Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ķirsi, silts ieteikums no manis- ATSLĀBSTI! Tā vienkārši ņem un atslābsti! :) Tu esi nupat kļuvusi par mammu. Jauna loma, jauni pienākumi. Tavs ķermenis ir izgājis cauri lielām pārmaiņām īsā laika periodā. Kad mazā čuč, ej guli kopā ar viņu. Dod sev vienkārši laiku kādus 3 pirmos mēnešus dzīvot pašplūsmā ar mazo. Atgūsti spēkus!

Es pati uzreiz pēc dzemdībām izdarīju tādu pašu kļūdu. Mēs pārcēlāmies uz jaunu dzīvesvietu, kad mazajai bija 3 nedēļas, es biju nepārtrauktā tīrīšanas, kārtošanas maratonā. Gatavoju maltītes pēc pilnas programmas, sevi vedu kārtībā, mazo uķināju, pakļāvos apkārtējo radītajam stresam. Papildus vēl sāku apmeklēt valodas kursus, strādāju. Baigi tiecos uz to visvarošās supermammas titulu, jo šķita, ka to no manis tagad visi sagaida. Rezultātā es vienkārši izdegu. Ar katru dienu kļuvu arvien nelaimīgāka līdz iedzīvojos depresijā, no kuras bija ļoti smagi tikt laukā.
Ja man būs otrs bērns, ceru nepieļaut tādu pašu kļūdu.
Tev būs visa dzīve priekšā sevi savest kārtībā- gan uzpucēties, gan uzkrāsoties. :)

Man meitiņai tagad ir gadiņš un visu uzspēju bez stresiem. Vannasistabā nolieku viņu uz paklājiņa, nolieku ūdens pudeli un mazu mantu groziņu. Uzlieku reizēm kādu mūziku fonā. Pati tikmēr eju dušā, vēroju kā spēlējas. Viņai patīk skatīties, kā es pēc dušas smērēju krēmus, dodu paspēlēties ar kādām tūbiņām. Sakrāsojos, matus ieveidoju, meituku sapucēju un abas dāmas esam gatavas dienai :)

Wee - Tev ta svitra bija izteikti tumsa vai tada gaisaka vairak?

Man ir mamma, bet viņa ir gandrīz guļoša. Viņai ir tuvu pie 70. Novērtēju, ka viņa cenšas. Aktivizējas tikai vakarā, kad viss jau ir norimis un viņai kājas un mugura mazāk sāp.

Es tā nemāku, man vajag katru dienu izdarīt kādu mājsaimniecības darbu. Tūlīt desošu kārt veļu, tad slaucīt telpas un virtuvi ar tvaiku jāiztīra. Nu es nemāku atpūsties...es zinu savu problēmu, esmu sev neapzināti jau kopš tīņa gadiem uzstādījusi mērķi būt vāverei ritenī kā tai no Ice Age :D tgd par to nākas maksāt...

Es vakar jau atsacījos no saviem šūšanas kursiem..skolotāja šodien zvanīja un apvaicājās personīgi kā tad man iet. Nu ko - nedēļu esmu jau mamma un par kursiem uz laiku būs jāaizmirst. Viņa tā saprotoši - tāds nu tas ir jauno supermammu maksimālisms. Novēlēju, lai turos un, ka viss būs ok.

Ķirsi, protams, dari, kā pati vēlies, bet nu kādu labumu dos tas, ka savas skriešanas dēļ jutīsies nelaimīga? Bet nu nav mans mērķis Tevi pārliecināt, bet reāli ieteikt mazdrusciņ labāku rīcības plānu. Domāju, ka daudzas mammas, kurām mazie ir paaugušies, ir vienisprātis ar mani, ka pirmos mēnešus sevi nodzenāt nav jēgas. No tā ir vairāk sliktuma kā labuma.

Bet zini, peec kaada, aptuveni meenesha, diviem (vismaz man tas bija luuzuma punkts), iestaasies emocionaalaa kriize, ja shitaa turpinaasi. Perfekti tagad to izjuutu. Saakumaa gribeeju paspeet un izdariit visu- tiiriit maaju, gatavot, labi izskatiities utt., bet, tas energjijas truukums kraajas, kraajas ar katru dienu, un, ar katru briidi shobriid palieku aizvien depresiivaaka. Pashai riktiigi gruuti+bojaa attieciibas ar otru pusi. Taapeec paklausi un NETRAKO! :)

Svītra bija normāla .... :D


Sievietes, taisa traģēdiju un problēmu kur to nav ! :D

Mari
Man arii mati gandriiz liidz viduklim.. Un jau apnikushi un saak trauceet.. Gribaas kko pamainiit arii.. izdomaaju ka grieziishu kare.. Tik pagaidaam eel nevaru sanjemties, jo bail ja nu nozeeloshu.. :D

vizbuliite*, mati nav zobi-ataugs! :)

Man māsa pēc otrā bērna kardināli mainīja tēlu - viņai bija gari, tumši un biezi mati (nu arī - tā līdz dibenam) un viņa nogrieza īsu kārē un nokrāsoja blondus! Uz ziniet, ko? Viņa pati līdz ar to pilnībā mainījās, burtiski atplauka - sievišķīga, koķeta, stilīga, atbrīvota,utt.
Tā kā - ja iekšēji prasās pārmaiņas, tad tās vakag realizēt:)

Weee, es te iepriekš dabūju sutas, kad pateicu, ka no 3 mēn. došu mazajai sulas.
Nu jau 23. mums būs 6. mēneši, un lūk kā ēdam:

Piemetināšu, ka ne no viena produkta pagaidām nav bijusi alerģija, vai slikta vēdera izeja, vēdergraizes.

No rīta ceļās ap 9, līdz 11 neko ēst negrib, dodu, bet neēd. Ap 11/12 izēd 125ml dārzeņu biezeņa, mīļākais ir ķirbji/kartupeļi. Plus ābolu sula, šķaidīta ar ūdeni. Salda, bet bez pievinotajiem saldinātājiem.
Tad, ja ejam ārā, ap 4/5 ēd pudeli, kas ir 220ml, ja mājās, tad vēl vienu porciju biezeņa, bet parasti augļu, reizi pāris dienās iedodu bēbīšu cepumu, kuru pamazām pati arī nosūkā, vai noskrubina. Un biezenim to pašu sulu pa virsu.
Tad ap kādiem 7 ēd vai nu rīsu/auzu pārslu putru ar augļiem, vai augļu biezeni, kā kuru reizi. Sula/tēja (kumelītes ar nedaudz medu).
Un ap 9/10 pudele pirms gulētiešanas ar maisījumu, kādi 120ml izēd.
Naktī ja mostas, dodu padzerties ūdeni.

Es gribētu šādus matus, tikai nezinu vai man piestāvētu, bailes... :D

Par trīsgadnieku ratos - mums reāli bija tāds piemērs te, pēdējā laikā gan neesmu vairs redzējusi, bet no grupiņas vienu puiku no rīta un vakaros stūma ratos, draugam par to jau šausminājos. Skats jau pa rubli.
Nu saprotu, ja tiešām tālu jāiet un/vai bērns saguris, ar aizmigušu 3gadnieku uz rokām nebūs vieglāk, bet ikdienā - nē.

Par matiem - man bija tādi drusciņ pāri lāpstiņām, kad mazais piedzima. Ar mazo ņemoties, mati katru dienu bija savākti, bez maz - izmazgā, izžāvē un astē, jo tiešām traucēja, kaut vai pie bērna pieliecies un viņam viss sejā, citreiz, ja vēl ieķērās, tiešām sāpēja. Pa to laiku (ieraduma pēc vēl kādu laiku astē matus saņēmu, jo biju atradinājusies no tā, ka gari mati plīvo), mati izauga apmēram līdz viduklim, tādi jau pāris gadus ir, tik, cik galus apgriežu. Arī prasās kaut kādas pārmaiņas, kaut kas jauns, bet nevaru saprast, kas īsti.

Ķirsi, manuprat tava kļūda ir tā, ka tu vislaik atslauc vēl pienu, tādēļ tev arī ir pa daudz tas piens un piena upes, nevaidzeja atslaukt, tad nedēļas laikā pēc dzemdībām viss būtu normalizējies un piens būti tieši tik cik vajag un nevaidzētu vēl atslaukt un mocīties!

Atļaušos piegružot šo jauko un labestīgo diskusiju ar savu bēdu. Es ļoti gribētu parunāties ar jums, jo mana sirds ir tik pilna un asiņo. Gaidu bērniņu, esmu kādā 9.nedēļā, bet puisis jau ilgu laiku spiež uz to, lai veicu abortu. Es negribu nogalināt to mazo sirsniņu, kas drīz pukstēs manī. Mani ļoti sāpina puiša vārdi, kuros viņš saka, ka es būšu plukata, bez neviena santīma un nespēšu uzturēt bērniņu. Mani sāpina viņa izteikumi, ka bērniņš būtu ļoti liela kļūda un viņš to nožēlotu. Katrā ziņā viņš cenšas mani morāli iespaidot, lai es to izdaru. Es nevēlos atteikties no sava sapņa, bet man ir ļoti grūti. :( Es ļoti atvainojos.

Laura, vai esi vecākiem teikusi par savu grūtniecību?

Laura, sirsniņa sāk pukstēt jau 23. DIENĀ! :) Paturi bērniņu,viss būs labi! Arī puisis gan jau iemīlēs mazulīti. Ja ne,tad ne.. tu mīlēsi viņu!

Laura, cik jūs ilgi esat kopā? Cik jums ir gadu? Jūs sevi spējat patstāvīgi nodrošināt? Ja nē, tad apdomā kārtīgi.

Mari,, trakā, negriez :D