Reti kurš bērns spēj nogulēt 3h, dēlam dārziņā tādi bija tikai pāris, bet nu tur atklājās, ka tie bērni vēlu vakarā tika likti gulēt un nepietiekami izgulējās, tāpēc varēja diendusu nolauzt tās 3h. Savukārt mans dēls vienu brīdi vispār pārstāja gulēt diendusu, jo bija bijušas pārrunas, ka paši celties nedrīkst un ja pieceļas, tad jāpaliek gultiņā kamēr atnāk audzinātāja, vai auklīte (guļamtelpa bija atsevišķi no nodarbību telpas). Ja bērns pieceļas un vajag uz tualeti, arī nedrīkst viens uz to doties, tā nu pāris reizes cietās līdz nemaņai un slapjai gultai, kamēr auklīte izdomā apskatīties, kas notiek guļamtelpā. Uz dārziņu gāja, bet gulēt atteicās. Audzinātāja un auklīte protams bija neapmierinātas, bet dēls pa lielam bija kluss un tās divas/trīs stundas mierīgi sēdēja un zīmēja. Ar laiku atsāka gulēt diendusu un tad ar lielu skaidrošanos un pierunāšanu tik sanāca vienoties, ka dēls pieceļoties drīkst pats iet uz tualeti, turpat grupiņas telpās.
Es patiesībā dēla dārziņā iešanas laiku atceros ar šausmām, jo likās, ja audzinātājai un auklītei neizstāsta, ka var būt dažādas nepieciešamības, ka visi bērni nav vienādi, utt utjp., tad pašas par to neiedomātos. Savukārt citu bērnu agresija, kniebšana un rupja izrunāšanās vispār tika slēpta no vecākiem, daudzas lietas atklājās tikai kad jau vairs nebija kontrolējamas, vai kad paši vecāki pamanīja, ka bērns sācis dīvaini uzvesties.