Labrīt!
Šīs dienas katru mīļu brīdi tikai lasu jaunākās ziņas, traki. Pat nespēju iedomāties kā ir tiem, kas ar to visu ciešāk saistīti. Pat draugos nebiju iegājusi, tikko ieeju un tur neskaitāmas vēstules ar jautājumiem, vai kāds pazīstams nav cietis, jo daudzi dzīvo tuvumā. Zinu ļoti daudzus, kas uz Maximu vairs neies, jo arī piekrītu jau te izskanējušajam viedoklim, ka ja ne viņi vainīgi pie ēkas sagrūšanas, tad tā attieksme viņiem, vienaldzība un tas, ka neevakuēja cilvēkus ir vienkārši drausmīgi. Varbūt _Paris tagad turpinās vēl saukāt lielu daļu Latvijas par aprobežotiem, kā izdarīja šīs tēmas sākumā, norādot, ka visi, kas nedomā racionāli un negrib vairs iet uz Maximu pēc šī visa, kaut vai emociju iespaidā, ir aprobežoti. Nesaprotu, kāpēc pat šādā brīdī nevar pievaldīt sevi un izteikt savu viedokli, citus neaizvainojot, ja tie domā savādāk. Tik netaktiski.
Rīt laikam arī aiziešu uz baznīcu, kaut to reti apmeklēju ikdienā :( Prieks, ka tik daudzi ir gatavi palīdzēt un, ka mūsu sabiedrība tomēr nav tik vienaldzīga šādos gadījumos.