Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Lollipop,

man visu grūtniecību bija paaugstināts asinsspiediens, sākumā ārste satraucās, bet vizīti pēc vizītes (ik pa 2 ned.) viņš bija nemainīgi augsts, nekādas zāles nelietoju, jo ārste teica, ja viņš nelēkā augšā-lejā, tad, iespējams, man tas skaitoties normāls asinsspiediens.

Jutos labi, nekādi traucējumi dēļ asinsspiediena tieši nebija, tad arī nelika neko dzert papildus.

Ja pati jūti, ka jūties slikti tieši asinsspiediena dēļ, tad gan ieteiktu tomēr meklēt kādu risinājumu :)

Es ari dzeru dopegyt 6 tabletes diena, ar tam zalem turejas uz 140 / 90. Beigas saka pampt

kajas, rokas, seja aizbraudzu uz dzemdibu namu un tur guleju ar preeklampsiju, lidz stimuleja

38 nedelas. Pec dzemdibam bija 160/110 jau dzeru specigakas zales.

Sintija - šausmas, no preeklampsijas es baidos visvairāk.

skaya

Prieks, ka noder. Ko zinu (vai kur ir viedoklis :D ), ar to padalos, bet bērnkopība jau tāda...nekonkrēta tēma. Katrs saka savu, katram savs viedoklis un ne tikai mammām, bet arī ārstiem u.c. speciālistiem, tad nu mēģini tikt nu gudra, ko un kā labāk darīt, ja katrs saka kaut ko citu :D
Man pašai mazliet palīdz arī personīgā pieredze un interese, jo šī tēma man ir ļoti tuva jau kopš agriem pusaudžu gadiem, līdz ar to ļoti daudz esmu interesējusies, lasījusi, daudz ko redzējusi un daudz kur piedalījusies, bet tāpat vēl ik pa laikam uzpeld kaut kas jauns, kaut kas nezināms...mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Par dedzināšanu gan man padoma īsti nav...pašai nededzināja un esmu dzirdējusi, ka tā īsti tam nekas nepalīdz. Es domāju, ka aptiekā varētu kaut ko ieteikt un tā tīri loģiski laikam jācenšas vairāk sārmaini produkti lietot.

Es mazo atstutēju ar sarullētu dvieli, un man viņš tiešām guļot vispār nekustējās un nekrita ne uz vienu pusi un es tā neguldīju, lai viņš kristu uz priekšu. Man tieši bija bail likt uz muguras mazo, nezinu kāpēc. Un apmalīti sākumā uzliku, bet beigās novācu nost vienai pusei, jo man vajag to bērnu redzēt, kā arī viņš vēl guļot tā nekustās, ka kājas vai rokas iepiņķerētos redelēs.

Un cik zinu tad pret dedzināšanu palīdz rennie. Pašai gan nebija vajadzības, bet citām pazīstamām meitenēm tas bija labākais draugs.

Man ir lielas krūtis un man draudzene grib iestāstīt, ka es varot savu bērnu nosmacēt! Ok, pieļauju, ka neliela varbūtība ir, bet nu... No vienas puses smieklīgi, no vienas puses raudāt gribās! :D

Man ir lielas krūtis un man draudzene grib iestāstīt, ka es varot savu bērnu nosmacēt!

:D
Ja ir plāns bērnu ar krūtīm apsegt, tad varbūt! Bet, piemēram, barojot - nedomāju gan. Virsū uz sejas zīdainim taču negulsies? Draudzenei varbūt skauž, ka Tev lielas krūtis! :)

Nu ar lielām krūtīm ir tā (man arī ir lielas un barojot bija ļoti lielas), ka krūts ir jāpietur (tā kā jāsaplacina), kad bērnu baro, jo tā tiešām krīt virsū sejai un degunam. Jā, bērnam deguntiņš ir saplacināts tieši tādēļ (māte daba nav dumja), bet, ja krūtis tomēr ir ļoti lielas, tad tas saplacinājums maz ko dod...un tā nosmakšana pat ir diezgan reāla gadījumos, kad pārgurusi mamma nakts vidū baro bēbi un iemieg. Kādi tik gadījumi nav dzirdēti...lieka piesardzība par ļaunu nenāks :)

Par to nosmakšanu. Man pašai ir tādas nu salīdzinoši lielas krūtis, vienmēr kad ēd, japiespiež krūts kur mazajam deguntiņš, lai mazais var paelpot. Vienu reizi barojot kko aizdomājos vai ko, un mazais tā atrāvās no krūts, laikam jau gaiss trūka, jo atrāvās un dziļi ieelpoja. Taka joki mazi, itsevišķi kad pavisam maziņš, un tie bērni pusaizmiguši ēd, domāju ka jāpievērš uzmanība tam, lai mazo netīšam nenosmacē.

Man pret kuņģa dedzināšanu nekas cits kā stipra kumelīšu tēja nepalīdzēja.

Man atkal ir salīdzinoši mazas krūtis (tikai A izmērs) un vienalga es krūti pieturu, kad bērnu baroju, lai mazais varētu paelpot, jo tomēr tā krūts kaut kā degunam priekšā.

Kā arī, lai kā būtu nogurusi, taču naktī barojot bērnu vēl neesmu aizmigusi, mocīšos, lai tikai paliktu nomodā. Man tā barošana nav tik ilga, lai nepaliktu nomodā, kā arī, ja ievelkas ilgāk, tad nodarbinu sevi ar telefonu vai planšeti.

Meitenes, man bija pirms divām nedēļām dzemdes tīrīšana pēc dzemdībām un šodien atkal asiņo, tas ir normāli??? Tā tam jābūt?

Nu, vispār bērna nosmacēšana ar krūti barošanas laikā nav nekas smieklīgs. Diemžēl, bet tā ir reāli bijis, ka mamma aizmieg barojot un krūts nosprosto bērnam elpceļus...

Māmiņas, kam gaiši rati, kā ir, baigi nesmērējas? Kā ar to kopšanu, it īpaši šādos laikapstākļos? Gribētos, lai rati visu laiku tādi smuki un tīri, ne tikai pirmo mēnesi!

Labprāt uzklausītu viedokli gan par ādas, gan auduma ratiņiem!

hypocrate,

man ir gaiši bēši ratiņi, teiksim tā - lielākais kaitēklis viņiem ir mūsu kaķis :D tik, cik ir sasmērējušies, tad tikai no šī mežoņa ķepām.

Tieši laika apstākļu dēļ - ne reizi, izstaigāju visu rudeni, tagad pagalmā dubļi - nekādas skādes no tā nav.

Ādas ratiņi esot ļoti viegli kopjami, nu, par audumu runājot - audums ir audums, nav tik viegli kā ādu notīrīt. Tā jau ratiņi baigi nesmērējas, kamēr sīcis nesāk staigāt, tad sanāk puse ar kājām, puse ratos ar ne tik tīriem apaviem, ja vēl kaut ko ēd vai kāda mašīna nošļaksta vai vēl kaut kas.

Es lasu un nesaprotu, vai mani totāli neinteresē visādas bērnkopības lietas, vai arī es vēl neesmu aptvērusi, ka būšu mamma? Lasot jūsu diskusijas par to, kā pareizi guldīt bērnu, un citam smalkām lietām, rodas sajūta, ka es savējo gribu audzināt pēc intuīcijas, nevis grāmatām.
Iesaku palasīt:
http://www.satori.lv/raksts/6792/Liene_Brizga-Kalnina/Kapec_mes_ta_nemamies_ar_berniem%3F

Bet tieši tā arī ir, ka mammas intuīciju neaizstās nekādas grāmatas un gudri speciālistu monologi, protams, saprāta robežās. Sākumā viss ir jauns, informācijas tik daudz, satraukums liels, nesaproti, kuram klausīt, kuram ne, liekas, ka visi citi visu zina labāk un tad ir klikšķis un saproti, ka visi var šālēt dillēs ar saviem pareizajiem viedokļiem.

Ir jau baigi forši, ja cilvēkam ir tik attīstīta intuīcija, kas pasaka visu priekšā un nekad nekļūdās, bet nu...bieži tomēr cilvēks par ļoti daudz ko neaizdomājas (īpaši, ja nav iepriekšējas pieredzes un absolūti viss ir jauns), arī intuīcija mēdz pievilt...nē, es nesaku, ka viss ir jādara pēc grāmatas - informācija ir jāfiltrē, bet es arī neuzskatu, ka vajag 100% paļauties uz savu intuīciju.
Kā darīju/daru es - ir kaut kāda konkrēta situācija, kurā es neesmu 100% droša kā man būtu jārīkojas. Es iepazīstos ar visu iespējamo teorētisko informāciju, palasu forumus, parunāju ar mammu, māsu, salieku kopā visu iegūto informāciju ar to, kā pareizi liekas man pašai, parunāju ar vīru un izvelkam no visiem info avotiem (grāmatas, nets, radi, draugi, pašu uzskati utt.) to, kas mums der, to, kas mums liekas ok un tieši tā arī rīkojamies. Paši ne vienmēr spējam uz situāciju paskatīties no kāda specifiska, bet nozīmīga rakursa un izlasot par to kaut vai forumā, liek aizdomāties un, iespējams, mainīt savas domas.
Bērna audzināšana ir ļoti atbildīgs darbs. Tiek audzināts cilvēks, personība, kuram pēc dažiem gadiem būs jādodas pašam savā dzīvē. Mēs visi gribam šo darbiņu izdarīt pēc iespējas labāk un tāpēc es uzskatu, ka informācijas nekad nevar būt par daudz, bet, protams, to ir jāmāk filtrēt. Ja nemāk, tad laikam labāk tiešām nelasīt un neklausīties, ko apkārt runā.

hypocrate

Mums ir balti aadas ratinji un kopt ir loti vienkaarsi. Ja sasmeereejas ,tad vienkaarsi ar mitru lupatinju notiiru un viss. Bet sasmeereeties vini meedz tikai,kad baazham omes mazajaa mashiinaa :D