Vaiii, meitenes, nu gan jums te diskusija :)
Atzīstos, man nav neviena, kam pajautāt kādu padomu par bērniem. Manām paziņām bērni būs vēl tikai (kādas 3 ir stāvoklī). Grūtniecība ir "lipīga"? :)
Manai mātei varu neko nejautāt. "Es neko neatceros", tā viņa saka. Dažreiz aizdomājos, kā viņa vispār tika ar mani galā, bet tad es iedomājos. Viņa ir vecs brīvdomātājs, bet es nervoza karjeriste.
Šad tad paprasu te padomu, bet bieži gadās, ka padoma vietā mani vēl vairāk apbēdina. Man nav ne brāļu, ne māsu. Draugi ir ārzemēs
Tev ir 4 sienas un 0 padoma kabatā. Bet es vairs par to neraizējos. Atradu sev aizraušanos, kur lieku visus stresus. :) dažreiz te kāda padalās ar kko lietderīgu, tad nu es pamēģinu. Der - forši, neder - nu nekas.
Es laikam ģērbju mazo "nepareizi", bet laboju to ar masāžām - glāstu, čubinu. Nopirku grāmatu "Bērnu masāža". Kko paskatos Youtube, kā tikt galā ar kolikām, piemēram. Jau vairāk kā mēnesi nav.
Par podiem nedomāju, izbaudu mirkļus, kamēr meita smaida, skatās acīs un gugina. Laikam parādās tā kaķenes mīlestība.
Vakardien bijām uz potēm. Tāda adata, brrrr, nabaga bērni. Es laikam arī raudātu, ja man tādu stieni ciskā iedurtu. Sver mazā jau 6,1 kg. Māsiņa pateica, ka ir jau 3-4 mēnešu vecu bērni grupā. Atsitusies tēvā. Rīt mazajai vārda diena. Pirmā mūžā :D
Jūs man visas patīkat, meitenes. Katrai savs skatījums, pieredze. Būs labi. :)