Ziniet, meitenes..
Aiz visām sāpēm un izmisuma par traģēdiju, es ar pavērtu muti klausos to, ko saka tie, kas cēla šo vietu. "Mēs neako neatradām, ka tā būtu mūsu vaina. Viss ir kārībā, visu izdarījām pareizi. Nekas netika pārkāpts". Man ir kauns, kauns.. Noliegšana, vainas apziņas nekādas, nekaunība pat.. Ja acīmredzami šeit ir skaidri, ka ēka neizturēja. Pat ne atvainošanās.. (kas gan neko nedotu, bet viņu vietā es nespētu tā runāt, kā viņi pažreiz to dara).
Un godīgi sakot, es neticu, ka šeit būs vainīgie, kas atbildēs par visu. Japiekrīt L. Lapsas viedoklim šoreiz, tie, kas runā, ka nav jāmeklē vainīgie, tie ir tie, kam tas ir izdevīgi-noklusināt visu.
Tāpat arī tomēr nevēlos apmeklēt maksimu, vel ne.. Cik lasīju cāļa diskusijā, maksimas patukšas esot.