hypocrate, a es vispār, pilnīgi un galīgi nevarēju/nespēju uz sāniem, nu tā - riktīgi (kā normāli cilvēki), kad bēbis piespieda tā gulēt (vai pareizāk - kad kategoriski iebilda, ka guļu uz muguras), tad tā minimāli uz sāna pavēlos, citādi atkal vēderu spieda un gan nebija ērti, gan jutu, ka mazo spiež, gan bija bailes, ka nenotiek kaut kas. Tur varbūt arī mana vēdera forma traucēja, bija mazs un stingrs (nu pilnīgi kā arbūzs būtu vēderā iebāzts), galīgi nekādam mahinācijām nepakļāvās, spilveni, segas, galīgi nekas nepalīdzēja kaut kā iekārtoties uz sāna. Sajūsmā jau nebiju, ka visu laiku slodze mugurai, bet nu - neko darīt, ar muguras sāpēm gan ilgi mocījos pēc tam mazo cilājot.