Jūs par vārdiņiem te:)
Starp citu, weee, Melānija un Mišela mums ar vīru savulaik bija padomā kā meitiņas vārdi.. kas zin:)
Tagad gan es izdomāju, ka gribu, lai meitai vārds sakrīt ar uzvārda burtu un inicāļi ir P.P. Tad nu vīrs izdomāja vārdiņu (uz P burta jau arī nav lielas izvēles gan) - viņam pašam ļoti patīk, man bija grūti pierast (jo asociācijas ar citu vārda nēsātāju), bet nu jau vīrs arī man pielipinājis mīlestību pret vārdiņu!
Par dēla vārdu jau laikam esmu te minējusi - mana vīra ģimenē jau vairākas paaudzes dēliem liek vārdu Aleksandrs. Es, protams, neņemos šo dzimtas tradīciju lauzt un vārds arī man liekas spēcīgs un skaists. (Mans nosacījums tikai būtu, lai mīlināmā forma nav Saša, Sašiņš, bet gan Alekss).
Man ļoti patīk vārds Emīls, bet sapratu, ka kopā ar mūsu uzvārdu šis vārds liekas par vienkāršu.. vajag ko garāku, spēcīgāku..
Nu jā, bet galvenais ar to Aleksandru ir tas, ka mums bērniņš būs novembris/decembris - un Aleksandriem vārda diena ir 18.novembris - sanāktu ļoti tuvu abi svētki.
Bet šā vai tā mēs vēl joprojām neesam pārliecināti par dzimumu - un kā būs, tā būs labi ar tiem vārdiņiem:)
Es tikai reizēm aizdomājos cik gan tas ir liels un atbildīgs uzdevums - iedot bērnam vārdu! Cilvēks taču visu mūžu ar to dzīvos n vārds, viennozīmīgi, ietekmē cilvēka personību, dzīvi..
Starp citu, agrāk tieši kūmas bija tās, kas izvēlējās mazulim vārdu - vecāki tajā procesā nepiedalījās.