Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

šim gan man negribas piekrist, manuprāt, nav nekā vieglāka par to , lai uzliktu "mīksto" uz apkārt notiekošo, it īpaši ja tikko esi kļuvusi par mammu ....

+ piekrītu.

Ja? Aizmirst par vīru, citiem bērniem (ja ir), saviem vecākiem...?
Iepriekš vienā diskusijā diezgan agresīvi tika aizstāvēts viedoklis, ka nevar bērnu nolikt pirmajā vietā, ka laiks jāvelta visiem vienādi (minēts tika, arī, ka pat vairāk vīram), jo tad var pazaudēt attiecības un tā tālāk...
Un es nerunāju, par tusiņu pārtraukšanu, vai tml lietām. Kā, piemēram, atslēgt kāda tuvienieka slimību, nelaimes? Izslēgt telefonu? Būtu jau jāsaprot, ka tik vienkārši tas nenotiek.

Tad jābrauc uz meža būdiņu, un kamēr baro, jādzīvo divatā ar bēbi...

Miilestiiba nav meeraama pienaa.

+++

manuprāt, nav nekā vieglāka par to , lai uzliktu "mīksto" uz apkārt notiekošo, it īpaši ja tikko esi kļuvusi par mammu ....

++++

Man ari tads pats viedoklis, galvenais but saskanja ar sevi un vienalga, ko apkart saka!

Tas, ka bushu laba mamma esmu parliecinata, mani vairak uztrauc jautajums - vai bushu laba sieva? Jo, lai ari, cik visi zurnali var rakstit, ka sevi jaliek 1 vieta, virs 2 un berns 3, realitate jau sanak, ka tas nabaga virs paliek novarta.
Manejais tieshi ieminejas, ka lielaka sievieshu problema ir ta, ka vinas aizmirst ar ko tas ir sacies - ar divu cilveku milestibu ...

Nu mans viedoklis ir tāds, ka neaizstājams ir pirmpiens. Nu ok, ne gluži neaizstājams, bet es ļoti ieteiktu katrai mammai vismaz to pirmpienu bērnam iedot. Jo, ja maisījums ir maksimāli pielāgots krūts pienam, tad pirmpiena aizstājējs vēl nav izgudrots. Es zinu, ka ar nākamo bērnu es arī nemocīšos - pamēģināšu, ja sanāks, tad barošu ar krūti, ja nē, tad ar pudeli, bet nu to pirmpienu noteikti centīšos iedot, nevis kopš 1. ēdienreizes ar pudeli barot.

Bet tā - kā jau te pirmīt es un citas meitenes teica - bērnam svarīgs ir pilns puncis ar viņam piemērotu ēdienu - no kurienes tas piens nāk, viņam ir absolūti vienalga. Un bērniņa audzināšana jau tā ir gana stresaina un rūpju pilna...par šo jautājumu (pudeles barošana) noteikti nevajag asaras liet un uztraukties...pēc dažiem mēnešiem jau būs jāsāk piebarot un par to visu varēs tikai pasmieties.

Jap, tieši to arī darīju, 194, lai tikai bērnam būtu piens. Un neviens neapvainojās. Un manā ģimenē arī ir gan vīrs, gan vecāki, gan citas problēmas. Bet es pati sevi tā noskaņoju.

Pārpratāt, es nedomāju to, kas tiek teikts un ko citi uzskata par pareizu attiecībā uz audzināšanu, nejau šos stresus. Jo tie ir pie pieminētajiem ''kuri rodas pašas mātes galvā'', bet kaut vai to pašu, ka vīrs tiek atstāts novārtā, līdz ar to sāk bojāties attiecības ģimenē, kaut kādas nelaimes tuvāko cilvēku vidū un tml.

Manejais tieshi ieminejas, ka lielaka sievieshu problema ir ta, ka vinas aizmirst ar ko tas ir sacies - ar divu cilveku milestibu ...

Bet vīrietim ir arī jāsaprot, ka mazam zīdainītim tevi tomēr vajag vairāk par viņu - pieaugušu vīrieti.
Nez, es kaut kā par to nedomāju. Rūpējos par bērnu, kad bija laiks un gribēšana - padarīju kaut ko citu. Ja bērns bija puslīdz mierīgs un bija laiks, tad pagatavoju ēst, ja nebija laika - pasūtīju picu vai nopirku ko citu gatavu, lai viņam ir ko ēst, kad atnāk mājās no darba. Mājas kopšana, veļas gludināšana - vīra brīvdienās. Māju kopt viņš palīdzēja, ar veļu tiku galā, kamēr viņš skatījās puiku.

Nu es piena vaardaa gjimenes paareejo loceklju probleemas netaisos ignoreet. Katram savs.

Lieliski, tātad, tu liedzi savu mīlestību un uzmanību tik daudziem cilvēkiem...
Tā bija tava izvēle, bet tās dēļ tev un citām mammām nav nekādu tiesību nosodīt sievietes, kas negrib vai nespēj to izdarīt.

Es, piemēram, esmu ļoti emocionāla un ar ļoti spēcīgu empātiju apveltīta. Tāpēc, mani ļoti ietekmē pat mazākās nelaimes un apkārtējie cilvēki. Manā gadijumā, būdiņa mežā būtu vienīgā izvēle, lai atslēgtos no apkārtējiem. Tikai tad es visdrīzāk sajuktu prāta, jo bez cilvēkiem nespēju, lai cik arī slikti būtu.

nu nezinu, ja vecim ar galvu viss ir kārtībā, tad problēmām nevajadzētu būt ... pareizi Dominika saka, bēbītis ir 2 cilvēku mīlestības auglis un ir loģiski, ka abi vecāki ir saprotoši un abi rūpējās par bēbi, vai ja tādas iespējas nav , mamma vairāk laika velta bēbim, tētis finansiālām lietām un praktiskām, tas taču nav uz visu mūžu.
194, pat ja tā ir tuvinieka slimība vai cita ļoti svarīga kaite , tiem cietējiem ir jābūt saprotošiem.. es nerunāju par gadiem , bet nu pirmie 2-3 mēneši ir tikai Jūsu ģimenei un normāli cilvēki to saprot ... man žēl, ja kādai šajā savarīgākajā brīdī ir citas , svarīgākas lietas par ko domāt...

Kā arī, manuprā, daudz ir atkarīgs no tā, cik ļoti mēs par savām sajūtām runājam ar otro pusīti, jo vairāk runāsim un būsim kopā, jo mīlošāks un saprotošāks vīrietis būs :)

Esrunāju tikai un vienīgi par sevi. Protams, visi apkārtējie var noklusēt, neteikt neko, tikai smaidit un viss piena dēļ, man tas nav pieņemami un sarugtina, ka piens tiek nostādīts augstāk par mīlestību tuvāko cilvēku starpā, tikai tāpēc, ka sabiedrībai tik ļoti tiek uzspīlēts uzskats, ka mamma nemīl bērniņu, ja nebaro ar krūti.

Savuu viedokli esmu izteikusi, vairāk par šo tēmu netaisos runāt. Ir lietas, ko es nesapratīšu un nepieņemšu nekad. Katram savs, kā saka.

Wee, pirms mētājies ar apzīmējumu ''normāli cilvēki'' padomā, vai tas kaut kādā veidā neaizvainos citus.

194, pārlasīju sevis rakstīto, kādu aizvainot nebija mans mērķis, bet pie vārdiem tomēr pieturēšos, jo ja kādam liekas , ka viņam ir jābūt svarīgākam sievietes acīs, par viņas bērna un viņas pašas emocionālo ( un ne tikai ) veselību, pēcdzemdību perjodā, tad nu tas cilvēks nav pilns rublis.
Atvaino, ja Tevi aizvainoju , tāds nu nebūt nebija mans mērķis .

194, ja tas bija man adresēts, tad nē, nevienam neesmu liegusi savu uzmanību un mīlestību. Visiem tā tika veltīta, bet brīžos, kad visa bija par daudz, tad pateicu - atvainojiet, bet tieciet paši galā. Un tā tas ir joprojām. Ar bērnu vai bez. Un es nevienā vietā nevienu mammu nenosodu, ka necīnās par savu pienu. Kāda prot sevi noskaņot, lai lieki nestresotu, bet kāda neprot. Un viss. Un jāpiekrīt wee - vīrietim ir jāsaprot, ka vismaz kamēr bēbis ir nu galīgi maziņš, tikmēr sievietes uzmanība ir veltīta liekākoties tikai bērnam. Tas ir jāizrunā pirms dzemdībām.

Nekur neminēju, ka kāds uzbāztos ar savām problēmām vai tamlīdzīgi. Runāju tikai un vienīgi par sevi. Katrai no mums ir savi uzskati un raksturs, un tas, kā tiek uztverta apkārtējā pasaule.
Kā jau teicu, manā gadijumā, pat negribot es ļoti spēcīgi uztveru apkārtējo emocijas un kopējo vidi, reizēm, tas ir labi, jo ļoti viegli iepazīt cilvēkus un saprast, kādi viņi ir, bet lielākoties - tas ir smagi.
Tāpēc viennozīmīgi apgalvot, ka jebkurš var atslēgties no apkārtējās pasaules, nevar.

atkārtošos

Kāda prot sevi noskaņot, lai lieki nestresotu, bet kāda neprot. Un viss.

Var arii negribeet sevi noskanjot. Ja vecaakais beerns buus smagi slims vai kaads ljoti tuvs cilveeks gulees uz naaves gultas, vai gjimenei nebuus ko eest, tad piena jautaajums paliks otrajaa plaanaa bez jebkaadas domaashanas.

krista, ja ģimenei nav ko ēst, tad gan piena jautājumam vajadzētu pirmajā vietā, tā taču ir lētāk :)

Nu, atkal radās problēma, kur tās nav. Man tāda attieksme pret dzīvi palīdz dzīvot un sevi lieki nestresināt, tāpēc ieteicu tādu variantu, ja nu kādai palīdz. Bet kārtējo reizi tiek n lapu garumā izfilozofēts, kā būtu, ja būtu. Man principā vienalga, kā katra mamma baro savu mazuli, kā jūtās utml., bet, lasot citu pieredzi, atcerējos sevi tajā laikā un kā tiku galā ar sajūtām. Apzinājos, ka viss attiecībā uz manu bērnu ir atkarīgs tikai no manis, un viss nostājās savās vietās. Tā ir mana pieredze.

Ne vienmēr pie vainas stress.. manai draudzenei mazais diezgan ātri atteicās no krūts un ar atslaukšanu viņai nekas nesanāca. Ko viņai vajadzēja darīt - fiziski piespiest bērnu zīst... ?