Weee
Nu, man šķiet, ka ola ir lielais ļaunums, jo bērna vēders nav radis pie tādiem produktiem. Pirmkārt, ja pareizi zinu, tad olas ir tīras olbaltumvielas un tās cietina vēderu. Otrkārt, ola būtu jāliek blenderī, lai iegūtu konsistenci bez gabaliņiem. Pretējā gadījumā, bērns var aizrīties. Cita puse - bērns ir radis dzert pienu, nevis košļāt produktus.
Ja paskatamies uz "sākt dot cukīnī, burkānus, kabačus" tēmu, tad tie visi ir dārzeņi. Šķiedrvielām bagāti, viegli apstrādājami, ne smagi produkti. Tātad, ja Tu nekad neesi ēdusi gaļu, diez vai Tu justos labi piestūkājot pilnu vēderu ar ko tik smagu kā vista.
Arī bērns nejutīsies labi, ja viņam notiks pēkšņas, straujas un tik pretējas izmaiņas ēdienkartē.
Bet, kas attiecas uz sulām - es nezinu, kāds tam sakars ar olām. Goda vārds nezinu.
Es nevarētu teikt, ka mana ģā leca no sajūsmas gaisā, kad es teicu - bērnam dodam bumbieru (atcerējos, ka pirmā sula bija HIPP bumbieru) sulu. Bet, izpētījusi mūsu ēdināšanas plānu (jo es visu cītīgi sākumā pieraksīju) viņa atzina to par labu esam.
Lieta ir tāda, ka visi šie dārzeņi burciņās pēc garšas ir ļoti... pieaugušam cilvēkam dīvaini. Sulas savukārt, arī pieaugušam garšo. Tās ir saldas. Citi bērni sajūtot saldu atsakās no sāļā ēdiena un pieprasa to, kas garšo - banāni, sulas, āboli .
Savukārt, citi bērni par saldu nav lielā sajūsmā. Es nolēmu eksperimentēt un mans eksperiments deva rezultātu, ka sulas varu dot droši.
Bez tam, es arī neticēju, ka dodot saldu - sāļu kopā, bērnam kaut kas varētu negaršot. Tātad, ja es viņam devu (jau vēlāk) vistu ar kartupeļiem un dārzeņie burciņā, es zināju, ka jāpiemeklē viņam vīnogu (mīļākā) suliņa. Jo tikai šajā kombinācijā viņš ēd vjebko ar vistu.
Pēc sevis spriežu, ka man arī, piemēram, rīsi pliki iekšā neiet - vienmēr klāt dzeru kāu svaigi spiestu sulu vai tēju.
Bērns ir maziņš, bet viņš nav dumjš. :D
11429
