Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Es laikam jau 3 dienu raudu un dzenu viru izmisuma :(
Tur jau ta lieta, ka es nesaprotu kapec manejais pa nakti gul loti maz un pareja laika raud nevis vienkarsi dzivojas augsa :(

Muša, gan jau viss būs labi! Mēģini uz vakarpusi viņam neļaut gulēt, nodarbini kaut kā, lai viņš vakarā ir noguris un ejot gulēt , arī visu nakti gribētu nogulēt. Mēs tā darijām, tas bija briesmīgi, mokoši :D Mazais raudāja,jo gribēja gulēt, bet mēs viņam neļāvām.. nu tā ap 6 vakarā vairs nedevām gulēt , līdz 9 noturējām augšā - tad vannā mazgāties,ēst un gulēt. Tagad ap 8 vai 9 pats jau mieg ciet. Un tad naktī ēd vienos, četros vai piecos un tad vai nu 7 vai 8 un ceļās augšā.
Jāmēģina kaut kādu režīmu sākt veidot.

Mari, cik jus ari vinu pieradinajat pie rezima?
Es zinu, man nebus pacietibas un pati ari busu noraudajusies. :(
Vins man parastii aizmieg pie kruts, man sirds luzt vinu modinat. Ehhh, nu kapec viss ir tik sarezgiti?

Manēžiņa
http://www.atverskapi.lv/lv/sludinajumi/sludinajums.html?id=473777&filter=users

Mainu ratus
http://www.atverskapi.lv/lv/sludinajumi/sludinajums.html?id=473786&filter=users

Pavasara vestītes
http://www.atverskapi.lv/lv/sludinajumi/sludinajums.html?id=473789&filter=users

Cepurītes
http://www.atverskapi.lv/lv/sludinajumi/sludinajums.html?id=473791&filter=users

Siltas virsjakas
http://www.atverskapi.lv/lv/sludinajumi/sludinajums.html?id=473792&filter=users

Siltās bikses
http://www.atverskapi.lv/lv/sludinajumi/sludinajums.html?id=473795&filter=users

Sveikas. Mana meitiņa ir paaugusies,dēliņš nomainījis ratiņus,tādēļ šeit ir manu bērnu lielais tirgus. Varbūt ko atrodi.

Muša - neieteiktu tā darīt ar bērnu kā MAri saka, jo kas vienam līdz, otram nē, mocot bērnu un neļaujot viņam gulēt, tu vari viņu pārstimulēt, ka bērns tieši otrādi - būs tā pārguris, ka gribēs gulēt, bet nevarēs aizmigt, līdz ar to atkal raudās.

Un ieteiktu pavērot bērnu, kas viņam nepatīk - varbūt par aukstu/karstu, varbūt vēders sāp, ja vēders, tad pavērot vai tava ēdienkarte nav vainīga.

Arī mans pirmais mēnesis bija elle, bet tāpēc, ka bērna vēders ir šausmīgs un kamēr sapratu, ka gandrīz neko nevaru ēst, tad tur pagāja laiks, kā arī krūšu gali sāpēja visu mēnesi un vēl nepietika līdz galam piens, kad viss pamazām atrisinājās, tad jau pēc pirmā mēneša palika labāk un tad jau varēju teikt, ka sāku justies pēc cilvēka.

Muša,es īsti neatceros un tas gan jau ir individuāli. Man arī nervi bija čupā un nevarēju izturēt,ka mazais raud visu laiku. Tad vel ar punci mocijās, jo baroju kombinēti. Ar 2. mēnesi sāku dot tikai maisijumu un tad arī paliks mierīgs puika un naktīs normāli gulēja.


Nesen vinai paziņas māsai piedzima mazulis un tā paziņa arī man stāstija,ka māsa raud visu nakti,jo mazajm puncis sāp - baro kombinēti. Es tā arī pateicu,ka sāks dot tikai maisijumu, tad būs miers abiem. Mana mamma to padzirdējusi kā pūķis metās virsū,ka bērnam vajag mātes pienu. Nu es zinu,ka vajag,jā, bet ja tā piena nav tik daudz,lai barotu tikai ar to un māmiņa visu laiku ir stresā un raud pārgurusi, tad no tā mātes piena llabuma čušš vien sanāk. Man ar visu bimbāšanu un negulētām naktīm piens pazuda pavisam. Kā ar nazi - vienā rītā pamodos un viss - nav! Mammas mūsu jau baigi jūtīgas uz šito visu ar saviem - manos laikos tā nebja :D

Nu mums izdevās tādā veidā mazajam iemācīt kad ir diena un kad ir nakts! Ka pa dienu un vakarā ir jāspēlējas un jādara viss pārējais,bet pēc 9 vakarā ir tikai jāguļ.

Muša, es lasu un domāju...nu bet,kurš ir teicis, ka bēbītis būs maza lellīte,kas gulēs,smaidīs vai dūdinās...un tikai?! Pirmkārt, no tā, ka tu sev ieskaidro, ka esi nekamnederīga, cīksti, raudi utt, tu nodari savam bērnam vēl vairāk pāri, nemaz jau nerunājot par to, ka pati sevi iedzīsi kaut klādā ārprātā. Otrkārt, nu palasi, neesi tu vienīgā tāda, kam ir grūti. Lielākajai daļai, tomēr, it īpaši ar pirmo bērnu, sākums ir grūts. Ir ļoti grūts, ir mazāk grūts, bet viegli nav. Un ko tad Tu gribēji?? Un tas,laiks, kad tas jau ir aiz muguras paskrien ātri, pat ja šajā brīdī tu nespēj domāt ne par ko citu, kā tikai mieru,miegu,klusumu, mierīgu bērnu...
Saņemies, jo tā tomēr ir būt mammai-viegli nav ne tagad, ne arī pēc 18 gadiem, domāju. Un drīz,kad ieraudzīsi to omulīgo smaidu,šīs naktis,ja ne aizmirsīsies, tad liksies tālas un tā vērtas atmiņas.

Jā,ar katru dienu paliek ar vien vieglāk - tas tiesa :)

Bāc, es neesmu pārliecināta par to poti.. mēģinu sazvanīt,lai iebuko citu laiku tam,lai es varu paspēt pasmelties info par to. Mani māc šaubas,vai tiešām to vajag? Visiem tādu taisa?
Tajā pošu grāmatiņā rakstīts,ka pēc tās potes var būt masaliņas, drudzis, temperatūras, bērns daudz raudās utt utt. Tad priekš kam tādu poti,kas tikai sliktu dara? :-/

Paga, es nezinu kā Uk, bet Latvijā taču speciāli taisa poti pret masalām un masaliņām..?!
varbūt ar to domāts, ka var būt vnk kaut kādi izsitumi?
p.s. es pret rota vīrusu nepotētu, to man arī ieteica infekcijas nodaļas ārsti,kad gulējām ar mazo slimnīcā tieši ar rota vīrusu, ka tas ir ļoti nepareizi,ka tagad ir pote pret rota vīrusu. Tā pote tikai viecina jaunu rota vīrusa paveidu rašanos, kurus esošie medikamenti vairs nespēj ārstēt.

Mari

Manam puikam ir visas potes pēc UK kalendāra. Atrādīju māsai, atrādīju LV slimnīcas bērnu ārstei, nolēmām, ka jāpotē visas. Tas potēšanas jautājums ir tāpat kā diskusijas par reliģiju un politiku :D tādēļ nemaz neizplūdīšu stāstot kāpēc tā un kāpēc vajag vai nevajag potēt. Manas zināšanas, pieredze, man apkārt esošo mediķu zināšanas un pieredze saka, ka potēt vajag. Padiskutēt var par to vai darīt to pēc plāna vai labāk mazliet izstiept to visu ilgākā laika posmā, bet vajag potēt visas potes, kas kalendārā paredzētas. Tieši UK gadījumā vēl papildus TB pote.
Bet nu te katrai ģimenei pašai jāizlemj vajag vai nevajag. Ja prasa manu viedokli - vajag.

Man mazaa pa dienu labi ja nogulj liidz 10 riita, un tad kaadas 2h ratos un veel kaadu stundu, liidz 11, 12 naktii, visu paareejo laiku vinja ir jaaizklaidee, vai arii ir blaushana.
Es vairaak vispaar neko citu nepaspeeju izdariit.

Mans dārgums arī bija bļāvējs. Līdz 3mēn izteikti, vēlāk tā kā mazinājās, bet uz katru zobu atkal pastiprinājās. Kad iemācījās sēdēt un pārvietoties, tad palika krietni labāk. Viņš bļāva, jo viņam vajadzēja, lai viņu izklaidē. Kad varēja apsēsties un sākt izklaidēt pats sevi, tad arī pamazām kļuva arvien mierīgāks. Ap gadu jau diezgan ok bija nu un tālāk arvien vieglāk un vieglāk. Tagad, kad BEIDZOT ir visi 20 zobi, sācis runāt un vispār par diezgan sakarīgu cilvēku jau pārvēršas, ir vēl krietni vieglāk. Protams, katram vecumam savi grūtumi un problēmas (manējam tagad 2,4g), bet, ja jāsalīdzina kā bija pirms 2 gadiem šodienā...nē, labāk nesalīdzināt :D

Aizgāju,paprasiju māsiņai,lai vispirms man kārtīgi izskaidro kas tas ir un kāpēc to vajag. Nolēmu,ka jāpotē ir. Katrā kājā pa vienai čikai. Mazais pakliedza labi ja 5 sekundes un smaidija kā maija saulīte :) Salielija,ka viņš esot mēneša labākais bebis! :D Mamma lepna :D
Protams, aiz uztraukuma ieskrēju veikalā pēc kaut kā garda :D

Tagad sēžam mājās, mazais runā, stāsta kaut ko baigi un es te nomierinu nervus ar gardumiņu :D

Nu maneejaa ir vnk viltiiga. Jo pieradinaaja, kaa saak raudaat, taa, ja mana mamma ir maajaas, taa uzreiz klaat, vai mani baksta, ka beernu neizklaideeju, ja naakas atstaat pie vecvecaakiem, arii tas pats - kaa iepiisktaas, taa kaads klaat, nesaa un ucinaas, kameer negulj. nu un taa vinja ir sapratusi, ka ja blaus, tad ar vinju obligaati kaads naaks speeleeties, it iipashi, ja zina, ka mana mamma ir maajaas, vai iejam pie vecmammas.
Un kaa es viena, lauju palaut, nomierinaaties un tad vinja pat pati iemieg un tas prasa aptuveni 10 minuutes, kad saprot, ka ar blaushanu neko nepanaaks.

Veel kaadu briidi vinja izmeiginaaja citu strateegiju, ka ar blaushanu nekas nesanaca, tad saaka taa zheeli raudaat, ar milziigaam asaraam un skataas virsuu ar lielaam, lielaam aciim. Bet tas arii, paaris minuutes un nomierinaas.
Nu nevaru es visu dienu seedeet klaat un speeleeties ar vinju.

Cik ātri jums ieskaitīja bērna piedzimšanas pabalstu?Es vakar lēmumu saņēmu,bet nav teikts cik dienu laikā ieskaitīs.

Pats pats sākums protams bija grūts, bet tajā brīdī nelikās nekas traks. Tagad, kad tā padomā kā bija, nu viegli jau nebija. Pa naktīm staigāju ar mazo uz rokām, gultiņā ieliekot raudāja, pāris naktis gulēju gultā sēdus ar mazo uz rokām, citreiz barojot iemigu. Tad vēl visus brīvos brīžus es to vien darīju kā atslaucu pienu. Baroju jaukti, gan maisījumu, gan savu pienu, kā tagad saprotu no tā puncis sāpēja, kamēr vēl sapratu ka pienu nevaru lietot.. Bet tas viss ir aizmirsies, tik tagad kad tā domāju tad atceros, bet biju gaidījusi laikam ka būs vēl trakāk, Toties tagad gan es neesmu gatava tam, kas tagad ar manu mazo notiek, raud, neēd, jāraud līdzi, jo esmu bezspēcīga, nezinu ko iesākt. Tagad kautkā lēnām čāpstinot izēda maisījumu, bet ēst liekas nemaz negribēja..

Vairs atbildēt nevajag-ieskaitīja :D

Muša, bet, kur Tu redzi,ka visām te viss izdodas? Te ir daudz komentāru par negulētam naktīm sākumā, asarās (i mammai, i bebim), mokošām vēdersāpēm bebjiem.
Tu streso, bērns neguļ un raud. Varbūt jāsaprot, ka sākuā ir normāli,ka viss ir apgriezts kājām gaisā? Tu esi laba mamma, Tev viss izdosies! Bet tam vajag daudz spēka, ticības un galvenais, nešausti sevi!
Tas ir vel briesmīgāk, ja kritizē nenormāli sevi, nekā pēc bērna piedzimšanas pirmais par ko sapņot, alkoholu un cigaretēm.. (ok, šitas ir skumjais variants, bet doma, cerams, skaidra).