Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Vēl plānveida ķeizars ir preeklampsijas gadījumā.

Par lidojumu,lielos vilcienos izstāstīšu kā gāja.

Lidojām es , mana mamma un gandrīz 4 mēn. mazulis.
Lidojums 2,5 stundas.
Līdzi man bija lielā bagāža, rokas bagāža,rati un ratu soma. Rati un ratu soma ir komplekts.

Ierodamies lidostā. Pirmais nodot bagāžu, to paņem, ratiem iedod uzlīmi un tad jau dodamies tālāk. Tad bija pārbaudes, Visas somas jāsaliek tajās kastēs uz lentas, ratus man lika izjaukt un tur bija pirmais moments,ka bēbi kādam ir jādod paturēt. Man bija mamma līdzi,kas palīdzēja, viņa turēja mazo,kamēr es izjaucu ratus, tos arī lika uz lentas. Izgājām cauri pīkstulim. Bebi turēja mana mamma un viņi abi nopīksteja, bet es viena pati ne. Viņus abus pārmeklēja. Bebi lika man turēt,kamēr pārmeklē, apčamdija pavisam nedaudz :)
Pudelītes man visas bija tukšas un 1 pudelītē bija kumelīšu tēja, kuru paņēma un aiznesa pārbaudīt. Sakārtojāmies un tēju mums atdeva atpakaļ ,tad jau devāmies uz geitiem.
Tur arī iegājām kafejnīcā, paprasiju karstu ūdeni, ielēju pudelītē. Tur pat tualetē nomainiju pamperu un jau bija vaļā geiti.
Aizgājām, visi jau bija tur, liela rinda stāvēja. Stāvējām rindā apmēram 10-15min. Pa to laiku viena māmiņa ar ratiem panesās visai rindai garām un izgāja cari bez rinda, bet mēs stāvejām. Garām mūs palaida 1 sieviete un 1 vīrietis. Viss. Bet rinda kustējās ātri un viss bija kārtībā, vienīgais - bezgaiss.
Pie lidmašīnas atkal vajadzēja dot bebi paturēt kādām ,jo atkal bija jāloka rati. Ratu somu ieliku iekšā ratos, ratus salociju - cik nu varēja, pārklāju ar lietus plēvi,lai nesasmērējas.
Gājām uz lidmāšīnu, ūdens vēl nebija atdzisis ,tāpēc to iedevām stjuartei,kura ielika pudelīti ledusskapī. Iesēdāmies mūsu vietās, mazo piesprādzēja man klēpī, sēdēju pa vidu, laikam E vieta man bija.
Kad lidmāšina sāka braukt uz skrejceļu,dabūju pudelīti atpakaļ, iejaucu maisijumu un sāku barot mazo. Kamēr lidmašīna pacēlās - viņš ēda. Vēlāk aizmiga. :)
Nogulēja normāli visu to laiku,tikai ik pa laikam uzmodās, jo lidmašīnā bija vēl kādi 5 mazi bērni vecumā no 2 gadiem līdz kādiem 5 gadiem un tie spiedza un kliedza,raudāja un skrēja pa lidmašīna spiegdami. :D
Kad sākām nolaisties, biju satraukta, jo mazais pamodās ,bet ēst vēl negribēja, devu tēju - nedzēra. Nu tad iedevu knupi un šūpoju viņu klēpī.
Tad lidmašīnā sākās tāds haoss no to pārējo bērnu puses, visi kliedza un raudāja, mans bebis arī juta to satraukumu un sāka nervozēt, bet neraudāja. Bišķi pačīkstēja ,bet visu lidojumu pārcieta ļoti labi.
Izkāpām Rīgā, baaaaigi auksts bija, mazais bija saģērbs pārāk plāni, bet ietinu viņu segā un ātri ratos iekšā, rati mūs jau gaidija ārā.

Nu tā kaut kā pārcietām lidojumu :)

Man ļoooti noderēja šie te trauciņi :


Jau iepriekš sabēru visiem vajadzīgos daudzumus ar maisijumu, lai vieglāk iejaukt pudelītēs.

Mari, es gribēju piebilst, ka tās māmiņas, kam nav līdzi palīgs, parasti dod bēbi paturēt personālam. Es, kad strādāju lidostā, vairākas reizes palīdzēju paturēt mazos, kamēr mammas salika ratiņus :) Vairāk problēmu jau ir tieši ar tām pekelēm, ka nevar visu saturēt un paturēt vienās rokās (kad ratus atdod).

Nevar palūgt, lai personāls saliek ratiņus un pati turēt mazo? Mantā patiktu labāk :)

Jā, man tos ratus kad bija jājauc ārā, pie lentas, man parāva stress, jo cilvēki jau sastājušies aiz manis rindā un man tur nesanāca izjaukt tos ratus un aaaaahhhhhh , stresiņš :D

Ebe, man šķiet, ka pašas māmiņas jau reizēm neprot ātri salikt savus ratiņus, kur nu vēl personāls! Bēbi paturēt māk visi, bet ratus salikt gan nē :)

Nu nezinu, vai visi māk paturēt bēbi :D Man vienkārši liekas, ka man negribētos dot svešam cilvēkam savu bēbi. Un, jā, es drīzāk palūgtu, lai kāds vīriešcilvēks izjauc manus ratus, kas man ne īsti labi sanāk :D

Man bija neplānots ķeizars. Viens no iemesliem bija tas, ka solīja DzN sonogrāfijā lielu bēbi (4.500), piedzima 3.800. Otrs un galvenais bija tas, ka mazajam bija slikti toņi, ļoti mazkustīgs pēdējā laikā bija palicis, es trīs dienas biju DzN, un man vaktēja toņus. Beigās iedeva to tableti, kas ir veicināšanai vai ierosināšanai, pēc tās arī nekas nebija. Pārdūra ūdeņus, tad tik sākās kārtīgas kontrakcijas, uzveda augšā uz dzemdību nodaļu, kontrakcijas bija pamatīgas ik pēc minūtes, man stundu tos toņus baudīja, atnāca ķirurgs un teica, ka bērnam drošāk būtu operācija, es protams piekritu. Pēc operācijas ķirurgs noteica, ka mazajam bija nabassaite aptinusies cieši 2x ap kaklu un plecu..

Jautāju par to ķeizaru, jo vakardien daktere izteicās, lai es mazāk ēdot - smieklīgākais ir tas, ka es neēdu, bet knapinos, jo sāta sajūta man rodas dikti ātri un ja apēdu kko lieku tā uzreiz ir nelaba dūša un jādeso pie tualetes poda. Bēbim viss kārtībā, centos atšifrēt dakteres apzīmējumu augļa guļai (stabiņš vertikāli iekavā - mugurkauls un dupsis) - pagaidām laikam nav sagriezies pareizi un vēl dakterei aizdomas, ka priekš maniem parametriem bēbuks būs par lielu, lai to piedzemdētu pati. Pēc 1,5 mēneša laikam sūtīs uz USG un tad lems.

Baudu savu dekrētu. Sākšu kārtot pediatra jautājumu.

Paveicās tām, kam RDzN pieņem lēmumu par labu ķeizaram, ja mazais par lielu. Man draudzene novembrī dzemdēja 4,2 kg bēbi, lai gan ir 1,64cm gara un ļoti smalkas miesas būves. Ārsti gan stimulēja, gan vēderu zili melnu nospieda ar svaru guļoties uz vēdera un spiežot laukā bērnu.. ja godīgi - man nelabi palika klausoties! Riebjas šī kapeiku taupīšana un māmiņu/mazuļu rēķina!

Ārsti gan stimulēja, gan vēderu zili melnu nospieda ar svaru guļoties uz vēdera un spiežot laukā bērnu..

vāks!

manai draudzenei, kura ir tādas pašas miesasbūves - 164cm savukārt pēdējā USG (2 nedēļas pirms dzemdībām) pateica, ka bērnam ir 3,5kg... piedzima 4,800...

Esmu 1,60 un pirms grūtniecības svēru 47kg, tagad -7 mēnesī - 55kg. It kā viss ir ok, bet puncis liels un man dikti spiež uz ribām tā, ka grūti paelpot. Vīrs un vīra ģimene ir no būdīgajiem, mana ģimene ir no kārnajiem mazajiem skaliem. Neuzprasos uz ķeizaru, bet nevēlos, ka viss tiks lemts pēdējā brīdī, tad, kad ir tikai par mata tiesu no traģēdijas. Tpu, tpu, tpu.

Tagad bieži ir tās B-H viltus kontrakcijas. Uh, it kā nav sāpīgi, bet neesmu sajūsmā.

Par to spiešanu uz vēdera. Nu bāc, neprofesionalitāte augstākajā līmenī. Man vienam labam draugam tāpēc ir sejas deformācija. Kad viņu dzemdēja, ārsti spieda un uzspieda uz sejas. (Tūpļa guļa vēl piedevām). Rezultātā - deformēts deguns, elpošanas problēmas un asimetrisks galvaskauss...

Lūk no tā es arī ļoti baidos,ka spiedīs uz vēdera vai veiks visādas citādas manipulācijas,kuras man nav saprotamas :(
Man ir ne visai jaukas situācijas zināmas,vismaz 3 no man tuvām sievietēm gājušas cauri visādām nejaukām lietām,negribu pat rakstīt,kā viņam ir izgājis ar to visu.

Gribētu neuztraukties un dzīvot mierīgi,zinot,ka dzemdības pieņems labi ārsti un darīs visu kā pienākas,nevis nomocīs un nez ko vēl izdarīs.Pārāk daudz to slikto stāstu.

Ebe!!! Paldies!!! ;) Varbūt vēl kāda māmiņa var padalīties ar kādiem veikaliem? Jo zinot sevi nu nebūs tā,ka iebraucot Bērnu pasaulē un Alfā un kādas bikses uzreiz iekritīs acīs... :D

Man arī sāk ik pa laikam piemesties dzemdību bailes, lai gan visu laiku tādas nebija!
Lai gan, nevar paredzēt kā būs, galvenais, lai bērniņam viss ok vienalga kā... Bet nu cerams, ka viss būs super :0

Sveikas Meitenes,esmu iegajusi finisha taisne mums sodie ir 35n6dienas,busim izturejusi savu 5meneshu saudzigo un gultas rezimu. Bet man pedejas 2 dienas ir tadas nepatikamas sapes TUR leja (vagina) it ipasi nakti,nezinu vai vajadzetu sakt uztraukties.

čau, čau, čau, šodien uzzinaju, ka gaidu dvīnīšus, gribas kādam pastāstīt, bet draugam jāpaciešas un neviens cits nezina, ka esmu gaidībās, tad nu izlikšu savu laimi šeit! :))))

elizabete anna-APSVEICU:*
KPC DRAUGAM NESTĀSTI...superīga ziņa+dvīnīšī...

elizabete anna, sirsnīgs sveiciens no manas puses par tik feiniem jaunumiem! :) (l)

PS. Vai drīkstu vaicāt, kā sokas Tavai draudzenei? Ja nevēlies publiski rakstīt, vari PM.