ne mans?

:)

paceļu

Es arī mācos prof. vidējo, šogad beigšu un saprotu, ka nav mans. Iepriekš jau 5 gadus mācījos mākslas skolā un jau tajā laikā likās, ka nav kaut kas īsti... bet ne jau tāpēc, ka nepadotos zīmēšana, vai piemēram, tās pašas programmas, bet tāpēc, ka nav man tās mākslinieciskās domāšanas. Nekad neesmu varējusi saprasties ar pasniedzējiem, jo man vajag konkrētu atbildi uz jautājumiem kāpēc, kā, un tml, bet atbildes ir parasti, nu tāpēc, ka tā vajag, jo tā labāk, un vajadzētu vēl paekspermentēt :D, man tas vienkārši riebjas. :D
Jūtu, ka nebūs, lai gan tehniski esmu spēcīgākā kursā. Ko padarīsi, jāmeklē sevi kaut kur citur.

man toties atkal ir visas mākslinieciskās dotības, bet nespēju tehniski ar programmām neko risināt, darboties, vnk neiet un ar laiku sāk riebties... un ja iedomājos, ka tas būs jādara visu dzīvi..ak vai... tikai ar roku...
un tas beidz nost visu motivāciju mācīties, kaut arī saprotu , ka itkā mans...
ko lai dara?

Es arī mācos programmu, kurā īsti neko aizraujošu neredzu. Un ir tiiiiik grūti saņemties, lai izpildītu visus skolas darbus, jo rakstīt papīrus par to, kas Tev neinteresē ir vairāk nekā vienkārši mokoši. Es arī vidusskolā biju paraugmeitene, un tagad ir ārkārtīgi grūti pierast pie sajūtas, ka neesmu gudrinieku rindās. Tas morāli sagrauj pašapziņu un ir stulbi visu laiku būt tādā diskomfortā, bez jebkāda entuziasma, piepildījuma...

Mani pie dzīvības tur tas, ka skolai ir laba slava un izglītībai ir ļoti laba kvalitāte.

Grūti dot kādu padomu, jo pati knapi ķepurojos, bet gan jau būs labi. Cik Tev gadu atlicis līdz programmas pabeigšanai? Visticamāk vienkārši jāsaņemas un jāizvelk līdz galam. Vismaz tāda ir mana stratēģija.

Man atlikuši vēl 3 gadi... diezgan daudz, un liekas grūti saņemties vēl nesen iesākot mācības pabeigt tās... :/
man arī prestiža skola, labs , kvalitatīvs diploms, kas cels pašapziņu, bet nav sajūtas, ka es to turpināšu darīt, un atradīsies darbs.
šobrīd ir tā, ka bastoju skolu tikai tādēļ, ka nespēju saņemties un izpildīt vienu uzdvumu programmā, kurš jau bija sen jāpabeidz.. un nav nekādas apņēmības to pat iesākt. Pilnīgi netipiski manam raksturam! ehh

194, Demi, cerams, ka mums izdosies!

Apsveicam valsts dzimšanas dienā ;)

Zini varu padalīties savā piemērā - esmu mācījies ekonomiku un uzņēmējdarbību jau no 6 klases :D Un Latvijas labākajās skolās, bet man maizīti mājās nes IT :D Godīgi sakot, varbūt pat lieki esmu mācījies, bet tomēr nē, jo izmantoju savas zināšanas uzņēmējdarbībā, lai gūtu panākumus IT :)) (IT man bija hobijs)

Kā teica viens Latvijā daudz sasniedzis uzņēmējs, aizstāvēšana, "Jūs varat ražot un radīt labāko preci/pakalpojumu, bet vienmēr ir jāatrod patērētājs".
Godīgi sakot mani manas mācības ir padarījušas par izcilu pārdevēju :D + zinu, kā apiet noteiktas grūtības.

Tā kā ieteikšu saņemties un pabeigt, jebkuras zināšanas dod tev priekšrocības tirgū,īpaši, ja nesaistītā tēmā, jo tu domā neordināri.

Kā teicis Enšteins "Skola mūs padara stulbākus", bet viņam bija kļūda, tajā, ka skola dod mums alternatīvas, kā izmantot mūsu zināšanas.

Steve Jobs: "Stay hungry stay foolish".

Kā interpretē ir atkarīgs no tevis ;)

Nepratīgs, tavas profesijas un zināšanas man atgādina kādu manu paziņu. Bet vai nav grūti strādāt IT, bez izglītības? Tā profesija man šķiet sarežģīta...

Pie programmām ir vnk jāpierod, jāsaprot un jāiemācās. Ar roku nesanāks tikai. Jo piem. dizainā ar roku tu vari veidot skices, bet manā profesijā 100%tikai ar roku strādāt nav iespējams.

Protams ir grūti, bez pamācībām, bet ir iespēja iegūt zināšanas un mācīties no savām kļūdām, mana dārgākā kļūda pagaidām ir bijusi 10 000 ls :D :D
Bet te palīdzēja mana izglītība, jo pratu atrast risinājumu, nenovelt uz cietiem, bet atrast risinājumu, kurš šo kļūdu samazināja par 100 reizēm :) Domāšana neordināri savai profesijai dod ļoti daudz priekšrocību.

Zini ja mīlēsi savu darbu un rausies par spīti jebkurām grūtībām, tu būsi izcils, tu sasniegsi savus mērķus. Nekad nevajag padodies! Apņēmība un sišanās kā mušai pret stiklu, tomēr palīdz, jo vienā brīdī logs būs vaļā. :) :D

super, kad cilvēki atrod to savu vietiņu, kura gan patīk, gan nes naudiņu.
ak, kā gribētos sajusties savā īstajā vietā, jo pašlaik neredzu,ka strādāšu šajā jomā, bail, ka darbs pie datora novedīs rutīnā, jo esmu ļoti sabiedriska,aktīva...
un tās programmas izzināšana neiet tik viegli, viss ātri aizmirstas un nav vēlmes tajās strādāt...
pilnīgi sajutos kā 14gadniece, kad vējš galvā un ne da skolai. pilnīgi bailes

Sveiks lai dzīvo sarkanbalti sarkanajiem!

Ar mani ir tieši tāpat, biju paraugskolniece, pašapzinīga un ar teicamu uzvedību, studējot nu jau 2. gadu, savos 21 sastopos laužot celmus jo ir grūti tikt galā ar sauso akadēmisko papīru rakstīšanu, prasās kaut kas vairāk radošs, vēl 2 gadi jānobeidz, nezinu gan, vai strādāšu vai spēšu atrast pozīciju darbam, lai pelnītu savu maizīti ar sviestu. :P

Lory - es arī nereti pieķeru sevi pie domas - es taču neko nezinu. :o par ko viņi man maksā.

Bet te ir Latvieši stulbums, no kura jātiek vaļa, cilvēki maksā par mūsu zināšanām. Lai arī darbs aizņem 5min, nebaidies par to paprasīt 5ls :D Un ja būsi, pati sev saimnieks, nekad nebūs garlaicīgi - vienmēr kāds atradīs, kā tevi pačakarēt :D :D :D

Piemēram:
Mans logs bija mani vieni no pirmajiem patstāvīgajiem klientiem. Šobrīd ir tā, ka noteiktā sfērā - no manis LV nav iespējams izvairīties.

"Neesmu lētākais, bet esmu labākais" :D Tā es sevi pasniedzu klientiem :) Jo viņiem nav par ko satraukties, ja saņem preci vai pakalpojumu no manis - 100% atbildība ir uz mani, kaut iespējams izmaksās man tas daudz- un no savas kabatas :) Bet tai pat laikā viens otram iesaka un viss attīstās :))

vēl ir viena neskaidrība..
varbūt tā nevēlēšanās mācīties saistīta ar to, ka gribas pelnīt reālu naudu reālā darbā? jo esmu izmisumā, ka tās vienmēr pietrūkst... un ļoti nevēlos sēdēt draugam uz kakla...jūtos nevarīga.
un tas man liek justies atkarīgai, gribas to patstāvību, neatkarību, pašai sevi nodrošināt.
liekas, izmācīšos atkal tos gadus, un beigās tāpat darba nebūs.. pilnīgi sirds sāp.

Kā nereti apsveicu draugus - "Tu neesi students vairs, bet nu esi bezdarbnieks" :D

Zini sāc tagad!! Neattaisnojies ar laika trūkumu, laiks pietiks, ja plānosi ;) Dari, dari un vēlreiz dari :)

PS: es biju muļķis un sāku vēlu :( Neiesaku iet manās pēdās :(

Pametu programmu, kura mani nesaistija. Iestajos, jo skolai bija laba reputacija un tuvu majam, ka ari gimene skubinaja. Macijos gramatvedibu, bet nu nekadi nesaskatu sevi saja profesija. Lai gan zinu, ka labs gramatvedis var labi pelnit, bet prieks manis gramatvediba ir parak sausa, nekad nav patikusi matematika, parlieku daudz cipari, butu gruti vadit savas dienas ofisa kresla. Jutu, ka ta vairs nevaru turpinat, ja katra diena jasak ar riebumu un pesimismu. Protams, negribejas lieki izniekot laiku un sedet vecakiem uz kakla, viniem jau ta bija gruti, un jau sen gribejas nomainit vidi. Tagad esmu arpus Latvijas un macos koledza ESOL, vel domaju macities Health&Social Care, counselling vai kautko tadu, kas ir saistits ar dabu un dzivniekiem. Man patik palidzet un rupeties par dzivniekiem, dabu. Tas butu tuvak sirdij! Labprat stradatu vieteja Animal Shelter, bet pagaidam jasamierinas ar to kas ir.:) Pat nezinu ko ieteikt autorei! Ja tu jau esi uzsakusi macibas augstskola, tad varbut sanemies un pabeidz, ka Demi teica! Varbut nav tik traki! Vispar skaties pec savam ieksejam sajutam, izsver visus "par" un "pret"! Varbut, ja tu uzsaktu studet ko citu, tad atkal izveleta programma nepatiktu. Tev vajadzetu izlemt, kas tiesi tev ir vissaistosakais! Galvenais nenokar degunu! Turies!:)

Izvērtē visus par un pret kā teica Safiyah. :) un tiesam,ja juti,ka nav tik slikti, ka tomer vari pabeigt, kaut cik labi turpini, ja ne tad ej prom, lai neskiestu lieki laiku. Es sobrid esmu situacija tiesi pirms, kad es nezinu, ko macitie, tapec es skiet vel kadu bridi busu savu interesu meklejumos, tev ir draugs, bet varbut,ka tu tikunta vari doties brivpratigaja darba, ta teikt kadu bridi atpusties un padarot pilnigi, ko citu. Varbut padoma par augsskolas mainu no ta ko tu macies sobrid uz,ko radosaku,ja jau tev sis lietas patik un iet. Roc, nepadoties, bet mekle, izmegini,ko jaunu un neskied energiju lietas, kas tev nepatik. Nedari neko tikai tapec,ka mamma teica, kaimins teica, ieklausies savas sajutas :)

Esmu līdzīgā situcijā. Kaut arī kad domāju kur studēt, tad man uzreiz bij velme iet tieši tur kur esmu tagad. Tiku budžeta un itkā viss labi.Un programma saistīta ar hobbiju. Bet nezinu, kāpēc,bet kaut kas nepatīk un sajutas ir tādas ka aprakstīja tēmas autore.
Kaut kur pazuda motivacija un velme macities. Tikai dažreiz uznāk saprasšana par to ka jāmācās. Ari gribas redzet darba rezultatus jeb atalgojumu par padarito darbu. Bet studiju laika stradat un normali macities fiziski nesanak.

Ai, kā es Jus saprotu, jo vairāk mācos to ko tagad, jo vairāk gribu mācities to, ko pēc 9. klases gribēju mācities!! Visvairāk man skumdina tas, ka par mācībām ir jāmaksā un ne jau man, bet vecākiem!