Tūlīt mani samazgām nolies, bet tomēr nevaru noturēties, lasot visu šo epopeju ar it kā mirušajiem, bet noklusētajiem bērniem.
Ar ko tā bērna dzīvība ir īpašāka nekā, piemēram, 23 gadus vecās mākslinieces dzīvība? Tas, ka viņa nomirst, ir tā ok (nosacīti, protams) , bet ja bērns kāds gājis bojā, tad visai sabiedrībai ielās jāiet un Ušakovs, Dombrovskis un vēl sazin kas ar akmeņiem jānomētā?
Nepārprotiet, es kopš pirmās dienas visu laiku pārdzīvoju un visu dienu sekoju līdzi, bet manās acīs katrai dzīvībai ir vienlīdz liela vērtība, tāpēc tas satraukums par bērniem liekas pārspīlēts. Nevienu dzīvību atpakaļ nevar atgriezt un neviens nebija pelnījis mirt!