Gribu piebilst to, ka man ar saviem vecākiem un radiem ir labas attiecības, un ar drauga ģimeni arī, bet tas nebija iemesls, lai visiem tā dotu. Galīgi nav vēsas attiecības, nu vismaz ar manu ģimeni jau nu noteikti nav.
Piekritīšu eksotikai, ka kamēr bērns pats nevar pateikt, tikmēr galīgi droša par dažiem nebūšu, jo jau tagad grib visu ko iebarot manam bērnam, ko neļauju, un ja pieķeršu kādā brīdī, ka kāds slepus kaut ko dot mazajam (tagad nerunāju par nākotnes omes šokolādēm un konfektēm), tad arī būs nopietna saruna un uzticēt bērnu kādam pieskatīt nebūs vairs tik viegli.
Es audzinu pa savam un gribu, lai citi pieņem manu audzināšanu, nevis cenšas to pārveidot.
Ar visu nedošanu mans bērns jau tagad ir komunikabls, jo tomēr mēs ar viņu ļoti daudz kur ciemojamies un visur ņemam līdzi, gan radiem, gan draugiem. Tagad ļauju ņemt un spēlēties, bet tiešu runāju par zīdaiņa vecumu.
Drīz jau atgriezīšos arī darbā un nebūs man problēmas viņu uzticēt savai mamma, nebiju gatava atstāt bērnu ilgstoši kādam vēl 7 mēnešos, bet jau pēc 8-9 mēnešiem biju tam gatava un man tas liekas normāli, ka tam jānobriest, lai pēc tam var laiku arī pavadīt bez bērna, nevis visu laiku satraucoties, kas ar viņu.