palīdzības, kam ir specializēta tehnika un augsti kvalificētie resursi šādās avārijās cietušo glābšanā. Mums pat termovizoru nav, lai ātri noteiktu, kur dzīvie palikuši. Mums šāda palīdzība nav vajadzīga. Paši tiksim galā. Tā ir attieksme pret mums pašiem - pret mūsu kaimiņu, pret nepazīstamu cilvēku, kas nokrita uz ielas un mēs ejam tam garām nepalīdzot. Mēs ienīstam viens otru, tāpēc, ka esam ubagi. Vai mums ir nākotne, kā tautai?
Super pateikts!
360
