Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mums jau vēl ir pieteikusies viena vecvecmamma. :D Mammas drauga mamma.
Pagaidām gan viņai ģipsis pēc operācijas, bet teica, kā normāli sāks staigāt, tā labprāt pieskatītu mazo. Tāda forša sieviete. :)

Eh, vienu reizi pienācās atstāt brālim uz kādu pusst. Beidzās maisījums un bija jābrauc uz veikalu. Mazā tikko miga ciet, tad nu uzliku viņu bračkam uz rokām, lai tura. Atbraucu atpakaļ un viņš visu to laiku bija nostaigājis ar rokām 90grādu lenķī, paceltām ar mazo uz viņām. Bija baidījies pat pakustināt. :D

194

Tik mīļi par brāli :D Nabadziņš!

Tas tā, lai gatavojas krusttēva lomai. :D
Kad atlidoja ciemoties, atveda lāci, līdz kura izmēriem mazajai vēl gadi 7/8 augt. :D

194

Paveicies Tavai meitiņai ar onkuli/krusttēvu! :)

194, štrunts par tēti, kas pats nezina, ko dara, ar tādu krusttēvu mazā var justies drošībā :) Papau, smaidu lasot, kā tavs mazais savus vecvecākus iemīlējis :)

Bet vispār bērnu mīlestība tiešām liek sirdij izkust!:)
atceros, kad mans krustdēls pirmo reizi pienāca pie manis, apķēra un teica - Sigi, es tevi mīlu!
Tās bija tādas emocijas!:) Un no bērniem tas nāk tik patiesi..
Viņš var spēlēties un pēkšņi izdomāt un pieskriet pie savas vecmammas, samīļot un teikt, ka mīl!
Nesen vēl, kad aizbraucu ciemos - viņš man saka: es Tevi mīlu tūkstošreizes! Nu ahh:)

Bērnu emocijas ir tik patiesas un uzlādējošas!

Ehh traka nakts pagaja.Režīms pakaļā.kā nomierinās un aizmieg, jau jaacelj est.
Piekam redzeju sapnii ka atkla jaadzemdee! Shausmas! Pielecu augshaa sedus elsodama.

the_one, es nemierīgajās dienās darīju tā, ka uzliku mīksto režīmam un ļāvu pagulēt, kad bija iemidzis pēc raudāšanas - pēc tam piecelsies un paēdīs :) Es arī atbalstu režīma veidošanu, bet , godīgi sakot, kādus pirmos divus mēnešus man nekas no tā nesanāca... Gan režīms izstrādāsies pats! ;)

Atvaino, ja ar uzbāžos ar savu! Gribas palīdzēt :)

No kāda vecuma bērni sāk pazīt cilvēkus,ko redz biežāk un atšķir savējos no svešajem? Jo ir tā,ka mans bēbis (5 mēneši),ja atstāju savai mammai guļam,tad,kad pamostas un redz,ka blakus nav ne mammas,ne tēta,sāk brēkt un viņu neviens nevar nomierināt,izņemot vecākus. Ceru,ka ar laiku sāks pazīt savus vecvecākus.

Piekrītu Ebei. :)
Es arī ļāvu savējai gulēt, nekādus režīmus neveidoju. Režīmu labi ieviesu ap 3 mēn vecumu, kaut gan ne pati ieviesu, bet meita kaut kā ieviesa. Līdz tam neiespringu - kamēr guļ, lai guļ. Joprojām dzīvoju pēc tās pārliecības, ka kamēr bērns guļ/ēd/spēlējās savā nodabā un ir kluss, nav ko viņu raustīt. Kad bērnam trūks kaut kā - viņš noteikti neklusēs.

Ebe, Ance,
Paldies.noteikti neuzskatu to par uzbaashanos.tiesi priecajos ka kaada izstāsta savu viedokli un pieredzi.

faber, mans četrmēnešnieks smaida manai mammai kā maija saulīte un kad ir viņa, es viņam vispār neesmu vajadzīga :D Tas droši vien atkarīgs, cik bieži šie radinieki tiek redzēti un, protams, arī atkarīgs no paša mazuļa! Mēs ar mammu tiekamies ikdienā - reizi divās, trijās dienās noteikti.

Un mans dēls tāpat kā Ances meita režīmu patiesībā sev ieviesa pats lielā mērā, es tikai drusku palīdzēju pieregulēties :)

Mīļās, mammas!
Lai jums skaista un mierīga dienā kopā ar saviem mīļumiem! Bez kreņķiem;)

No kāda vecuma bērni sāk pazīt cilvēkus,ko redz biežāk un atšķir savējos no svešajem

ap 4-5 mēnešiem - to ļoti labi varēja novērot, vedot pie daktera :)

sidze, paldies! :*

Jūs savus bēbīšus barojat pēc pulksteņa ?

Man puikam režīms bija jau tik pat kā no pirmajām dienām. Lai gan kamēr ar krūti baroju, tikmēr ēšanas režīma nebija - baroju pēc pieprasījuma. Bet bija noteikti laiki, kad ejam laukā, kad mazgājamies, kad ejam gulēt utt. Līdz ar to arī pa nakti ēda, kad gribēja, biju pārāk nogurusi, lai pulksteni vaktētu :D Kad beidza ēst pa nakti 4os mēnešos un līdz ar piebarošanas sākumu parādījās arī stingrs režīms ēšanai. Režīms ir arī vēl tagad, protams, gadās nobīdes, ja aizkavējamies pastaigā vai viņš izdomā ilgāk pagulēt diendusu, bet tā turamies pēc plāna.

Jā, bērna mīlestība ir kaut kas vārdos neaprakstāms. Mans dārgums vakarā pirms miedziņa apķeras ap kaklu ar savām mazajām rociņām, piespiež degunu pie mana deguna, skatās acīs, pasmaida un pasaka - mīiiiiluuuuuu! Aaaaaaa, tajā brīdī pasaule apstājas. Vai, kad viņš vnk stipri, stipri no apskauj vai citreiz es stāvu mazgāju traukus, viņš turpat spēlējas, pēkšņi jūtu, ka kāds apķer kāju, iedod buču un pasaka - pai! :D

wee

Nē, dzemdībās, kurās viss notiek tā kā tam dabīgi jānotiek, katetru neliek.