Labs vakars, meitenes!
Visām sirsnīgi sveicieni Latvijas svētkos :)
Varbūt ir kāda, kurai bijis līdzīgi un var dot padomu.. ;)
Tēma , kas mani moka un nodarbina pāris pēdējos mēnešus ir tā, ka liekas, ka studēju to, par ko nemaz negribu kļūt, visi uzdotie uzdevumi iet ar grūtībām un morāliem sagruvumiem...līdz ar to izlaižos..Vienmēr labi mācījos, biju apņēmīga, bet tagad sajūta, ka dzīves mērķis kaut kur pazudis. Savos 22 gados izmācījusies profesiju 4 gadus un to turpinot augstskolā vēl 4 gadus - saprotu, ka es to nevēlos!(novēloti, bet jā..) Protams, ka vienmēr var nomainīt skolu, dzīesvietu, bet pašlaik man nav nekādu ienākumu, lai dotos uz Rīgu u.c., kur ir vairāk iespēju, dzīvoju ar draugu kopā,viņš nevēlētos,lai es braucu prom... Darbu pa savai profesijai ar vidējo profesionālo izglītību nevaru atrast jau gadu, visi mani kādreizējie radošie talani liekas, ka izplēn, un zūd motivācija.. Kā lai atgūst to sparu atkal apņēmīgi mācīties?? jūtos vnk sagrauta.. sajūta,ka visi mācīšanās gadi vējā, ka pabeigšu skolu un atkal nespēšu atrast darbu...
varbūt kādai studijas gados bijis tāpat vai pašlaik cīnās līdzīgi?
117
