Tieši vakar pieņēmu klientu mājās, un viņa, zinot, ka man meita, 18.mēneši, nopirka viņai it kā to "labo, dabīgo" ledeni uz kociņa. Neko, iedevu, jo zināju, ka pagaršos un ātri tētim atdos. Tā arī bija :D Bet nu man tàpat nepatīk tā saldumu došana. Sieriņi, siera desertiņi, pārsaldinātie un nekam nederīgie jogurti, sulas, utt nedodu, mammas, kuras dod, nenosodu vispār. Es pati dzeru visu bez cukura, ar saldumiem neaizraujos, varbūt tàpēc tā.
Par ēšanu, no pusgada savu pudeļbērnu mierīgi piebaroju, cik pati grib, nevis kaut kādas tur karotītes un viss, papildus pēc ēdienreizes maisījumu beidzu dot, jo katru reizi bija jālej ārā, jo nedzēra, bet man atkal likās, ka jàtaisa vienalga. Ap gadu, nedaudz ātrāk jau ēda no mūsu galda, jo alerģijas viņai nekādas nav, mēs ēdam salīdzinoši labas lietas, nekādus tur margarīnus, mayosalātus, desas uc., nelietoju gandriz nemaz sāli, par ko vīrs priecīgs, jo viņam riebjas, tikai kāds eko kubiņš, tad nu bez sirdsapziņas pàrmetumiem lieku meitai ēst to pašu, ko sev + skatos papildus, ko vēl dienas gaità mazajam vēlams sr uzturu uzņemt, diezgan ok tas ir pastāstīts rakstā "mazais nav lielais".