Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ai, meitenītes! Man vasara tik aizņemta, tik aizņemta... Nākamnedēļ atkal vedējos, šonedēļ palīdzu draudzenei ar brāļa kāzām, vīrs daudz strādā, tāda noraušanās baigā. Pilnīgi priecājos par diendusām, kad varu stundiņu pasēdēt.. Un ja noslinkoju kāzām strādāt, tad tas jādara pa nakti :D
---------------------------------------------------------------
Manai arī tūlīt dārziņš septembrī, ir bažas kā būs. Lai gan viņa man nekad nav taisījusi baigos tračus, kad es neesmu klāt. Uztaisa traci, kad aizeju, bet pēc tam itkā vienmēr bijis normāli.. Nu jācer. Arī podiņš mums mājās esot ir labi aizgājis. Tikai bikšeles, protams, nemāk novilkt, jālaiž ar pliku dupsi. Man jāsāk jauns darbs, bišķiņ muļķīgi, ka es nezinu, kad tad īsti varētu sākt. Viņi grib mani pēc iespējas ātrāk, bet es gribu pāris dienas sev, kā Gangsters rakstīja. Jācer, ka izdosies visu sabīdīt :-O

Manējais tā kā aizgāja labi uz grupiņu, labi iejuties un ir dūšīgs - labi ēd, iet uz podiņa, pats velk bikses nost, uz poda ejot, čuč diendusu labi un bez pampera, tikai tur atnācis bērns, kurš nenormāli raud/kliedz un pavelk līdzi ne tikai manējo, bet citus ar :-/
šorīt mans mazais bija 6.00 cēlies, tad pusdienlaikā laikam knapi stundu dabūja raudātāja dēļ pagulēt un tad, protams, vakar bija tāds, kāds bija, man no 20.30 jau miers mājās :-D
bet pati reāli nogurusi, jaunie bērni un jaunie vecāki... bāc,. nu kur tik dažādi var būt? ur tik daži forši un citi atkal - tieši pretēji? (t)
Man rīt otrā brīvdiena bez visiem saviem puikām!!! Būs ģenerāltīrīšana :-D

bet pati reāli nogurusi, jaunie bērni un jaunie vecāki... bāc,. nu kur tik dažādi var būt? ur tik daži forši un citi atkal - tieši pretēji?

Njā, tas laikam visos dārziņos. Man nesen audzinātāja saka, ka lai atnesu kādas sliktākas drēbītes, tādas, ko nav žēl smērēt smilškastē. Es atbildēju, ka smērēt var visas, kas meitai mugurā un skapītī rezervē- tāpat takš izaug tik ātri, ka nespēj nonēsāt. Audzinātāja un auklīte saskatījās, izbrīnijās, bet teica - ok. Izrādās, viņas jau līdz nelabumam esot atklausījušās vecāku pretenzijas un pārmetumus par sašmucētām brēbēm. Zin, man pat prātā neienāktos sūdzēties bd vadībai, ka redz mana bērna drēbes tiek sasmērētas. Diez tiem vecākiem, kas sūdzās, bērni mājās nekad nesasmērējas ēdot, spēlējoties, rotaļu laukumiņā u.t.t.

Diez tiem vecākiem, kas sūdzās, bērni mājās nekad nesasmērējas ēdot, spēlējoties, rotaļu laukumiņā u.t.t.

Esmu tādus vecākus ar bērniem redzējusi pagalmā un paziņu lokā :D Piemērs - puika ap gadiem 4/5 sēž zemē pie slidkalniņa, kaut ko savā nodabā dudina. Ome pār visu pagalmu ķērc, lai nesēž uz zemes, jo drēbes būs netīras. Nu wtf. Īstenībā bieži nācies noskatīt kā vecāki vai vecvecāki, kas ir pārlieku tīrīgi, kārtīgi, pieklājīgi, stresaini etc. sačakarē bērnam visu bērna prieku. Par to, ka var rāpot pa zemi, par to, ka var skriet pa smilšu kasti ar plikām kājām vai klaigāt bērnu rotaļlaukumā. Uff. Tracina (e)

Man mini priecini, ka berns sak iet uz podina. Ja pliz pliku dupsi, tad vakar nodzivoja curajot un darot visu tikai podina, nu tik reizi smuce sanaca, kad aizskatijas. Un no rita pirms 6 modinja ar lugumu par podinu.
Es ritos biezi eju pasportot uz ara trenazieriem un gadas pa kadam cilvekam taja agruma. Parasti no rita tur laista pukes un zalienu un visss udeni un dublos. Ara silti un, lai vispar es varetu ko padarit atlauju bernam perties ar spelu masiniti pa to udeni. Vinam prieks, ja tads paskatas parasti pasmejas. Bet vienreiz viena veca tante aizradija manam bernam., lai nelien udeni, vins ts sabijas un mans rita sportins izkuupeja. Tai vecenei mazberns ar bija lidzi un sedeja ratos. Te cilveki loti slimigi uztver, ka berns grib but berns un grib visu izpetit, vienmer biede ar suniem un lidzigam lietam un, ka bus slims. Slimibas piesaukt te ir topa. :-/

Mājās varbūt sēž 4 sienās un neļauj šmucēties.
Es arī esmu tā pedantiskā, skatos kur sīcis iet, vienreiz sīkais ar sandalēm iekāpa tādā peļķē kur kaut kadas automašīnas eļļas un sandales teju neatmazgājamas :(, tomēr apavus pec katras peļķes negribas mainīt.Ja tās ir smiltis, putekļi pēc lietus tas jau sīkums, bet ja kkadi ūdeņi kur velns zin kas ieliets, čekoju un neļauju bāsties iekšā.

Nu eļļainas peļķes gan nav tas labākais, protams. Bet es esmu ļāvusi sīkajai skriet pa peļķēm ar zandalēm vai kediņām. Man viņai praktiski visi āra apavi ir "triecamie", līdz ar to nav jābaidās no sasmērēšanas. Bet nu mums te ciematā uz galvenās ieliņas tādas prieku peļķes un sevišķi ja diena un ļaudis vēl nesāk braukt mājās no darba ar saviem auto, tad sīkie var droši pa tām peļķēm drasēt. Rīgā kad bijām, tad nelaidu peļķē, likās tāds zuņķis iekšā :D

Piedāvājam ģenerāltīrīšanas pēc remontdarbiem, celtniecības darbiem, kā arī skolu, bērnudārzu, ofisu/biroju telpu, banketu/pasākumu zāļu, privātmāju, dzīvokļu un citu telpu uzkopšanu. Izmantojam gan savus, gan Jūsu piedāvātos materiālus un līdzekļus
Strādājam galvenokārt Rīgā, bet iespējams vienoties arī par izbraukšanu ārpus Rīgas robežām.
Rakstiet, zvaniet, sarunāsim tikšanos un vienosimies par Jūsu vēlmēm un mūsu iespējām, kā arī cenām.
​
Mūsu firmā apvienojušies pieredzējuši speciālisti, kas izdarīs visu, lai darbu nodotu pēc augstākajiem standartiem un visīsākajos termiņos.
Ofisu, biroju, skolu, bērnudārzu, veikalu, piršu, saunu u.c. sabiedrisku telpu ģenerāltīrīšanas un/vai sistemātisku uzkopšanu;
Māju un dzīvokļu ģenerāltīrīšanas un/vai sistemātisku uzkopšanu;
Logu, vitrīnu, u.c. stikla virsmu tīrīšanu;
Izmantojam gan savus materiālus, līdzekļus, gan Jūsu piedāvātos;
Ārpus Rīgas robežām tiek piemērota papildus samaksa par veikto attālumu;
Sistemātiskām uzkopšanām iespēja vienoties par fiksētu mēneša vai perioda samaksu;
Piedāvajam arī teritoriju uzkopšanas darbus.
Sazināties iespējams profilā draugiem.lv, lapā http://www.draugiem.lv/chc/, fb lapā https://www.facebook.com/cozyhcleaning/ pa norādītajiem kontakttālruņiem un epastu.

Īstenībā bieži nācies noskatīt kā vecāki vai vecvecāki, kas ir pārlieku tīrīgi, kārtīgi, pieklājīgi, stresaini etc. sačakarē bērnam visu bērna prieku. Par to, ka var rāpot pa zemi, par to, ka var skriet pa smilšu kasti ar plikām kājām vai klaigāt bērnu rotaļlaukumā. Uff. Tracina

:-D Es esmu no tiem pareizajiem vecākiem. Bet bērnu es "nelaužu". Vienīgais ko no šī pārkāpju - mēdzu kušināt bērnu, jo viņa man ļoti skaļa un pa rotaļlaukumu skrien klaigādama. Citi bērni tādi klusi un mierīgi. Un tad visi apkārtesošie traki blenž :-D Laikam domā, ka meita mežonis :-D Un mājās neļauju ēdienu pa mēbelēm un sienām smērēt :-D
Mana mazā septembrī sāks iet Montesori bērnudārzā. Man tieši patīk, ka tur viss tā brīvāk. Ceru, meita iejutīsies. Ikdienā spēļu laukumos iet čupoties ar citiem bērniem un par mani vispār aizmirst. Domāju, ka patiks. Man tikai bail no tā ko te jau iepriekš pieminēja - slimošana un slikto lietu apgūšana. Bet nu kā būs, būs. Ja vajadzēs, ņemsim ārā un meklēsim aukli. Bet no visa jau nepasargāsi mazo (t)

Labrīt!
Meitenes, mani neliek mierā vēl viens jautājums :-( Bērna krustvecāki.
Vai jūsu bērniņam tādi ir/būs? Kādā vecumā izvēlējāties? Vai izvēle bija viegla? Vai krustvecāki ir no viena pāra? P.S. Te runa nav tik daudz par reliģisko procedūru. Var gan tā, gan arī tīri simboliski iecelt šos cilvēkus šādā "kārtā", ja krustvecāki nav ticīgi, lai tiem neko neuzspiestu ;-)
Man ir tā, ka tā ar visu sirdi nejūtu, ka tie "piemērotie" cilvēki būtu piemēroti. Proti - bieži vien tie ir māsas vai brāļi kādam no vecākiem jeb kāds no labākajiem draugiem. Vīra māsa galīgi neder. Mans brālis it kā būtu OK, bet viņam ar sievu jau ir viens krustbērns. Un vēl, man tā sieva ne visai... Labākās draudzenes arī ir jau ar krustbērniem un es skatos, ka tiem netiek pilnvērtīgi pievērsta uzmanība :-| Man ir viena laba draudzene, kas lieliski satiek ar manu bērnu, bet ar viņas vīru man nav nekāds dižais kontakts un man viņš nepatīk. Un tā laulība vispār uz diegiem turas. Viņai pašlaik arī nav krustbērnu. Bet viņa ir tāda mazliet bīdāma, jo pati iniciatīvu reti uzņemas. Forša kombinācija būtu mans brālis plus mana draudzene. Bet tad brāļa sieva TĀ apvainosies. Mums jau vienreiz bija konflikts gada garumā, jo viņa apvainojās no viena nevainīga mana teikuma... :-D Nu varētu jau tikai to draudzeni. Bet nu jūs jau zināt kā ar tām draudzenēm mēdz būt. Paiet gadi un draudzība izplēn un bērnam nav vairs krustvecāki. Tas pats ar pāriem, kas izšķiras. Man apkārt tādi varianti daudz, ka pēc šķiršanās ar bērnu viens vairs nekontaktējas.
Nav jau nekāda steiga tam visam. Man tikai gribētos, lai bērnam ar krustvecākiem izveidojas ciešs kontakts jau kopš bērnības. Un lai tiek pavadīts kvalitatīvs laiks, tiekoties biežāk kā 2x gadā.
P.S. Lai ir skaidrs kāpēc tāds uztraukums :-D Man pašai it kā ir krustmāte kopš 5 gadu vecuma, kas dzīvo citā pilsētā. Bērnībā tikāmies varbūt 2x gadā un tad jau pusaudžu gados kontakts gandrīz pazuda. Tagad tik vien cik virtuālajā dzīvē un varbūt 1x 2 gados. Bet nu tur nekad nav bijušas tādas tuvas tās attiecības. Vairāk "ķeksītim".

Daydreamer, mūsdienās nekas vairs nav stabils, pat šķietami ilglaicīgi kopā esoši pāri. Ja tevi šis tik ļoti uztrauc, tad man šķiet, ka Tavā gadījumā vajag 2 nesaistītus cilvēkus. Izdomā kādu interesantu argumentu un godīgi izstāsti brālim un sievai, kā arī draudzenei ar vīru. Protams, arguments par eventuālu šķiršanos šeit nederēs :-D
Manam bērnam krustvecāki ir mana māsa ar vīru. Ne man, ne manam bērnam nav nekāda īpaša kontakta ar māsas vīru, tā nu tas ir.
Man pašai ir krustvecāki, bet viņi sen izšķīrās un ar krusttēvu man nekas nav bijis un nebūs kontakta. Ar krustmāti gan - bieži ciemojamies uz vairākām dienām, un viņai mans bērns ir tikpat mīļš kā pašas mazbērni.

Manam bērnam ir 3 krustvecāki - 2 krustmātes un krusttēvs. Tas tāpēc, ka mēs taisījām krustabas "pa latvisko" un tradīciju pierakstos vietām minēts, ka puišiem bija 2 krusttēvi un meitenēm 2 krustmātes. Tad nu krustvecāki ir mana labākā draudzene un mūsu vedējpāris. Es arī daudz svārstījos, jo gribēju varbūt savu mīļo bērnības draudzeni un manu brāli, bet kaut kā prasījās pāri. Un brālis vēl nav precējies. Nu varbūt nākamajam bērnam :D Ar bērna krustvecākiem ļoti daudz pavadām kopā, meita ar visiem ir palikusi uz vairākām stundām vai pat uz nakti. Un esmu diezgan pārliecināta, ka kontakts mums nezudīs.
____________________________
Par to, ka vienam krustvecākam ir vairāk krustbērni - man liekas, ka tas ir ok, ja konkrētais krustvecāks spēj veltīt laiku un enerģiju visiem bērneļiem. Mans vīrs ir krusttēvs draugu puikam un krustmāte ir viņu tuva draudzene. Es nemaz neapvainojos, ka mani neaicināja.

Oj, krustvecāki man ir sāpīga tēma. Paņēmu par krustvecākiem vīra brāli ar sievu un savu labu draudzeni. Vīra brālis ar sievu velta daudz laika mazajam tur viss ir kārtībā, bet draudzene..nekad dzīvē nedomāju, ka man ar viņu tik ātri pazudīs kontakts..tas ir ļoti žēl, jo kad izvēlējos viņu par krustmāti ne mirkli nešaubījos, bet redz kā dzīvē visādi notiek. Sākumā jau viss bija ok, kad piedzima nāca ciemos bieži, palīdzēja, līdz gada vecumam viss bija labi, bērns viņai pieķērās utt, bet tad viņa sāka kļūt aizvien aizņemtāka un arvien mazāk laika pavadīja ar bērnu, retāk nāca ciemos, nu jau ir tā, ka labi ja 1x mēnesì uz pusstundu- stundu atnāk ciemos. Tik ļoti sāp sirds par to man.
Tā kā jā- nekas nav noturīgs, ne ģimenes saites, ne draugi. Grūti pat ieteikt, ko labāk ņemt par krustvecākiem, jo pēc tam var gadīties visādi.

Soho, man šķiet, ka mūsdienās 1x mēnesī tikties vēl ir ļoti labi. Nezinu, man ir draudzenes, kurām visām ir savas ģimenes (vecāki, māsas), mums nav tādas tradīcijas baigi čupoties, tiekamies reizi pāris mēnešos. Bet es tiešām uzskatu mūs par draudzenēm. Nav mums tāda ģimeņu čupošanās.

Mums gadiem ilgi bija tāda ģimeniska čupošanās, tikāmies loti bieži, vismaz 1x nedēļā, tāpēc ir dīvaini, ja pēkšņi tas kontakts pazūd. Dzīvojam 5min attālumā ar kājām viena no otras, viņai nav ne ģimenes ne drauga. Nu kontakts jau vēl ir, bet mans bērns, kurš vienmēr viņu sagaidīja ar prieku, tagad viņu vaids nepazīst.

Bērni nav kristīti un nemaz nedomājam to darīt - līdz ar to krustvecāku fenomens pilnībā atkrīt. Varbūt kādai noder padomāt, ka var arī nekristīt...

Mans bērns ari nav kristīts un nedomāju, ka to kādreiz arī darīsim, lai gan ik pa laikam uzpeld kāds komentārs, kā - kāpēc vēl nav kristīta? Vajadzēja nokristīt pirms gada jubilejas, ai ai ai ...utt.
Man nav nekas pret krustvecākiem kā tādiem, lai gan savu krusttēvu neatceros, bet krustmāti labāk redzu ejam nekā nākam.

Man kaut kā gribējās, lai bērni ir it kā saņēmuši Dieviņa svētību/aizsardzību (lai gan baigi ticīgā neesmu), bet likās, ka tā vajag! Tad nu, lai arī kurstvecāki ir labi, tomēr vairāk man bija svarīgs fakts, ka viņi ir nokristīti, nedomāju par to, kā rūpēsies, kādas būs attiecības vai tamlīdzīgi, tieši katu kā likās, ka vajag kristības.

Mes savejo nekristijam, domaju, ka ari nekristisim. Bija doma, ka varetu kadreiz, lai ir keksisa pec, ja nu nakotne izdomatu pieversties religijai, tad butu kristits. Bet jo talak iet laiks, jo liekas,tas viss nav vajadzigs, paugsies un pats izdomas. Pasai krustvecaki bija, bet pat vardus nezinu, tad varbut tapec tadas domas par to visu.

Mans bērns arī nav kristīts. Nav tā ka negribētu, bet mums kaut kā nav tik tuvas attiecības ar draugiem vai radiem, līdz ar to, nemaz nav ko izvēlēties bērnam par krustvecākiem, kaut kā ķeksīša pēc, piedāvāt kādam arī negribējās. Ir doma, ka vienkārši iesvētīsim, bet arī tas vēl nav izdarīts.
Man šķiet, ka ja apkārt nav tādu cilvēku, kas varētu būt krustvecāki, tad nav ko lauzīt galvu. Tas tomēr ir skaists un nozīmīgs notikums, līdz ar to, jāizvēlas atbilstoši cilvēki..