Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

mazais33,es arii peec dzemdiibaam nenormaali svidu apmeeram 3 meeneshus.Taa,ka domaaju tas ir normaali.Veel man visu shos 3meeneshus bija visa mugura sarkanaas lielaas pumpaas.Bija taads izmisums likaas,ka man visu dziivi buus taas pumpas.Ljoti kauneejos par to no sava viiriesha.Brr,negribas pat atcereeties to laiku.

mazais33, gan jau hormoni trako. Pirms paliku stāvoklī man nevajadzēja nekādus padušu ruļļus (ļoti reti tādu lietoju.. pirms kādas ballītes vai tamlīdzīgās, aktīvās dienās - pat ikdienā sportojot man tādu nevajadzēja). Tikko paliku stāvoklī tā svīdu un reāli uzreiz momentā arī smirdēju kā vecs, nemazgājies vecis. Tad pirku nivea 48h stress protect padušu rulli un dabūju katru dienu viņu zieķēt padusēs. Tagad it kā viss ir vecajās sliedēs un ikdienā varu mierīgi neko nesmērēt, un neuztraukties par to, ka sākšu nepatīkami ost. :D
Drošībai jau vari aiziet pārbaudīties, bet visticamāk tev vēl viss regulējas.. tikai tas nenotiek tik ātri.

Krūtsbarošanas laikā hormonu līmenis ir ļoti līdzīgs tādam, kāds "piemeklē" menopauzes laikā. Līdz ar to ir gan svīšanas, gan libido pazeminās un citas klapatas. Viss ar laiku līdzsvarojas, bet protams par saviem uztraukumiem labāk parunāt ar ginekologu.

mazais33, man ari ir si problema ar svisanu. Svistu visur un visu laiku,manuprat.
Sodien biju pie savas ginekologes ar so te jautajumu uz ko man vina atbildeja ta ir norma pie kruts barosanas (tapat ka savadaka vedera izeja un makssts sausums).
Viss normalizesies, kad beigsies krusu barosana,..citam ar pec pirmajiem trim/cetriem mebesiem viss normalizejas.tas viss no hormoniem.

Es arī svīdu, it īpaši miega laikā - pamodos peļķē. Tikko kā beidzu ar krūti barot, viss kā ar roku noņemts.

Es svīdu nenormāli gan grūtniecības laikā, gan svīstu tagad..!! Besī (t) jo stiprus antiperspirantus lietot kaut kā nekad nav paticis, kur nu vēl gaidot bebi..
Pirmās 2 nedz pēc dzemdībām arī pamodos viscaur slapja. Tagad lietas sāk normalizēties un arī pa dienu vairs nav tik traki (l)

Kā jūsu mazuļiem ar gulēšanu, mierīgi guļ? Manam gandrīz 6 nedēļas, bet ļoti reti ir tā, ka guļot ir klusums. Pārsvarā viņš izdod visādas skaņas tā kā pīkst, kā īd/vaimanā. Tāda sajūta, ja ar kādiem dēmoniem cīnās. Pa nakti, tad nevaru pagulēt un ņemu blakus, kad apskauj viņu, tad arī viņš sāk mierīgāk gulēt.

Jā, reizēm izdod skaņas. Droši vien puncis iesāpas vai kādu sapnīti skatās :-)

sen_sen, ja tev nav nekādu aizspriedumu un pati kaut cik normāli vari izgūlēties, tad ieteiktu tev mazo cilvēciņu ņemt pie sevis. Es arī sākumā gulēju ar viņu kopā ne gluži dēļ pīkstēšanas, bet gan tādēļ, ka man pašai bija mierīgāks miegs, kad viņš man ir blakus.
Pēc tam arī dažreiz atstāju viņu mūsu gultā, kad nebija spēka acis noturēt vaļā, kamēr baroju.
Un nekāda vaina, bērns guļ savā gultā bez iebildumiem.
P.S. Varbūt vērts apdomāt to, cik ērti bērns jūtas savā gultiņā. Es, piemēram, tādu mazu kunkulīti nevarēju nolikt uz tik cieta (kokosa/griķu) matrača. Klāju apakšā biezo segu, lai viņš jūtas apņemts kā mākonītī un mīkstu plediņu sedzu pa virsu, vai pārsedzu ar to pašu, kas apakšā.
Es nedomāju, ka bērns jūtas īpaši komfortabli tikko no mammas mīkstā, siltā punča uz cieta dēļa gulēt. Tā mēs lēnām, lēnām pārgājām gulēt uz vienkārša matrača un nekādu acīmredzamu mugurkaula defektu bērnam nav.
Vēl man ligzdiņas šķiet foršas. Diemžēl pati par tādām nebiju dzirdējusi, kad biju stāvoklī un uzzināju tikai tad, kad vairs nebija vajadzības pēc tādas.
Īsumā - iesaku vismaz bērna pirmajos mēnešos nodrošināt viņam pēc iespējas tuvāku vidi kāda aptuveni varēja būt mammas vēderā. Lai viņš jūtas cieši apņemts, lai ir silti (ne karsti) un, lai ir mīksti.
sen_sen, vai nav tā, ka bērnam velc vēl kādas zeķes pa virsu lācītim? Vilnas?
Ir kāda, kura tā dara? Nedariet!!! :D Pašas tad arī uzvelciet divus pārus zeķes, uzsedziet segu un mēģiniet labi izgulēties. Lai arī bērnam kājas ir vēsas, tas nenozīmē, ka viņam viņas salst.
Šito mūžīgi centos iestāstīt savai mātei un omītei. Norvēģijā bērniem neļauj pat mazās, baltās cepurītes pēc vannas likt galvā, jo viņi ļoti piedomā pie tā, ka nedrīkst bērnu pārkarsēt. Bērna pārkarsēšana arī ir viens no zīdaiņa pēkšņās nāves riskiem.
Ja bērns guļ lācītī un zem sedziņas, viņš pavisam noteikti nenosals. Ja bērnam būs auksti, tad viņš celsies augšā un raudās, + to vai bērnam ir karsti vai auksti var pārbaudīt pataustot skaustu.

*neļauj mazās baltās cepurītes vispār likt galvā. Es arī ikdienā neliku, bet pēc vannas pirmajā mēnesī gan uz kādu brīdi uzliku, jo baidījos no kādiem vējiem, kas tagad šķiet smieklīgi. :D

Mums viņa gultā ir ielikta ligzdiņa. Sākumā bija tikai matracis, bet uz tā viņš vispār negulēja, izskatījās ļoti neērts. Vakarā lieku viņu gulēt savā gultiņā, bet pēc barošanas guļam kopā. Nē, divas zeķes gan nevelku. Mums istaba ir ļoti silta, parasti velku bodīti un zeķītes.
Draugs no rītiem vienmēr saka, ka mēs kā tādi kingi pa visu gultu un viņš maliņā iedzīts. Un man nekādu aizspriedumu nav pret gulēšanu kopā, tikai kaitina, ka visi vienmēr jautā, kur viņš guļ un, ka tā nu gan nevajagot, jāguļ savā gultā.

Kas par mazām baltām cepurītēm? Nekad neesmu vilkusi mazajai. :-D Mans vīrietis uztraucas, ka es ģērbjot bēbi par pliku. Tākā tāda ome! :-D

Tomēr katrai mammai atšķiras uzskatu un tas kā ir ērtāk. :) Piemēram,man tas griķu-kokosa matracis likās gana labs un meitiņa tur guļ kopš dzimšanas un cepurīti pēc vannas 5mēnešu vecumā joprojām lieku galvā! :)

ā,ok - cepuri neliktu,ja nebūtu biezi un daudz matu.

Nu paga.. Mazis nāk no vides, kur ir apmēram 37°C temperatūra. Sākumā viņam ir par aukstu mūsu kaut vai 25°C, un tāpēc mazulis ir jāģērbj silti. Pie plānākām drēbēm jāpieradina pakāpeniski. Jā, rokas un kājas nav rādītājs, vai mazulim auksti - jāskatās skaustiņš; un protams nedrīkst mazo pārtuntulēt un pārkarsēt.

Cepuri pēc vannas nelieku galvā un pa nakti guļ pamperā tikai, kad vēsāks tad īsroku bodijā, sasegts ar segas pārvalciņu vai plānu plediņu. Vispār istabā tagad dzīvojas arī īsroku bodijā tik. Zeķes nevelku kājās. Netuntulēju bērnu, viņš man arī ļoti necieš karstumu un ātri svīst. Tēvā iedzimies. Karstā laikā vispār mazais pie tēta negrib, jo tētis sakarsis un mazajam karsti...

Man tāpat kā Mr.Penguin mazais ātri svīst, kad draugs paņem ucināt, tad ne brīdis nepaiet, kad abi salipuši kopā. Pēc vannas arī cepuri nelieku, vispār kaut kā līdz tam nebiju aizdomājusies.

Manējai tā sasegšana nelīdz, jo visbiežāk nospārda pa miegam segu nost, tāpēc bodiju un zeķītes velku. Šorīt pieceļoties konstatēju, ka viņa ir pagriezusies par 180 grādiem. Nezinu kā 2 mēnešus mazs bēbis miega laikā to var dabūt gatavu. :-D Mums matracis arī paciets, bet viņai nekāda vaina, čučā tur.

Es meitai pēc vannas cepuri gan liku pirmos mēnešus, jo bija ziema un viņai gari mati. Nāca siltāks laiks, vairs neliku. Nav jau jāliek gulēt ar cepuri, bet uzreiz pēc vannas (un vēl ziemas laikā) gan man tas liekas pareizi. Ja bērnam matu nav, varbūt citādāk.

Protams, katra mamma labāk zinās savu bērnu. Es arī savam ziemā vilku bodiju un plānas zeķītes, bet kad pavisam mazs bija, tad plānu rāpulīti ar garajām rokām. Cepurīte pēc vannas ir pilnīgi okey, es arī liku pirmo mēnesīti, jo man šķita, ka tā vajag kaut matiņi mums ļoti maz bija.
Pēc dzemdībām gan man bērnu labi un silti saģērba, ar visu cepurīti. Tad es īstenībā pati jutu, ka bērnam šeit ir dikti auksti un pirmās dienas viņš gan dienu, gan nakti zem manas segas pavadīja. Ehh, atceros to auksto, mazo deguntiņu un rociņas, kuras grūti bija dabūt siltas. (l):-D
AG, es arī nesaprotu kā tavējā dūda ir varējusi sagriezties (varbūt pati viņu tā pa miegam noliki, tik neatceries)? :D
Mans līdz 7 mēneši gulēja dikti mierīgi. Kā noliku, tā arī paņēmu. Tagad gan viņš tādus pigorus taisa. Nakts vidū vienkārši pieceļas sēdus, kaut ko padungo un nokrīt ar tādu blīkšķi kājgalī gulēt. Iepriekš arī nesapratu kā viņam tas izdodas, bet pirms pāris dienām nebiju vēl iemigusi un redzēju.
Vēl viņš man izēd pudeli un pats ierokas segās tā, ka liekas, ka uz galvas uzraus un tā.. Tad man praktiski katru nakti paiet kāda pusstunda velkot bērnam segu no muguras apakšas ārā, lai normāli viņam gultu sakārtotu. (t)
Jā, tagad mans runcis vismaz reizi naktī ceļas, bet ir arī pluss - sācis gulēt līdz 9, 10 rītā, iepriekšējo 7-8 vietā. :-)
Vēl man prieks par to, ka viņš beidzot sācis kaut ko vervelēt. Vienkārši vienu dienu piecēlās pēc diendusas un sāka bļaustīties - "tā, tā, tā", "atā, atā, atā". Laikam būs iemācījies visur, kur vajag tikt un tagad var pievērsties valodas attīstībai. Vislabākais ir tas, ka pasaku viņam atā un viņš pats smejas un atbild to pašu. :D