noskatījos Degpunktu, redzēju, kā glābēji raud par saviem biedriem, kā 70gadīgs onkulītis ar optimismu un izmisumu reizē mēģina sazvanīt savu sievu.. tagad izlasīju, ka publicēti vairāki bojā gājušo vārdi un ģimenes, te kaut vai par tām pašām atvadu īsziņām.. noraudājos un nodomāju, kāds vājprāts. un dusmas uz tiem, kas tgd sēž un gudri spriež, ka neviens nav pie tā vainīgs..
parunāju ar puišiem par to, kā strādā tās signalizācijas. ideja ir tāda, ka katrā telpas pusē ir sensori, lāzeri un spoguļi. lāzerītis tiek raidīts uz pretējo pusi un atsitās spoguļos. līdz ko šī kontakta nav, ieslēdzas signalizācija, jo tas nozīmē, ka konstrukcija bīdās, jo vairs nav sakritības mehānismā. tad kāpēc neviens tam nepievērsa uzmanību, ja tā pat nebija nekāda ugunsgrēka trauksme??
360
