čauuu!
man te galīgi nav laika ieskriet, solīju dzemdību stāstu, bet nav laika uzrakstīt. katrā ziņā, bija briesmīgi trrrrrrrakki! aizgāja smadzenes uz īso un uzvedos neadekvāti, bet tas laikam pieder pie lietas :D
bet augam ļoti smuki, mazie tādas saulītes! katru dienu ejam gar jūru vizināties un laikam jūras gaisa ietekmē abi naktīs labi guļ, kā tādi lāči, pamostas, dzirdu, ka knosās, sāk stenēt tā kā uz raudāšanu, bet līdz ko ierauga, ka es vai vīrs pie gultiņām pienāku, tā uzreiz mierīgāki. tagad ņemam aukli uz katru nakti, pa dienām tieku galā, bet naktīs barojam vai nu es vai vīrs un vēl aukle, lai ātrāk viss notiekās un kamēr baro vienu ar pudeli, otrs neapvainotos. citreiz vēl vecmāmiņas paliek pa nakti, tā ka sanāk izgulēties pilnībā. mums gultas uz riteņiem, ļoti vienkārši pārstumjam uz topošo bērnistabu un tur ar omēm guļ, lai vecāki var izgulēties. esmu jau tā saradusi ar visu situāciju, viss notiek tik ātri. liekas, ka tikko tikko pirmo reizi ienesām mājās, bet drīz jau būs mēnesis, beidzot saprotu, kas ir laime (l)