Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Hehe manu dēlu ja kāds cits paņem rokās, kas nav tētis vai es, tad mazais griežas un knosās , griež galvu uz manu pusi un nemaz nenolaiž skatienu. :D labais!

Ms._K, līdz dzemdēsi! :D Tiešām tā ir,kā bēbis ārā,tā nekas vairs nesāp! Man tas bija kā magic :D

Nu man ik pa laikam bija sapites, bet nejau lidz tadai robezai kaa tagad:( mazais arii didas pedejas divas dienas , pirms tam mierigs bija palicis. Cik ilgi tev taa bija lidz dzemdibaam? :)

Man tik traki nebija. Neertibas sagādāja muguras sāpes, gurnu sāpes un kuņģa dedzināšana. Mazais dīdījās saprāta robežās,kāpt ārā negribēja,tāpēc arī nedīdījās. Pacieties un līdz ar dzemdībām viss pāries :) būsi pat izbrīnīta,ka vairs nav čurāt jāskrien pēc katrām 5 minūtēm.

Tas gan jaa:) nu tagad laikam gultas periods sacies.

Meitenes, kas te runāja par svaru - man šķiet, ka pieņemties par 12-13 kg ir tīrā laime! Man tikai 21.nedēļa, bet jau +4,5 kg. Skaidrs, ka pēdējos mēnešos svars kāps straujāk, bet es negribu būt resna un izplūdusi :( Pēc pāris nedēļām būšu nodevusi maģistru un varēšu pievērsties sabalansētas ēdienkartes plānošanai un, galvenais, gatavošanai mājās.

Sunscreen, tas jau ir normali, ja pienemies svara.
Ar to svaru jau ari ka kuram, citas uznem +20 pedejos menesos, citam pakapeniski pa visu grutniecibu.
Lidz kadai 20 nedelai es maratonu vareju skriet, tagad elsu, pusu..
Loti gurst kajas, uzkapjot jau uz 2.st. man ir gruti.
Man vel ta nelaime, ka lidzi puncim aug ari krutis, tas ir vaks kaut kads...
Man jau pirms tam bija lielas krutis.

Man ir 8totais mēnesis, vēl mazliet jāstaigā, bet jūtos superlabi pa lielam, es vēl visus grūtumus izbaudīšu vai man ir ļoti palaimējies?
Bāc, tikai baigais lācis es esmu, šodien 12tos esmu piecēlusies un nesen pamodos no diendusas :D

Robite, priecajies, ka passajuta laba, ceresim, ka ta bus lidz dzemdibam:)

Tāpēc es prasu, vai es vēl tik īsā laikā paspēšu visu izbaudīt vai tikšu cauri sveikā! Cerams, ka tikšu cauri sveikā :D :)

Robīte Man visu laiku arī bija super labi :D jau sūdzējos un pukstēju šodien te ! Bet tagad vairs nesaprotu, mazais tik šausmīgi ārdās šodien pa punci,ka nezinu ko iesākt vairs:(
Vai tas vispār ir normāli? Censos netā atrast vai nav kādai bijis līdzīgi. Mana pirmā grūtniecība un nesaprotu kas ir normāli.Mazais pēdējas 2.nedēļas bija palicis mierīgāks. Pirms nedēļas sākās tās sāpītes-neregulāras. Un tagad pēdējas divas dienas vispār nesaprotu neko :(

Mans mazais man arī ļoti smaida un runājas, bet nu tētim jau smaida daudz vairāk, bet es arī nevaru sūdzēties. Smaidīt sāka dienu pirms mēneša jubilejas, smieties ap 3 mēnešiem.

Un es arī negribu vairāk bērnus, man pietiks ar vienu. :)

Atminoties savu grūtniecību, tad neskaitot toksikozes posmu pirmajā trimestrī, visa grūtniecība bija feina līdz kādai 37. nedēļai. Pēkšņi man bija traka ūdens aizture, kā rezultātā uz svariem arī parādījās strauji lielāks svars, ko ļoti izjutu arī ikdienā- ne normāli pastaigāt, ne pagriesties, ne nomazgāties varēju bez sāpēm. Kāju nagus gan vēl kaut kā varēju nolakot arī 40.nedēļā, bet nu tas pateicoties lokanumam :D Naktis vispār nespēju gulēt dēļ trakajiem krampjiem kājās (pat magnijs nelīdzēja). Jāsaka, ka pēdējās 4 grūtniecības nedēļas bija ļoti, ļoti mokošas.
Tomēr teikšu, ka grūtniecība pavisam noteikti bija mans dzīves skaistākais laiks :) Ceru, ka man būs lemts mazajai dāvāt brālīti vai māsiņu. Kas mani baida visvairāk esot 2 un + bērnu mammai ir tas, kā bērni spēs sadzīvot.. protams, plēšanās ir neizbēgama, bet tik ļoti gribētos, lai vismaz paaugoties bērni būtu lielākais dārgums viens otram :)

Kādas vecuma atšķirības ir Jums ģimenēs? Cik bērni esat? :)

Robīte, nu man arī medusmaize bija grūtniecības laikā pašsajūta. Bet devītajā bija grūti un kur nu vēl tās 2 ned pāri. I strijas izlīda,i depresija,i grūtumi i smagumi i gurnu sāpes,par ko Mari tik bieži sūdzējās,bet es nevarēju saprast,kā tas ir.


Favel, esmu vienīgais bērns. Arī mammai nav neviena, ir tikai brālēns,kuram arī tikai 1 dēls.

Paldies, meitenes! Tad jau laika jāgaida man ar kāds "prieciņš!" :D

nu pag, atnāks weee un pateiks,ka viņai nekas nesāpēja :D tā kā negaidi, Robīte, varbūt nekas arī nebūs :)

Par depresiju runājot, kura parādījusies, arī es neesmu apdalīta. Visam punktu uzliek mūžīgā vientulība un mājās sēdēšana :( Ne jau visi brīvi 24 h diennaktī, tā sanācis, ka draudzenes uz citām pilsētām savā dzīvē aizgājušas, vienīgais cilvēks, ar kuru kaut kur varu iziet, ir mamma.
Bet kāds kompliments šai pelēkajā ikdienā ir vīriešu uzmanība, par spīti lielajam vēderiņam :D
Kaut kā jokaini, bet pa ausu galam liekas dzirdēts, ka vīriešiem grūtnieces patīk. Kā jums liekas?

Favel, man ar māsu ir 2 gadu starpība. Mums ir cieša saikne jau kopš bērnības, lai arī bija tā, ka māsa mani pirmo mēnesi negribēja pieņemt, bija ļoti greizsirdīga, ko tik nedarīja, bet pielāgojās, saprata. Man viņa gluži kā dvīņu māsa, un ja godīgi, ļoti priecājos, ka mums ir tikai 2 gadu starpība.. Visa jaunība kopā, ballītes, iegūti daudz draugi no viņas puses, viņai no manas. Forši vispār :)
Gribu sev arī vēl vienu mazuli, kuram ar māsu būtu ne vairāk kā 3 gadu starpība.. Bet kā būs, tā būs labi :)

zane, kad biju stāvoklī, īpaši jau vecāka gada gājuma vīrieši kaut kā interesanti reaģēja uz maniem apaļumiem. Nu tā izskaidrot nevaru, bet sarku un mulsu gan pat ļoti bieži :D Vīrs par mani daudz zobojās.

Man grūtniecības beigās sāpēja simfīze ļoti, bet tā kā neko nevarēja tur darīt, tad tas mani neapstādināja vazāties apkārt gandrīz līdz dzemdībām.

Būt stāvoklī man ļoti patika, viens no skaistākajiem laikiem manā dzīvē, dzemdēt arī varētu, bet nepatīk tā audzināšana, tāpēc vairāk negribu bērnus, vismaz ne tuvākajos 10 gados.

Man ir māsa, draugam ir brālis un viņš jau sen teica, ka grib tikai vienu bērnu.