Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ķirsiit, Latvijaa var dabut taadu Weleda starpenes masaazhas ellju.

Man jau arī nav par uz depresijas pusi. Vienkārši reizēm visa ir par daudz.

*pat

Man nebija depresijas, neraudāju. Bija ellīgi grūti pirmie mēneši, bet cēlos, gāju un cīnījos.

Ehhh, tie dzemdētāju stāstiņi :D Žēl, ka personāls nedrīkst savus stāstus publicēt un pastāstīt sabiedrībai kādas sievietes dzemdē un kā viņas uzvedas. Es pilnīgi ticu, ka kādai ir pateikts, ka viņa nogalinās pati savu bērnu, jo ļoti bieži sievietes tā arī uzvedas un viņai neko nevar izdarīt. Reāls gadījums no dzīves - sieviete dzemdē, bērnam galva jau ir laukā, bet pleci vēl iekšā un palielu izmēru sieviete vnk ņem un sāk spiest ciet kājas. Bērnam galva ir turpat starp kājām, bet viņa aizspiež ceļus, ķērc, kājas vaļā netaisa...bērnam sirdstoņi krīt...nu neko, sauca apsardzi, kas reāli ar varu un spēku atplēsa vaļā ceļus, daktere vēl uzšāva pļauku, lai tā sieviete beidz ķērkt (iziet no šoka vai kas nu viņai tur bija) un pārējais personāls pa to laiku izvilka ārā bērnu. Un tad tādas mammas tālāk iet pa pasauli un bļauj kā uz viņām bļāva personāls, ka sita un vēl nez ko darīja! Bet tajā situācijā personālu maz interesē histēriska, neadekvāta māte, tiek glābts tas, kura dzīvība ir briesmās...ar kādiem līdzekļiem tas tiek darīts...nu tas atkarīgs no situācijas.

Un viens smieklīgs gadījums. Sievietei pasaka, ka laiks iet uz Dzemdību zāli, tulīt būs jāspiež un tā...šī atver savu halātu, paceļ naktskreklu...paskatās uz vēderu un prasa krievu valodā - a kad tad man naba vērsies vaļā, ja jau tulīt jāiet dzemdēt?
un TĀS SEJAS, kas bija dakterim un māsiņai...viņi nezināja, ko teikt un vai vispār kaut ko teikt...tāda sieviete tulīt būs atbildīga par jaundzimušu zīdaini, bet viņa nezina pa kuru galu tas bērns laukā nāk. Žēl, ka nebiju klāt dzemdībās un nezinu kas tur notika tālāk, bet domāju, ka viņa bija pārsteigta, kad uzzināja no kurienes tās bērns nāks :D

Nabu... ak dievs... :D :D


Un jā, izteikšos mazliet rupjāk... bet man jau ir apnicis uzklausīt pārmetumus un spriedelējumus par mīlestības apmēriem atkarībā no tā, kā baro bērnu, par slinkumu un tas viss jau ir galvā. Tās, kas uzskata, ka ar krūti nebarojoša māte, savu bērnu mīl mazāk, un bērns tpc mazāk mīlēs māti... tad apmēram, sanāk, ka piemēram, nabadzīgākā ģimenē savus bērnus mīl mazāk, kā bagātā? Ja vecāki nespēj iedot visu, bet vienalga cenšas to bērnu pabarot, apģērbt, izskolot un izaudzināt par cilvēku? Sanāk gandrīz tas pats...
Nu nav tas atkarīgs tikai no domām un mammas vēlēšanās. Un tādi teksti, kā tajā the_one grāmatā pieminētie vispār ir ļoti aizvainojoši un tos nedrīkstētu atļaut publicēt. Neviens jau neaizdomājās līdz tam, ka tie var novest māti līdz depresijai. Un nez kas ir labāk, laimīga mamma kas bērnu baro ar maisījumu, vai līdz izmisumam un depresijai nodzīta mamma, kas grāmatiņu dēļ moka gan sevi, gan bērnu, cenšoties no tukšajām krūtīm dabūt tos 5/10ml, caur asarām un histērijām...

Tādus komentārus vajadzētu paturēt pie sevis. Priecājos, ka citām mammām viss tik forši un labi sanāk, kā pēc grāmatas, bet ne visiem tas tā būs un lielākoties, tas pat nav atkarīgs no pašas mammas.

nu es arī saceltu haju, ja personāls atļautos man iesist pļauku, lai kas viņa būtu un kāda būtu situācija tādu tiesību viņai nav ... ! un to cik laba mamma būsi nenosaka vai zini pa kuru galu bērns nāk ārā ....

Nu nez, nez, man jau liekas gan, ka lielākoties piena veidošanās tieši ir atkarīga no mammas. Esmu savām draudzenēm-mammām jautājusi, cik ilgi izdevies barot ar savu pienu. Meitenēm barošanas laiki atšķīrušies, taču visas kā viena atzinušas, ka piens beidzies pašu stresa dēļ. Tāpēc arī pati, kad bēbi baroju tikai ar savu pienu, pie piena krīzēm atcerējos visus draudzeņu stāstus, savācos, nomierinājos, labi paēdu, labi pagulēju un piens vairojās un viss bija forši.

weee

un to cik laba mamma būsi nenosaka vai zini pa kuru galu bērns nāk ārā ....

Nepiekrīu, laba mamma(kas nu vispār kuram tāda skaitās), bet, manuprāt, neaprobežojas tikai ar to,ka māte savu bērnu mīl, labai mātei ir jāspēj dot savam bērnam arī kaut kādas zināšanas, spriestspēja, jāspēj nodarbināt un attīstīt bērna smadzenes, jāpabaro arī intelektuāli...

Vai nu man par maz cilveku apkart vai nu kas, bet kurs tad ir tas, ka sliek sievietei justies slikti, kuts tad ir tas, kas pienak un pasaka - tu esi slikta mate, jo tu dari ta vai shita? Kurs tad ir tas sogis, kas pasaka - tu dari nepareizi? Katra mate ir mate savam bernam un katra dara pa savam, macas, kludas - neviens jau nav piedzimis perfekts!

Es laikam ari esmu ka weee pa straumi peldetaja, ir lietas, kas man ir svarigas, bet no otras puses, ja kaut kas nesanaks neieshu jau sev matus plest.

un cilvēks, kurš nezin, pa kurieni bērns dzimst, nav spējīgs to savam bērnam dot.

Mnēmosine, nu es teiktu, ka drīzāk viņai jāzin, kur smelties šīs zināšanas , nevar viens cilveks visu zināt. Ir jāmāk bērnam piedāvāt izvēli, bet spriešanu gan es atstātu viņa paša ziņā .... :)

weee

Principā pļaukas sišana ir standarts, ja cilvēks ir šoka stāvoklī. Neviens jau viņai tur kreiso āķi ar kulaku nedeva.
Bet to tu pasaki saviem dakteriem - ja tu kļūsti neadekvāta un apdraudi bērna dzīvību, lai viņa neuzdrošinās uz tevi balsi pacelt vai spēku pielietot. Lai viņi zina, ka, ja nu kas, tad galvenais pret tevi kā pret princesi izturēties, štrunts par smokošu bērnu, kam stājas sirds.

Dominika, es pieļauju, ka citām laikam pašām patīk sevi tiesāt, nu tāds sado mazo, iedomājies kā vajadzētu būt (ideālajā variantā) un ja nesanāk, tad plēš matus no galvas :D Viss ir atkarīgs no mūsu attieksmes ....

Ai nu... Laikam tiešām ar steigu jāmaina tēma, savādāk baigais kašķis sanāk.. Bet tā jau ir, ja krasi atšķirīgi viedokļi. Man arī sirds sažņaudzās par dažiem apgalvojumiem un uzskatiem, bet nu.. Mēs nevaram izmainīt otra cilvēka pasauli.

Papau, kam ir domāti nomierinoši medikamenti !? es te tā padomāju, ja kāds pret mani paceltu roku, it īpaši ja es būtu šoka stāvoklī , es taču neapzināti iegāstu atpakaļ .... - refleks , nekad un nevienam neļaut sev sist ... Bet vispār, es par šo noteikti parunāšu pirms dzemdībām.
un nav jau jāizturas , kā pret princesi, bet nu vardarbība, manā skatījumā, arī nav pieļaujama.

Mari, paldies. Iegūglēju un Weledas mājaslapā atradu vēl daudz labu lietu, piem., tēju piena veidošanai, bēbja punča eļļiņu pret vēdergraizēm utt. Paldies :) zinu, laiks man vēl ir patāls, bet labāk, kad zinu tagad, nekā pēdējā brīdī - ko ķert, kur grābt :)

Runājot par barošanu ar krūti. Tā kā es piedzimu priekšlaicīgi, mammai piena nebija un nebija arī pēc tam. Izaugu uz padomju maisījumiem. Nu, negribu izklausīties aizvainojoša vai lielīga, bet nejūtos apdalīta salīdzinot ar citiem mana vecuma bērniem, kad gāju bērnu dārzā, skolā, augstskolā. Izcēlos ar mērķtiecību, teicamām sekmēm un stipendijām. Nedrīkst tā nodalīt, tu baro ar krūti, tu mīli savu bērni vairāk. Viss ir atkarīgs ne tikai no emocionālās puses, bet arī ģenētikas un mātes veselības. Nav labs piemērs, bet - māte, piemēram, aizraujas ar vieglajām narkotikām nedod dievs vai lieto spēcīgus medikamentus) viņai ir labi barot savu bērnu, piens taču ir?

Nezinu kā būs man, bet tā cītīgi domājot, nonācu pie secinājuma (iz dzīvnieku pasaules). Manai suņu meitenei (grūtniecība suņiem ilgst 2 mēnešus) piedzima kucēni, viņa viņus baroja pati 2 mēnešus, optimāli sanāk cilvēkmammai barot cilvēkbērnu ar krūti 9 mēnešus (ja vien tas ir iespējams). Nesaku, ka ziloņmāte savu bērnu baro 2 gadus ar krūti, bet ceru, ka manu domu gājienu sapratāt.

Pat ja tas ir stresa dēļ, tad tas nav no sievietes atkarīgs, ja vien viņa pati sevi līdz tam nenoved ar domām. Nevar atslēgt apkārtējo pasauli un notikumus, kas tieši nav atkarīgi no pašas mammas. Jā, var pagulēt un paēst, bet tas nepalīdz, ja ir problēmas ģimenē, piemēram.

Nevar atslēgt apkārtējo pasauli un notikumus, kas tieši nav atkarīgi no pašas mammas.

šim gan man negribas piekrist, manuprāt, nav nekā vieglāka par to , lai uzliktu "mīksto" uz apkārt notiekošo, it īpaši ja tikko esi kļuvusi par mammu ....

Tak tas viss ir viens liels bizness un jaunu darbavietu radiishana sievieteem, kuras neko sapraatiigaaku nemaak dariit kaa dot nevienam nevajadziigus pakalpojumus. Visas taas duulas, kruutseedinaashanas, saru dziishanas speciaalistes ir pupu mizas. Pashas tik sadomaa jaunas teorijas, lai nauda naaktu. Miilestiiba nav meeraama pienaa.

weee

Ir situācijas, kad citādāk nevar. Nomierinošus medikamentus ne vienmēr dzemdībās drīkst lietot...neaizmirsti, ka bērns ar māti vēl ar nabassaiti ir saistīts. Es nez, neesmu mediķis, kaut ko viņai toreiz tur špricēja, bet nebija laika ilgi krāmēties. Bija saskrējis viss nodaļas personāls un sacelta kājās bērnu nodaļa ar reanimāciju priekšgalā, jo bērna galvaskauss ir ļoti mīksts un tai mammai bija ļoti kuplas ciskas un neviens lāga neredzēja, kas ar to bērnu tur notiek, tikai tas, ka pie bērna galvas jau pirms tam bija pieslēgti tie vadiņi (izkrita no galvas nosaukums, pulsu mēra, kad bērns ir pārāk zemu dzemdību ceļos) un rādītāji nokritās katastrofāli zemu, tad nu tur darīja, ko varēja. Un es domāju, ka pļauka šajā situācijā ir absolūts nieks, ņemot vērā to, ka viņa tiešām pati gandrīz nobendēja savu bērnu.