Man vienalga, ko kāda te par mani saka, it īpaši ja pati vēl nav mamma.
Un zinu, ka mana audzināšana un uzskati krietni atšķiras no lielākās daļas šejienes mammām, bet nu zinu, ka neesmu vienīgā, jo zinu ļoti daudzas meitenes ar kurām manas audzināšanas metodes sakrīt.
Nu un, ka nedevu zīdaini kaut vai tuvākajiem radiem, negribēja draugs dot nedēļu vecu mazuli nevienam, pēc tam jau maz pie mums ciemojās, jo ziema un nav jāvazājas pie maza bērna, nav arī jādod, iepriekš jau minēja, ka tas mazuli satrauc, labāk pie mammas. Pati es būtu iedevusi mazliet paturēt, bet bērnam 2 vecāki un es pakļāvos draugam, kurš negribēja dot.
Bērnu būrī neaudzinu, ļauju tieši vairāk kā visi citi, un nesargāju no apkārtējās vides iepazīšanas.
Taču kamēr vēl mana apiešanās un kopšana mazo ietekmēja fiziskajā attīstībā, tikmēr ievēroju daudzas lietas, kuras mūsdienās uzskata par normālām, ne bubuļiem. Uz ēdienu vēl ievēroju tagad, jo uzskatu, ka ir lietas, kuras jādod pēc iespējas vēlāk un mazāk.
Minēju arī iepriekš, ka tagad, kad mazais jau visu dara, spēris arī pirmos soļus pats, tad esmu devusi tām pašām omēm pieskatīt, jo beidzot tam esmu gatava un nesatraucos, ka kāds ko nepareizi izdarīs.