Pralinē es šajā lietā neko nevarēju darīt/ietekmēt. Lai cik mazais bija noguris, garāki miegi par 30 min nebija vispār. Gulēja bieži, bet īsos miedziņus. Un tad vienā dienā viss pats no sevis mainījās. Sākumā nopriecājos, tad sāku šaubīties, ka tas jau tā tik vienu reizi, pēc tam tāpat negulēs, bet nē, jau nedēļu kā čuč garos miedziņus, tikai katru dienu citā laikā, bet to ar laiku mēs piekoriģēsim, pagaidām priecājos, ka vismaz guļ. Tā ka varu teikt vienu - pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību.
Grūti jau ir, zinu, pašai ticība bija pazudusi, bet, kad par to vismazāk domā, tas notiek. :)