Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

hypocrate-plavniekos t/c talava tur ir plasa ratu izvle,paskaidro par katru firmu un var gan izcilat gan izstumdit:)mes ari aizbraucam bet ratus nopirkam caur ss.lv
vismaz bija prieksstats par to kadus gribetu un funkcijam:)
vel liels piedavajums ir Azura bebishu veikala tik nu cenas tur ir palielas

Sveikas. :)
Ebe, jā man DzN jau nākamajā dienā skatījās rētu, izčamdīja vēderu un krūtis apskatījās, jo es biju saspaidījusi nepatēmu, un tad gāju sūdzēties, ka man tur kautkas nav ritīgi. :) Trāpījos uz mācekļiem, jauns puisis mani tur nočamdīja ka nutik :D
the_one, nu čau nelaimes čupiņa :) bet ja nopietni, ceru ka tiksi ar sevi galā, man arī reizēm uz savu mazo uznāk dusma, tad, kad no rīta viņš pieceļas, un niķojas pusdienu, ne es dušā varu ieiet, ne paēst, neko.. tad protams uzdod pa nerviem. Par liekajiem kg, nu jā, kam gan viņi patīk, es arī cenšos ēst normāli, tāpat nekas nekrīt nost. Pagaišnedēļ sāku katru otro dienu skriet un mājās pie youtube vingrot, protams liekie kg kā turās, tā turās, nost neiet ne grams, bet tā sajūta pēc maza sportiņa ir feina, jūtos vieglāka un laimīgāka. :) Nu labi, kopš sestdienas neko neesmu darījusi, paskaties kāds laiks ārā :D Un nedusmojies uz savu mazo, viņam tak mammīte esi tikai Tu, viņam par tevi tuvāka nav neviena, un neviens viņu nemīl tik ļoti kā Tu! :)

linksy, Paldies, būs jāaizbrauc. :) Mēs arī plānojam sūtīt internetā, bet gribas apskatīt arī dzīvē pirms pērkam, lai esam 100% droši, ka tas ir tas, ko vēlamies! Jo no bildēm un apraksta jau vien nevar saprast!

Mums lēnām tuvojas piecu mēnešu jubileja, sāku domāt lēnām par piebarošanu ar kādu dārzeni. Varbūt, ja kādai nav slinkums, var padalīties - ko jūs savam mazajam devāt kā pirmo ēdienu nogaršot, un kā mazais reaģēja, un kādā vecumā? :)
Starp citu, puikam otrs zobiņš lejā nāk arī ārā. :)

Klau, jums nav tāda problēma,ka mazais bāž pirkstus rīklē ??? Mans dēlēns ir samācijies sūkāt īkšķi un pat visu dūrīti mutē bāž un tad pirkstus izstiepj un rijstās. Citreiz pat atvemjas. Ja to piefiksēju,tad neļauju bāzt rokas mutē, bet viņš tāpat to dara.

Mari - tā bērni dara, bāžot rokas mutē viņi iepazīst rociņas, nu jau manējam viss kas ir rokā, tas viss ir mutē, un arī rīstās ik pa laikam, kad pats tos pirkstus par dziļu iebāž.

Un lai gan mans bērns vairāk no maisījuma pārtiek, bet vienalga piebarošanu gribu sākt tikai uz 6 mēnešiem. uz 5 mēnešiem tik mums tagad vizīte, tad redzēs, ko teiks daktere, bet es negribu vēl 5 mēnešos viņam kaut ko dot, liekas, ka par ātru, jo gribas, ka vēders vairāk nostabilizējas un tikai tad mūsu ēdienu sākt dot.

Pirmās sulas es nedošu mazajam, sākšu ar dārzeņiem, lai pierod pie tiem, arī banānu nedošu, jo daži bērni pēc tam neko neēd, jo banāns salds. Priekš vasaras ogām man ir fiderītis, tad mazais varēs ogu sulu vismaz dabūt.

Āāā, fuuu ! Es jau domāju,ka kaut kas nav riktīgi :D Sākumā domāju, nu nekas, pavemstīsies pāris reizes un beigs tā darīt, bet izskās,ka viņam patīk to darīt :D
Un arī ja kaut ko saņem rokās,tad uzreiz uz muti dodās!

Pirms pāris dienām sāka balsī smieties forši :) Baaigi forši (l) Jo iepriekš viņš ķipa smējās ar tādu skaņu , itkā būtu aizrijies :D

Oi, kad mazais sāk balsī smieties, tas ir labais, man ar tad jāsmejas. :)

Piebarojumu sākām četros mēnešos. Mums ir pudeļbērns, tādēļ arī tik ātri uzsākām.
Pilnīgi nekādu problēmu mums nebija.

Tējiņas - kā jau pudeļbērnam - dodam jau no laika gala. Sākumā tikai zāļu, bet vēlāk arī citas. Aveņu un tagad meleņu.
Sulas dodam no, laikam, pieciem mēnešiem. Sākām ar burkānu (?), tad vīnogu. Sulas veids bija atkaŗīgs no tā ko mēs devām bērnam ēst. Mēs, kā parasti, neesam piedzīvojuši kādas problēmas. :D

Smieklu deva šai drūmajai dieniņai: http://9gag.tv/p/a9LPLZ/baby-boy-can-t-say-thank-you

Šodien biju pie dakteres, dzirdēju sirdspukstiņus un viss forši! :)
Pastāstīja interesantas lietas par krūšu barošanu!

Manējai ar 5 mēneši, tagad sāku dot ķirbi, daktere teica,lai pamazām sāku kaut ko.
Un pirkstus bāž mutē, ļauju to darīt,jo tas man liekas ir dabīgi.

ko jūs savam mazajam devāt kā pirmo ēdienu nogaršot, un kā mazais reaģēja, un kādā vecumā?

Sāku 6 mēnešu vecumā pavisam nedaudz, krūts bērns, tāpēc arī īpaši neuzbāzos ar piebarojumiem.
Pašu pirmo devu ķirbju biezeni, tad jau ķirbis+plūme (plūmju, jo bija problēmas ar vēdera izeju).
Tā pamazām miksējot tieši pie ķirbja klāt - ir jau pamēģināti lielākā daļa visu iespējamo dārzeņu.

Ļoti garšo ķirbis+kālis+rācenis+ābols vai plūme.

Par banāna došanu - nezinu, par ko visi bērni tur sajūsminās, man Mazā jau no sākta gala viņu vienkārši izspļauj, neēd un viss, arī visi saldie biezeņi nav īpaši topā, tad nu augļu biezeņus miksēju kopā ar Bio Lacto jogurtu vai biezpienu (Mazai 9 mēneši).

Un jā, arī bija periods, kad mutē bija pilnīgi viss, kas rokās :D

Tiesa, šī teorija nedarbojās uz pudelītēm un knupjiem, tā arī viņa man izauga no pudelīšu perioda, neko no tā visa neizmantodama.

Kā varēja sākt lietot snīpīškrūzi - tā arī sāku dot papildus padzerties ūdeni un tējas. Pirms tam arī neprasījās, snīpīškrūze sakrita ar piebarojuma uzsākšanu, sulas vēl īsti neesmu devusi, kkā neievieš man uzticību visas tās gatavās, gaidu vasaras sezonu, kad augļi,ogas būs no pašu dārza.

Es te ik pa laikam palasu, jo ineteresanti atcerēties tās sajūtas, kad biju stāvoklī. Nu jau manam rezgalim drīz būs gadiņš.
Negribu neko mācīt vai aizrādīt, tikai izteikt savu pieredzi.
Agrāk svēru +/- 55 kg, uzturam īpaši uzmanību nepievērsu, bet sportoju gan kopš bērnības. Kad paliku stāvoklī, uzskaitē stajos ar 58 kg, kopumā pieņēmos par 10 kg, ļooti daudz staigāju, padaudz ēdu, ik pa laikam pavingroju (cik asaras neizlēju par to, ka nevaru skriet).
Kad piedzima mazais, biju šokā par nokarajušos ādu uz vēdera, milzīgo bezspēku un laika trūkumu. Dz/n mazo ne uz mirkli neatstāju, gaju dušā tikai tad, kad vīrs atbrauca, man bija vienalga, ka mati netīri, nagi nav nolakoti, galvenais, ka esmu blakus bērnam.
Piebildīšu, ka plīsumu man nebija. Kad atbraucām mājās, svēru 61 kg, atkal šoks. Sāku ēst veselīgi. Ne jau tapēc, lai notievētu, bet tapēc, lai mazajam būtu labāk. Un man iepatikās ēst veselīgi! Iemīlēju bezpiedevu jogurtus, pēc tam jau aizgaja visa uztura pārplānošana, vēlāk arī pieskaņošana dzīvesritmam.
Kā bija brīvs brīdis, sakopu sevi, tinos mājos, taisīju kontrastdušas, pēc nedēļas sāku taisīt presītes. Nevarēju! Tāda tukšuma un bezspēka sajūta, atkal šoks, jo agrāk lielas slodzes bija mana ikdiena. Neko, pamazām jau biju izpildījusi visus youtube workoutus. Svars kusa kā cukurs. Pēc 2 nedēļām pirmo reizi atsāku skriet. Tāda laime! Noskrēju 30 min bez problēmām. Varbūt liksies- oj, viņai ir kas skatās bērnu, var tik skriet un pucēties, nekā! Pirmkārt, es nemaz tā neuzticēju bērnu nevienam. Skrēju tikai tad, ka viņš gulēja. Atskrēju, ne vienmēr paspēju nomazgāties vai paēst, bet bērnu gan apkopu, pabaroju un vēl ārā izgāju, un vēl dzīvokli uzkopu un vīru samīļoju.
Pēc 3 nedēļām noskrēju Nordea 21 km. Zinu, prātīgi jau nebija, bet biju pieteikusies jau grūtniecības laikā (ja nu gadījumā kas). Gribēju 10 km skriet, bet jutu, ka varu visu. Kad svēru 52kg, bija pagajis vairāk par mēnesi, ja nemaldos, svars turpināja kristies, tagad jau ir vēl mazāks, bet tas ir cits stāsts, jo esmu sava vislabākaja formā (sporta ziņā), ar saviem panākumiem un rekordiem sacensībās.
Mājās vingroju papildus kopā ar mazo un hantelēm, kačāju dibenu un presi :D Mazajam patīk. Un man nav blakus mammas, esmu viena, pat draudzeņu nav. Palīdz stingrs dienas režīms man un bērnam, citi saka, ka es iespringstu uz to, bet tikai tā es paspēju visu.
Ko gribu teikt, nav jāskatās uz citiem smukdupšiem un jāiet stūrītī paraudāt (tas gan atkarīgs no cilvēka rakstura), citiem ta ir kā motivācija, citus dzen izmisumā. Bet, jo mazāk skatīsies uz citiem un vairak koncentrēsies uz savu mērķi, jo labāki būs rezultāti ne tikai vizuāli, bet arī pati jutīsies emocionāli labāk.
Bērns noteikti nav traucēklis, tā sievietes dzīve ir maza pauze. Ja padomā, gandrīz jebkura tam iziet cauri, tam ir jāiziet cauri, jo vēlāk, jo grūtāk. Laiks būs vēl gan atpūsties, gan strādāt un mācīties, neviens vēl nav palicis par mazu, brēcošu zīdaini.

T.b. tinos mālos.
Atvainojos par kļūdām.

Nu mums ārste teica sākt dot sulas un nu es dodu. Tā kā, pie viņas gan pati, gan brālis ir uzauguši un vēl man daudzi pazīstami cilvēki, kā arī tagad vairāki draudzeņu bērniņi, tad uzticos šai ārstei un domāju, ka viss būs ok, ja tagad sāksim iepazīties ar dažādām sulām.

Mazā jau kādu mēnesi bāž mutē visu ko var dabūt, gan segu, gan palagus, gan autiņus, gan mantiņas. :D Reizēm pat pamanās paķert kādu grabuli un tad sev pa pieri, pat pašai sāpīgi paliek, bet neko, kamēr trāpa mutē, visādi gadās...

Tēju lietojam jau vairāk kā divus mēnešus, vienīgais, kas negaršo, ir tīrs ūdens.

Nesen sāka velties no muguras uz sāniem un jau ir iemanījusies arī tikt uz vēdera. It īpaši, ja neredz kaut ko, ko grib redzēt.
Un vēl mums vislabākais palīgs ir iepriekš apspriestais šūpuļkrēsliņš. Ar nelielu izliekumu, tur gan, labi - visu redz, vēl nedaudz šupojās, tad var skatīties uz priecāties. Sākumā nepatika, tagad mīļākā vieta.

194

Tā kā, pie viņas gan pati, gan brālis ir uzauguši

Un te arī iemesls kādēļ iesaka sākt piebarošanu ar sulu. Vārītu olas dzeltenumu neliek dot? Ar pienu vai ūdeni sajauktu?

nezinu man pediatre ari teica lai dodu dažādus dārzeņus un augļus gan biezeņu veidā, gan sulas veidā.