Mana meita jau no dzimšanas bija un aizvien ir tāda riktīga lielo distanču mērotājvardīte. Jau no meitas pirmās dienas mums vairākas reizes nedēļā nācās mērot 80km kā minimumu. Galvenais nodrošināt bērniņam maltīti, maziņu izklaidi, kad ir nomodā un iespēju izstaipīties guļus pozīcijā ik pa kādam laika posmam. Es uz jauno ģimeņu izbraukumiem skatos tikai pozitīvi, ja tiek respektētas un pielāgotas arī mazo cilvēciņu vajadzības to laikā. :)
Kad meitai vēl nebija gads, mēs mērojām nepilnu 3 dienu laikā 2000km distanci ar auto un viss bija super, bērns ne vienu sekundi pat neiepīkstējās (viņai gan toreiz bija 10mēneši) :)
Galvenais ir ievērot drošības pasākumus, kā piemēram, braucošas mašīnas laikā, neatsprādzēt mazo, lai tikai paturētu laiku un ietaupītu laiku. Drošāk ir piestāt kādā spec. stāvlaukumā vai benzīntankā un visiem pstaipīties un padzīvoties laukā/ telpās.
Jānokontrolē, lai bērns ir pareizi piesprādzēts un siksnas nav par vaļīgu. Kā arī klimata kontrole mašīnā ir pielāgota mazuļa vajadzībām- ne par karstu, ne par aukstu un, galvenais, lai mazajam nepūš virsū, lai nav pārāk ilga saskare ar sintētiskiem materiāliem, lai ķermenītis/ pakausītis nesasvīst (tam nolūkam es biju iegādājusies spec. frotē auduma pārvalkus sēdeklītim). :)