Tad es arī par daudz atļauju! Manuprāt, tas ir normāli un pat vajadzīgi sekmīgai bērna attīstībai.
Manās mājās TABU ir pods, poda birste, misene, kontakti, asi priekšmeti. Arī veļas automātu un žāvētāju ļauju bakstīt un pogas grozīt. Vienreiz viņš man palaida pilnībā nenokomplektētu veļas mašīnu. Attapos pēc kādām 15min, ka es tak vēl neesmu slēgusi. Un labākais, ka uzriktējis uz 5h ilgu režīmu.
Karoč, es arī visu atļauju, izņemot lietas, kas ir bīstamas vai pretīgas. Piemēram, kurpi aiztikt var, bet mutē nē.
Manam mantas pilnīgi neinteresē.. aiziet, izsvaida un iet uz interesantākām vietām. Pats sliktākais šobrīd ir tas, ka viņš visas durvis māk smuki attaisīt un aiztaisīt. Jau kādu mēnesi tā ir.. līdz ar to jāvaktē, vienmēr jāaizslēdz ārdurvis un ne no vienas vietas neatturēsi. Istabas durvis, kuras man nevajag slēgppĺ var aizslēgt no ārpuses, bet WC ta nevar. Vēl kā tiek vannasistabā tā pa taisno atvelk dušas durvis un pļančkājas pa tur palikušo ūdeni.
Vienīgi ar mašīnīti viņš dragā apkārt kādas minūtes desmit.
Un karotes.. visu laiku vajag karotes.. visur viņš viņas atrod.. es kkur nolieku tās kuras atņemu un viņš atkal pēc brīža atrod. It kā jau nēsā ar trulo galu uz augšu, bet, ja nokrīt, tad man parasti mazā sirdstrieka.. tad arī konfiscēju uz kādu brīdi.
Ā, Anne, atceros, ka jautāji par to staigāšanu. Mans kā 11 mēnešos spēra pirmos soļus, tā pagāja 4 dienas un nu vairs praktiski vispār nerāpo. Gar gultu viņš jau arī pārvietojās no 8+ mēnešu vecuma, bet patstāvīgi viņš ilgi nemēğināja.
Vispār man mamma teica, ka es pati rāpot sen esot mācējusi, bet arī labāk ātri esot aizrāpojusi, kur vajag. Tā pa riktīgam beigusi rāpot gada un 2 mēnešu vecumā.