Mari, protams, sākumā tas mammai ir milzīgs pārdzīvojums, vēlāk to pieņem kā pašsaprotamu lietu (un tā arī ir), ka bērni slimo, sasitas, iespiež pirkstus, atsit galvu. Visu laiku blakus nenostāvēsi un, ja raudāsi par katru reizi, kad sasitas mācoties staigāt, ātri traka paliksi. :D Nu kas tavas vainas dēļ? bērns dzīvs? rokas, kājas, galva vietā? Nu gadījās šaizīte, kam negadās, nākošreiz būsi uzmanīgāka, vēlāk mazais atriebsies, kad paaugsies, gan jau kādā naktī ielīdīs pa vidu, uzsēdīsies uz galvas, saliks savas kājas tev uz galvas un izstums no gultas. :D