Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

šodien ar vīru bijām zoo un pretī nāca ģimenīte ar diviem dvīņu puikām ratos. jocīga sajūta pārņēma, nevaru vairs sagaidīt, kad savus mazos vedīšu ratos pa zoo (l)


un, sveiciens jaunajām māmiņām un viņu ģimenēm! lai mazie veseli un visi kopā laimīgi esat! :)

Gita, es rīt došos uz mūzikas terapijas lekciju Māmiņu klubā, pēc tam noziņošu, ko tur uzzināšu par mūzikas nozīmi.
Es pati sevi uzskatu par muzikālu, lai gan pēdējos gadus 8 apmēram nav sanācis ne dziedāt, ne spēlēt klavieres. Man tas ļoti kremt, jo mūzika savulaik bija veids, kā relaksēties. Taču, lai kā saprotu, ka vajadzētu puncim dziedāt, kaut kā nespēju to darīt un līdzīgi kā Robīte, īpaši arī nerunājos. Ceru rīt sev atvērt kādas čakras komunikācijā ar bēbi vēderā :)
Un vispār es jūtu, ka drīz nopirkšu klavieres...

Rīt ir TAS laimīgais datums, taču pagaidām pilnīgi nekas neliecina, ka mazais grib mūs redzēt.. ehh
Es vairs nevaru sagaidīt!!! :D

Prieks dzirdeet, ka ir arii patiikami gruutnieciibas staasti. Man savukaart ir naaves shausmas no idejas, ka atkal novemshos zili zalja, buushu iesprostota maajaa, pietuukusi un uz gultas bezspeekaa guljosha ar kriitoshiem kriitoshiem matiem un druuposhiem zobiem. :/ Piekjeeru sevi pie domas, ka dzirdot viiru pieminam to, ka vajadzeetu meeginaat tikt pie beebja, man uzmetaas zosaada.

mana grūtniecība ar būtu bijusi ļoti jauka, ja būtu izvēlejusies citu arsti, jo šī mani šausmīgi par visu dzina stresā, tagad tiesi zinu pie kuras iesu ar nākamo grūtniecību, un baudīso so laiku cik spēšu :)

Es par grūtniecību padalīšos pēc dzemdībām, jo man ir aizdomas, ka pēdējais trimestris, kas iekrīt tieši vasaras mēnešos, varētu būt grūtāks nekā pirmie 6 mēneši, par kuriem man vispār nav nekā sakāma - nebija nekādu grūtniecības brīnumu. Tagad sāku just punča smagumu un to, ka ilgstoši staigāt/locīties/tupties ir grūti. Tiesa, pirmos 6 mēnešus es vairāk nosēdēju pie datora nekā kustējos...

Mana grūtniecība arī bija fantastiska. Vienīgais, kas liecināja par to, ka esmu stāvoklī - augošais puncis. Protams, pēdējās nedēļas nāca komplektā ar nespēju pagulēt, jo nevar atrast pozu/sāp mugura/sāp gūžās/sāp simfīze...viss sāp, nekas nav labi :D Bet tas bija tikai pa nakti. Pa dienu - varētu staigāt un staigāt ar to vēderu. Visvairāk gan izbaudīju otrā trimestra vidu/beigas. Tad bija tāds smuks, apaļš, samērīga izskata puncis, jutos ļoti lepna, laimīga, mīlēta...ehh. Pēcāk jau palika mazliet grūtāk, bet nekas tāds, ko atcerētos ar negatīvām emocijām. Ļoti ceru, ka arī nākošās grūtniecības būs tādas pašas.

Krista, tev ir puika vai meitene?

Pazaudeeju mazo, kad biju 5. meenesii. Dzimumu nezinaaju, jo no dzimuma noteikshanas atsaciijos.

Šodien mūs izrakstīja no Dzemdību nama. Paspējām i dekrētu nokārtot, i sarunāt pediatra vizīti uz rītdienu, i dzimšanas apliecīfu noformēt un 2 pabalstus nokārtot :)

Un tad lēnā garā braucām ar ratiem uz mājām. :) vīrs tik kaifoja par jaunajiem ratiem.

Vai kāda, lūdzu, var pastāstīt kaa notiek tajā pirmajā pediatra vizītē mājās?

Prieks par šodienu - bēbe uztaisīja savu pirmo īsto piena kaku :D ēd dikti dūšīgi. Krūtis sāp, bet nevis no pašas zīdīšanas, bet no piena pildījuma.

Slimnīcā uzmetu tādu grafiku, kur ieķeksēju cik bieža konkrētajā diennaktī ir vēderizeja, čuriņa un krūtsbarošanas. Tas mani motivē un dikti palīdz :)

kad pediatre ataca pie mums, pirmais jautajums bija - ka iet ar barošanu, kā vedera izeja iet, paklausijās sirsniņu, nolika uz vēderiņa - paskatijās kā ceļ galvinu, parbaudija refleksus, pačamdija galvinu, paklausijās sirsniņu, pastāstija - kā mazgāt, ka tīrīt deguntiņu, ka apstradat krociņas ka arī atbildeja uz visiem mūsu jautajumiem!

kakje, paldies :)

šodienas pārbaudījums - žagas. Ar vīru sabijāmies, ko, kas, kā jādara, viņš zvana savai mammai, es skrienu pie savas. Nu rezultātā, viņai vnk vajadzēja vairāk siltumiņa. Tikām galā ar 5 min :)

Katru dienu man ir kāds jauns pārbaudījums - aizvakardien bija par pareizu krūtsbarošanu, tikām galā. Vīrs pat nopirka uzgaļus, bet kkā iemanījos bez tiem.

Vakardien testējām ar vīru dažādus apģērbus. Par mums dzemdību namā jau 2 bērnu māsas teica, ka ļoti labi ģērbjam mazo. Vakardien bija kimono jacītē, pamperī un zeķītēs, aizvakardien - garajā rāpulī un viss. Tāpēc viņa esot tik mierīga. Iebrēcas tad, kad ir pamodusies. Tas mums ar vīru ir sistēma. Viņš pirms ēšanas bēbi supermaigi ucina rociņās šūpuļtvērienā, tad sāk labāk strādāt puncis un nāk pukši un citi brīnumi. Vienreiz pat mazā čikse paspēja viņu apčurāt :D tad mēs mainam pamperi pēc nepieciešamības, patīram actiņas (bija plakstiņu tūska) , pamīļojamies un tad ēdam, un tad čučam. Slimnīcas gultiņas mazā skādēja un man arī nebija ērti, bija "jānirst" gultā,"lai dabūtu bēbi, vienīgā vieta, kur viņa čučēja bija vai nu vīram rokās vai manā azotē. Mājās ielikām viņu viņas gultiņā (Leander) un ir pavisam cita lieta. Man, mazajai sievietītei, dikti ērta un viegli paņemt bebi. Bet tā kā mums notiek adaptācijas periods ar suņiem vēl čuč ar mani.
Es nezinu, esmu vnk eiforijā un vīrs arī. Laime pilnīga :) :) :)

Mēs neesam tikai vēl likuši mazo uz vēdera, vai tas ir dikti slikti? Mums vnk dikti bail, jo neviens no mediķiem nebija rādījis un darījis tā ar mazo. Viņai pašai dikti patīk uz sāniņiem čučēt. Ik pa 30, 45 min veļam uz otriem, jo viņai ātro rodas nogulējumi. Tad pamasējam un viss ir čikiniekā :)

Ķirsi - tik jauki uzrakstīji, izklausās, ka abi ar mazo kā ar tādu lellīti ņematies! prieks lasīt :)

Ķirsis - ja tev bērnam gāzes iziet citā veidā, tad likt uz vēdera pavisam nav nepieciešams. tā kā vari droši nelikt.

Meitenes, kad es varu sākt iet pastaigās ar bēbīti? Cik ilgām jābūt pirmajām pastaigām un kad tās jāsāk pagarināt un cik biežām dienā tām jābūt? Atvainojiet, lūdzu, ka, iespējams, uzdodu muļķīgus jautājumus, bet man diemžēl nav neviena kam pajautāt.

Tagad jau ideāls laiks pastaigām ar bēbīti, ziemā pamazām pa 10-15 minūtēm, tagad jau var stundām staigāt. :)

Cik bieži/ilgi - nu, kā pati jūties, kāds ārā laiks, kāds ēšanas režīms un kā bēbis ratos uzvedas. :) Parasti mazie svaigā gaisā smuki guļ, ir kam nepatīk īsti ratos, vai patīk tikai noteiktos dienas laikos vizināties.

Man jau decembrī atļāva iet ārā nākošajā dienā, tad arī tā darīju, bet tad bija kādi 6 grādi, tad gāju pa 15-20 minūtēm un palielināju laiku. Tagad domāju, ka var iet daudz vairāk, bet varbūt no sākuma pa pusstundai vai stundai mazo apradināt ar āru.

Par pastaigām, mums teica, ka pēc nedēļas var iet sākumā pa 10 minūtēm , tad pēc nedēļas pa stundai. Bet tagad jau vasara un droši vien vasarā ir citi likumi. nezinu teikt ..

man pirmais bij vasaras beebis, gaju staigaat uzreiz, un uz kaartigam pastaigam, tik vien kaa bij japiedomaa kur buus kur piemesties lai pabarotu :)