Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

weee

Iedod sava krēsla konkrētu modeli un/vai linku. Baigi aizdomīgais izskatās. Tev vajag 0. grupas krēslu, šitas pēc tāda galīgi neizskatās.

wee, tas noteikti nav zīdaiņu krēsliņš

Ar to krēslu nevar saprast, jo viņš ir uz bāzes un tagad ir modē krēsli, kurus patiecoties tai bāzei var regulēt dažādos slīpumos, atbilstoši vecumam. Manam Klippan Kiss ir līdzīga funkcija, tikai Isofix ietvaros. Un līdz ar to, es neizslēdzu iespēju, ka fotogrāfijā ir sēdus pozīcija, bet vispār viņu var nolikt lēzeni kā 0. grupas krēslu. Beeeeeeet 0. grupa vienmēr un 100% ir pretēji braukšanas virzienam...un man tiešām neizskatās, ka to var tā ievietot, tad laikam sliecos uz to, ka šis nav 0. grupas krēsls.

Ķirsīti, man dzemdības sākās ar to, ka es naktī pusvienos gribēju slēgt gaismu ārā un iet gulēt, kā kāpu gultā, hops - ūdeņi noiet, silta strūkla gar kājām :D Saku draugam, ka ūdeņi nogājuši, sākās, viņš nabags bija vairāk sastresojies kā es :D Saģērbos un braucām uz slimnīcu, turpat uz Artilērijas ielas dzīvojām, vienos naktī bijām reģistratūrā, jo kamēr atradām ieeju no sētas puses, tas bija vāks. Sākās mazas sāpītes, bet kad mani māsiņa pārbaudīja, cik atvērums, bija 4cm iestājoties, tā man sākās pamatīgas sāpes, nu tādas sāpes, ka nezinu kā izstāstīt, nav ar ko salīdzināt. Paņēmu epidulāro, to man ielaida trijos naktī un tad jau 4.25 mazā peka bija man uz punča. :) Dzemdības bija tādā ziņā ļoti ātras. :)

Kas jautāja par epidulāro, vai sāp - man nesāpēja, es neko nejutu, tikai man bija grūti uztaisīt kaķīša pozu, varu iedomāties kā es izbesīju anesteziologu, jo es viņam teicu, ka man tak liels vēders priekšā un es nevaru to kaķīti uztaisīt un, ka man ellīgi sāp, lai tak kko dara. Bet pati procedūra, tā duršana nesāpēja, protams, dārgs prieks gan. Sāpes bija kā ar roku noņemtas, jutu tikai spiedienu uz dibenu un viss.

Papau, jā, ja dzemdības ir sākušās vieglāk ir staigāt, kustēties, bet ne gulēt, a man nekas cits neatlika, jo man pārbaudīja toņus un es tās 15-20min vaidēju, jo nevarēju nogulēt. Ja nebūtu toņi jābauda, es varbūt arī būtu iztikusi bez visas epidulārās. :)

Mari, un šis man saka - iepriekš Tev sanāca labāk un bla bla bla, bet tiklīdz man sākās sāpes, es tak nevarēju mierīgi palikt vienā pozā, ķēros gultas malās, rāvu palagu nost un tā tālāk, līdz beidza sāpēt un bija jātaisa atkal kaķītis, es teicu, lai darbojas ātri, jo man nāk nākamais vilnis virsū. :D Pēc tam no rīta viņš atnāca mani apsveikt un brīnījās par to, cik man viss ātri noticis. :)

Par sabiedriskajiem gribu pateikt, ka mani laida apsēsties, bet es vienmēr teicu, ka nekas, es varu pastāvēt, jo nejutu vajadzību sēdēt, protams ar izņēmumiem, tad nu vienreiz vienai tantei, kad atteicu un teicu, ka varu pastāvēt, viņa man teica, ka autobuss var strauji bremzēt, un vispār vis kaut kas var notikt, drošāk tomēr ir sēdēt, tā lūk. :) Un vispār sākumā bija dīvaini, ka cilvēki laida apsēsties, jo vēl pašai nepierasti, ka esi grūtniece, bet tā jau patīkami, protams! :)

Tas krēsls liekas otrādi ar seju uz aizmuguri un ir zīdaiņiem, mana māsa brauca precīzi tādā pat modelī ..... , Bet jā es liku istabas vidū , bet vienalga .....

viņš ir no 0 -18kg

Mari un Landa, es pirms ķeizara arī nevarēju kaķīša pozā izliekties, lai varētu anestēziju iedurt! Anestezioloģe jau dusmīga palika, bet es tak tik ļoti centos! :D

dixie par to ķeizaru!
Vispirms jāiet uz izvēlēto slimnīcu un jānosaka datumu. Es gāju uz RDzN.
Iepriekšējā dienā pirms noteiktā datuma ar visām somām, dokumentiem, vīru devos uz reģistratūru un iestājos slimnīcā. Tajā dienā var ēst tikai līdz pusdienas laikam. Vakarā klausījās toņus, bija saruna ar ginekologu un anesteziologu par grūtniecības norisi, par operācijas norisi utt. un pārējo laiku mēs tusējām ar vīru pa ģimenes palātu.
Nākamajā rītā dažas pārbaudes (man bija usg, jo bēbis bija šķērsguļā), atkal toņi. Tad lika pārģērbties slimnīcas naktskreklā un gaidīt, kad pasauks. Kad pasauca, tad bija jāņem līdzi sava ūdens pudelīte, bēbim pirmais komplektiņš un jāiet uz operāciju zāli. Visu laiku biju salīdzinoši mierīga, bet pie operāciju zāles durvīm man tā sāka sirds dauzīties! Vēl tagad dauzās atceroties! :) Tad jāguļas uz operāciju galda, māsiņas pieslēdz visādus vadus, atnāk anesteziologs, iešpricē, tad sāk lejasdaļa palikt nejutīga. Atnāk dakteri, visi kaut ko pļāpā, viena māsiņa prasa, kā sauks puisīti, es tikai jūtu, ka mani stumda un grūsta, bet nekas nesāp. Tad dzirdu, ka rauuuuud viens maziņš! :) Tad jau iedeva samīļoties, pēc tam svēra, mērīja, ģērba. Tad mazo aizveda lejā uz māsiņu istabu, kur jau vīrs varēja būt klāt mazajam, bet man vēl pēcoperāciju telpā bija jāguļ jāgaida, kad aties narkoze,jo lejā var vest tikai tad, kad pati pusguļus var pacelt kājas un pārlikties uz otru gultu. Tur pļāpāju ar vēl vienu meiteni, kas bija pirms manis operēta. Tad gan jokus dzinām ar māsiņām un bija forši par spīti sāpēm. Vispār tajā dienā bija superīgs personāls - vecmāte Lauma vispār man bija iedota kā sargenģeļis! Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka todien strādāja tieši viņa! Iedvesa drošības sajūtu :)
Nu jā, un tad jau noveda mani lejā, kur satiku savus mīļos. No gultas cēlos tajā pašā vakarā un atkopšanās bija salīdzinoši viegla.
Ceru, ka kāda skaidrība radās! :) Ja ir vēl kas jautājams, droši prasi, atbildēšu! :)
Kāpēc tev tiek plānots ķeizars?

weee, iztausti ar roku, vai nav kāds asumiņš, kas spiež vai duras! :)
Mēs dabūjām tagad, kad puikam, 8 mēneši pirkt sēžamo krēslu, lai gan svars vēl būtu atļāvis braukt pirmajā krēsliņā, ko, kopš iemācījies sēdēt pats, dēl nebija pierunājams braukt tajā krēsliņā. Bauroja kā traks pēdējo mēnesi, kad bija jābrauc. Beigās jau ieraugot to krēsliņu sāka uztraukties :D Nopirkām sēžamo krēslu un atkal braucam, kā cilvēki.

Wee
Es netā atradu, ka tas regulējas. Tu meitu liki slīpākajā pozīcijā?

Es netā atradu, ka tas regulējas. Tu meitu liki slīpākajā pozīcijā?

Protams .... :)

Sveikas. Ložņajot maminukluba forumos uzgāju uz tāda līdzekļa kā Dianatal gēla un Weleda eļļas starpenes masāžai. To gēlu pielieto dzemdību laikā, lai nebūtu plīsumi un to eļļu lieto sākot ar 30-34 ned, lai mīkstinātu starpeni un sagatavotu dzemdībām. Kāda ir lietojusi kādu no šiem līdzekliem? ir vērts vai nav? Ko jūsu ginekoloģes par to saka? :)

weee
Tad es domāju vnk pamēģini likt mašīnā un, ja raud...nu tad, lai dažas minūtes paraud (dažas, ne vairāk par 5min). Un vnk sāciet braukt...nu teiksim vīrs pie stūres, tu blakus. Mazajai tas ir kas jauns un varbūt vnk jāpierod, bet arī jāparāda, ka tā tas tagad būs - jāsēž krēsliņā un viss. Prooootams, nevajag bērnu dzīt histērijā, bet pie pirmā pīkstiena arī nevajag padoties.

weee, ja citādi nesanāk, pamēģini braukt ēšanas laikā un dot pudeli mašīnā... Es saprotu, ka tas neizklausās pareizi, bet mums tā dažas reizes izdevās bez brēkšanas aizbraukt, kur vajag.

A cik ilgi ir jāsēž kopā ar mazo braucot mašīnā aizmugurē? Kad bēbis drīkst atrasties viens pats aizmugurē un vecāki priekšā?

Meitenes, kādas jums bija mēnešreizes pēc dzemdībām? Man pagājušā mēnesī bija tikai smērēšanās, šomēnes nopriecājos,ka ir kā cilvēkam,bet nav kā cilvēkam. No manis plūst kā no spaiņa. Pēc 2 h viss ir pilns līdz padusēm.Tas ir normāli? Nevar taču pēc tik illga laika dzemdē kaut kas saplīst un sākties asiņošana? Piebildīšu,ka nekas nesāp.

Ebe - Laumu iepazinu caur draugu draugiem, uzzinot viņas profesiju nodomāju, ka vot pie tādas tiešām es gribētu dzemdēt :D Ļoti paveicās tev!