Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Man ir tikai viens brālis ar kuru ir 9,5 gadu starpība.
Ja godīgi man tas šķiet par daudz un labprāt vēlētos, lai man būtu pārus gadus jaunāka/vecāka māsa.
Ja ir vairāki bērni, tad nav slikti, ka vecākajam ar jaunāko ir tie 10 gadi starpā, bet ja viņi ir tikai divi, tad tik forši vairs tas nav.

Te nu piekritīšu Liliii. Varētu pat pievērt acis uz dzemdību sāpēm, bet tās celšanās naktīs,stress par bērna veselību, gan analīzes grūtniecības laikā par ģenētiku utml .Nē, paldies.

Mana māsa ir 3 gadus vecāka un cik atceros tā vairāk esam kāvušās kā mīķi dzīvojušas. Vienmēr esmu gribējusi daudz vecāku brāli. Tagad ir tā - jo tālāk ar māsu vienu no otras dzīvojam, jo labākas attiecības.

Pati sevi pārāk labi pazīstu, lai zinātu, ka labāk nošautos kā audzinatu bērnus ar mazu gadu starpību, tāpēc jau iepriekš minēju, ka ja man būs kādreiz otrs bērns, tad starpība būs liela, varbūt pat saņemtos tikai uz saviem 35-40 otru, ja vispār saņemtos. Tagad man viens jaukums jau ir, vairāk pat negribas.

Jā, stresā arī es dzīvoju visu laiku. Daktere atrod mani par ko vainot pat tad, kad nav manas vainas, piemēram, man ir iedzimta anēmija (mazasinība), kura tagad, protams, krietni izteiktāka ir. Viņa pasaka, ka es nepareizi ēdu un vaina ir uzturā, tāpēc es kaitēju savam bērnam. Tad, protams, mūžīgās runas par to, ka es par daudz ēdu un svara par daudz. (Kā jau kaut kad rakstīju, man klāt nākuši apmēram 13 kg). Dēļ tā visa vien šo laiku pārāk nevaru izbaudīt.

The_one :D :D vienu dienu man sāpēja visas maliņas, bet tas tāpēc ka aizmigu krēslā, bet kopumā, es pati biju šokā, kad sākās, man pēc aprēķiniem vēl bija nedēļa.... :D

draugam ir brālis un viņš jau sen teica, ka grib tikai vienu bērnu.

Liliii, nav izveidojušās labas attiecības?

Pēc sava vīra pieredzes, arī man ir tā, ka dikti bail, ja attiecības izveidojas tādas kā viņam ar māsu. Vecuma starpība viņiem ir 5 gadi, bet nu māsa neprot uzturēt labas attiecības. Jau no zīdaiņa vecuma bija absolūti pret savu vecāko brāli (t.i. manu vīru), lai gan viņš tik ļoti, ļoti bija gaidījis savu mazo māsu ierodamies un ļoti gribējis piedalīties kopšanas un rotaļu procesos.

Man ar mazo brāli ir 7,5 gadu starpība un ar mazo māsu 17,5 gadu starpība. Jāsaka, ka augot ar brāli, ļoti sāpēja, ka man nācās kļūt pēkšņi patstāvīgai, visas vainas vienmēr bija uz maniem pleciem. Tas laiks bija kā beigas manai bērnībai (bet nu tur ir vairāki faktori, kas to visu tik ļoti pastiprināja). Savu brāli un māsu mīlu. Cik brālis ir teicis, tad daudzas tēmas viņam nav ar ko izrunāt, tā nu viņam ļoti patīk ar mani apspriesties, kad visa kā ir sakrājies (bet tas nenozīmē, ka viņš mani klausa :D ). Mazā māsa, jo īpaši agrāk, vienmēr bija pārlaimīga, kad mani redzēja. Tagad gan ir tā dīvaini, kad pašai ir bēbis. Nabaga māsai bija trauma, ka 5 gados pataisīju šo par tanti- bija ļoti ilgstošs un nopietns pārdzīvojums, ka viņa tam esot par jaunu :D

Es atkal negribu būt stāvoklī, un es pat negribu piekrist, ka pēc bērna piedzimšanas viss mainās pa 180 grādiem , es tāpat visur eju un daru, vot uz darbu ik pa laikam gribās, bet tad es aizeju uz turieni paēst un atkal negribās...:D

Favel - nē, draugam ar savu brāli viss labi, man jau arī ar māsu labas attiecības, tikai ja ilgi esam kopā, tad sākam kasīties par sīkumiem, tad jau man draugs ar savu brāli pavisam labi sadzīvo, vispār neesmu redzējusi, ka baigi par kaut ko strīdējušies būtu.

Draugs uzskata, ka grib dot bērnam visu un negrib, ka viņam ar kādu jādalās, nezinu kāpēc vēl, bet vienmēr ir uzskatījis, ka vienam kaut kā foršāk, tāpēc sev bērnu varzu negrib. :D Agrāk man gribējās 2, bet nu jau vairs nē. :)

Kaut kā jokaini, bet pa ausu galam liekas dzirdēts, ka vīriešiem grūtnieces patīk. Kā jums liekas?

Ir, ir tā! :D Atceros, kad biju stāvoklī kaut kādā 6. mēnesī, vēders nepārprotami redzams bija, bet nu vīriešus tas itnemaz nemulsināja, viņi kā izsalkuši blenza uz manām krītīm un kopumā - pievērsa lielu uzmanību un pat nāca iepazīties... :D

Zane piekritu par viriesu uzmanibu grutniecibas laikaa:D jocigi, bet fakts! Nu man skiet, ka tava daktere parak kritize tevi taa izsakoties nepartraukti. Man 12 kg klaat un taa tak ir pilnigi smuka norma grutniecibas laikaa!:)
Jau kadu h mierigi man viss. Mazais kluss un viss pargajis, ceru ka taa paliks:)

Neon, man ar klāt koļījās dažādi eksemplāri :D Tas nedaudz mierina, tad vismaz zinu, ka arī ar visu mazuli viena nepalikšu :)

Ms._K, es pareizi saprotu, tev aizdomas, ka sākas dzemdības?

Ms._K, izbaudi mazuļa kustības tā no sirds! Man meitiņai pēc dažām dienām būs gadiņš, bet nu man tik bieži nākas sapnī redzēt un arī just savu punci, pēc kura mazdrusciņ ilgojos. :) Laikam tik ļoti puncim biju pieķērusies, jo, esot tālumā, tā bija fantastiska sajūta apzinoties, ka nu patiešām neesmu viena (l)

Zane- nee drizaak nesaprasana! Un vai viss ok! Siis divas dienas loti jociigas, bet pielauju ka viss kermenis gatavojas:) bet vakar vakaraa jau skita, ka bus.

Favel- es izbaudu, bet nu jau jutu ka esmu gandriz galaa. Noteikti pec dzemdibam bus tadas pasas sajutas kaa tev:)

Es esmu vecākā māsa ģimenē, brālis ir 8 gadus jaunāks, un māsa 18 gadus. :)
Par vēl vienu bērnu runājot, man pagaidām negribas, itkā jau nekas traks nav, bet ja man kāds palaistu brīvsolī ik pa laikam, tad varbūt, plus man pietrūkst sabiedrības, man šobrīd ir tikai mājas, mājas un vēlreiz mājas. Lai būtu vēl viens bērns, tad vajag lielāku dzīvokli, un viskautko citu, man liekas vairāk par vienu bērnu var tikai bagātie atļauties. :)
Grūtniecības laikā jutos labi, patika kā es izskatījos, vēders bija beigās liels, bet zābakus aiztaisīt varēju, par brīnumu, jo lokaina itkā neesmu, :) tik pašas beigas apnika, ka jāgaida un jāgaida liekas nekad mazo nesagaidīšu, man tā gaidīšana visvairāk noriebās, īsti neko darīt negribējās, sāku ēst cepumus ar iebiezināto pienu aiz kreņķiem. :D Meitenes, kas tagad gaida mazos, neēdiet tos saldos draņķus, lai kā ari gribētos. :)

Brunette man tiesi kaarojas tagad gotinas:( jeb maigums tos pufigos cepumus! Kada skaade var but vinus edot?? Needu biezi, bet edu!

Man skāde tagad ir tāda, ka pēc dzemdībām ir pagājuši 5.5 mēneši un liekie kg ir nu jau kādi 8. Grūti dabūt nost, bet tas ir tikai man, var jau būt, ka citai nav tik traki, ja ēd končiņas :)

Nu mani tas taa baigi neietekmee. Arii kad nebiju stavokli. Bet tik un taa piedomaju mazliet:)

Man liekas ginekoloģes labu gribēdamas kaunina par svaru. Gan jau viņas saprot,ka viss ir normā,bet lai grūtniece neizlaižas,pasaka kādu stingrāku vārdu. Manējā tā man teica,ka būšu pēc tam pateicīga viņai par to. Man bija atlautie 14-15 kg,bet tāpat stāv tie 4 nelaimīgie kilogrami un neiet nost tik viegli.

Oooo, Brunette, mums tik ļoti līdzīgas vecuma starpības ar mazāko brāli un māsu :) Kā Tu juties/ jūties uzaugot šādā vecuma starpībā?