Landa
Protams, ka spēki izsīkst un tas ir tikai normāli, bet te ir runa par "izslēgšanos". Es būtu šokā, ja ar mani kādreiz, kas tāds notiktu, bet es zinu, ka ir cilvēki, kuri tā var izslēgties un ir cilvēki, kuri nevar. Piem., mans vīrs var. Ja viņam dikti nāk miegs un ir noguris, tāda sajūta, ka var aizmigt stāvot kājās lielveikalā rindā pie kases. Man atkal tas liekas - KĀ TĀ VAR? Daudz esmu par to dusmojusies, bet jaaaa...ir tādi cilvēki. Man atkal ir tā, ka, ja es zinu, ka es esmu mājās ar bērnu, tad es nekad un nemūžam neaizmigšu, kamēr bērns nebūs nolikts gulēt savā gultiņā. Man ir bijis nenormāls pārgurums un dēļ tā drīzāk ir bezmiegs nekā spēja aizmigt un neko nedzirdēt.
Bet tas, ko es gribēju pateikt - spēku izsīkums un nogurums ir tomēr pavisam, kas cits, kas izslēgšanās. Un sieviete sevi nedrīkst līdz tādam stāvoklim novest, kaut vai tikai bērna dēļ. Mazulim vajag laimīgu, atpūtušos mammu un vai tas ir iegūts uz piena pudeles, nenomazgātu trauku vai neizmazgātu grīdu rēķina, viņu neinteresē. Sievietēm mazliet vairāk sevi jāmīl un kādu reizi arī jāpaslinko. Un nav jācenšas izdarīt viss, lai pēdējiem spēkiem izdvestu - es padodos, jo redz kādai no malas var likties, ka baigā nīkule, vēl jau daudz var izdarīt, bet viņa redz padodas. Jāpadodas tad, kad ieguldītā enerģija nenes gana labu rezultātu.