eitenes, vairāk jau tās, kam dzīvnieciņu mājās nav, vai jūs saviem mazajiem esat iemācījušas, ka piemēram, uz ielas nevajadzētu iet klāt svešiem suņiem, pat ja tie ir ar saimnieku, uzpurnī un pie siksniņas un pašas tam sekojat līdzi, lai mazulis neietu klāt šādien suņiem?
Diemžēl, cik esmu bijusi ārā ar savu taksi, lielākoties nācies saskarties ar bērniem un vecākiem, kas tam neseko līdzi. Un pat ja tas suns nekož, tad mierīgi var uzlēkt uz bērniņa un tad var sekot sasitumi un netīras drēbes. Es jau cenšos sekot līdzi, lai nepielaistu bērnus klāt, jo sunītei patīk draudzēties, bieži vien lecot un cenšoties nolaizīt seju un pieaugušajiem šādi pievērs uzmanību, bet gribētos jau kaut kādu abpusēju, teiksim, cieņu. Jo labi, tas mazais suns pie pavadas, var atļauties domāt, ka saimnieks pasekos līdzi, lai tam bērnam nekas nenotiek, bet ja šādi laiž pie maziem suņiem, tas bērns taču nesaprot un domā, ka visi tādi draudzīgi, tad kas viņam patraucētu pieskriet pie klaiņojoša liela suņai, vai iebāzt rociņu pie, aiz žoga esoša, nikna mājas sarga?
Es ceru, ka šeit visas meitenes ir tik prātīgas, lai iemācītu saviem mazuļiem, ka dzīvnieciņš arī ir dzīva būtne, un ka tomēr jābūt uzmanīgākiem. :)
Tāda maza sāpīte man, jo bija arī gadijums radu starpā. Visi brīnās, kāpēc mana sune nelaiž klāt mazo brālēnu (nu cik jau nu mazs, 7 gadi), bet bēg, slēpjās un rej. Jo nekad nebija ne pret vienu tā izturējusies, draudzīgākais suns ever, bet tad, pašai nācās novērot, ka kā pielaiž klāt, tā glaudīšanas vietā rauj aiz ausīm un spalvām, un tā viņam skaitās spēlēšanās. Biju tik dusmīga, jo tagad sune uz maziem bērniem skatās ar aizdomām un neuzticību.
11429
