Cik labi, ka man ir tikai 1 draudzene ar bērniem. Dažas radinieces arī, bet ar tām ikdienā kontaktu neuzturu, lai pļāpātu par bērniem.
Man arī šķiet jocīgi, ka ir sievietes, kas visur un vienmēr var sākt runāt par saviem sīčiem. Viena kolēģe vakar man prasa - tev jau bieži jāiet pie ginekologa, jānodod analīzes, vai usg jau taisīji? Nu wtf, es kā kolēģis nevienam tādus jautājumus neuzdotu. Tas taču ir tik privāti. Tāpēc es te reizēm brīnos, kad meitenes saka - manas kolēģes draudzenei bēbim tā un šitā. Manas māsīcas kolēģei bija tā un šitā.
Vēl man krīt acīs, kad māmiņas saka/raksta: mums, mēs, atraugājāmies, kakājām, čučējām, paaugāmies utt. :D