Meitenes, jums pirms dzemdībām nebija tāda kā depresija, nesāka rasties šaubas par otru cilvēku? Man laikam vnk širmis brauc prom, it īpaši no rītiem un pirms gulētiešanas.
Pirms iepazinos ar vīru, viņa draugu lokā figurēja viena sieviete. Viņa ir pāris gadus vecāka un viņai gan tad, gan tagad ir ilgstošas attiecības, tagad ir arī maziņš bēbītis. Viss jau ir kārtībā, tikai lieta tāda, ka mūsu attiecību sākumā vīrs bija diezgan atklāts un izteica vairākas divdomīgas frāzes ar tādu domu, ka viņiem varēja būt kkas vairāk... pagāja krietns laiks un, cik zinu viņi nekontaktējās. Bet tagad, kad arī mēs gaidām bēbīti, kontakti ir uzpeldējuši ar joni. Viss jau atkal ir kārtībā, tikai viņš to slēpj. Es nesiroju pa viņa telefonu, facebook u.tml., bet dzīve man parasti visu parāda. Meklēju savu telefonu un nevarēju atrast, uzzvanu no vīra telefona, tur saziņa ar to sievieti. Zvanu, lai pajautātu, kā iet, līnija aizņemta. Atklājās, ka darba laikā viņš sazinās ar viņu. Viss jau ATKAL (3x) ir kārtībā, bet aizdomīga šķiet viņa uzvedība brīdī, kad jautāju - kāpēc neatbildi, kad vairākas reizes tev zvanu (viņš aizsvilstās un pārmet man - vai man tev jāatskaitās, kāda tev darīšana u.tml.), vīrs arī iet laukā no telpas, kad esam divatā un viņam zvana. Man ir aizdomas, ka vairs nevaru viņam uzticēties, jo tiklīdz mums ir problēmas nelielas, tā viņš nevis izvēlās tās risināt ar mani, bet man aiz muguras sazinoties ar šo sievieti. Kā arī, sniedz man padomus grūtniecības sakarā - man teica, ka jādara tā un šitā. Es jautāju - kas teica? Viņš - ai, vai nav vienalga? Es vakardien satraucos par strijām un tā ir mana bēda, šis jau šodien sazinās ar viņu. Viņa laikam ir kaut kāda mūza viņam. Viedā padomdevēja. Viņš jūt, ka man ne pàrāk patīk viņu attiecības, tāpēc tagad visu slēpj. Viņi savā starpā nav nekādi ilgie draugi. Cik zinu, tā sieviete viņam pati pirmā uzrakstīja internetā un tā viņi sapazinās. Neesmu no greizsirdīgajām, bet tomēr sirds sāp. Es sēžu 4 sienās, turu pie sevis savas bēdas un tiklīdz dalos, tā mani jūtami salīdzina un sniedz padomus no kkādas trešās personas puses. Iekšēji es jūtu, ka starp viņiem ir kkāda mistiska saite, tāda it kā kkas būtu bijis/ir starp viņiem, bet es nejūtos pelnījusi tādu attieksmi. Piedodiet par palagu, meitenes, varbūt tās ir vnk manas paranoidālās iedomas. Es negribu zaudēt ģimeni, vēl sāpīgāk būs, ja manas aizdomas apstiprināsies. Man nepatikti tā doma, ka vīrs stāstītu man svešam cilvēkam par to, kā tad mums gāja dzemdības, vai kliedzu, vai biju vispār adekvāta. Man nepatīk tā doma, ka mani izmanto par sižetu sarunai un attiecību uzturēšanai. Vnk jūtos kā trešais lieks, kaut arī viņš ir mans vīrs, mēs dzīvojam kopā un gaidam bērnu. Vēl atklājās, ka viņš ar viņu bija saticies arī tad, kad bijām jau kopā. Tad viņš mani nostādīja fakta priekšā - zini, es satikos ar X...ok, bet frāze - viņa atbrauca pie manis un aizveda iedzert tēju un tad paaicināja uz tualeti, kur atpogāja blūzi un parādīja savu jauno tetovējumu un es nedaudz tā kā samulsu...nu jā, labi...es vnk visu izdomāju.
11429
