Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Manuprāt, Paranoid vnk pajokoja, ka viņa uzliek spilvenu uz galvas un guļ tālāk, kamēr mazulītis izmisīgi raud, jo grib ēst.

Vispār jau es neminēju, ka bērns visu laiku jāņem blakus!!!

Mans bērns parasti guļ savā gultiņā blakus, bet ir naktis, kad pusnakti noguļ pie manis blakus gultā, jo nu pēc trešas reizes, kad lieku mazo gultā un viņš pieceļas, tad atļauju sev blakus kārtīgi aizmigt, un tā kā parasti pati iemiegu, tad mazo atpakaļ savā gultā ielieku pēc kādām stundām.

Bet tagad visādos rakstos tomēr tiek uzsvērts, ka nav nepareizi mazu bērnu paņemt sev blakus gultā, jo agrāk uzskatīja, ka tā nevar darīt.

Un kopš vakaros dodu maisījumu uz 11, pus12, tad mazais noguļ parasti līdz 4-5, ja ne pat 6 un augšā neceļu, lai barotu, agrāk, kad baroju ar krūti parasti jau 3 cēlās.

Kā arī nedomāju, ka bērna raudāšana vienmēr nozīmē ēst gribēšanu, ir vēl citi iemesli - gāzes, līdz ar to sāp vēders, pampers pilns.

Minēju, ka raudāšana nozīmē neapmierinātību, tāpēc nevar likt bērnam raudāt, bet jānovērš cēlonis, lai bērns atkal būtu mierīgs.

Es režīmu ar nakts gulēšanu izstrādāju katru dienu precīzi vienā laikā darot katru dienu vienu un to pašu. Vienā laikā pastaigas, vienā laikā vannas un tā katru dienu, šur tur ilgāk pavilku nomodu, šad tad pamodināju, ja bija aizgulējies un pēc nedēļas mazais jau bija ritmā. Tagad viss novirzās augstākais par 30 min, ja novirzās :)

Ļaut vienkārši brēkt pa nakti... nu katram jau savs, bet man tā liekas spīdzināšana. Stella gan kārtējo reizi prātīgi runā par to, ka katrā izdevīgā brīdī aizbāž muti ar pupu tur, kur varētu pacīnīties un tikt :)

un tikt galā citādi :)

Parādīt attieksmi, savā veidā audzināt jau pirmajos mēnešos? Ja mazais raud, tātad kaut kas nav ok, vienīgais signāls kā vins var parādīt, ka jūtas slikti- vinam sāp, vinam gribas ēst, vins ir nobijies... Ujrp... nevis tāpēc, lai pārbaudītu mammas pacietību, cik ilgi vinai tās pietiks, lai noturētu spilvenu uz ausīm. Vissvarīgākais pirmajā gadā- just, ka mamma kā stiprais plecs ir turpat klāt, piespiedīs sev klāt, mierinās, liks aizmirst, ja sāp. Un nav jau jāucinās, vienkārši tuvums, siltums un sirdspuksti. Drošības sajúta. Labi, ok, bet paranoid vienkārši stulbi pajokoja, vaine;)

Nu nemaz ne tik smieklīgi, jo vakar tā sieviete izteicās līdzīgi.

paranoid, es lasiju, ka ja vecaki nereage uz berna raudasanu, tad vins zaude uzticibu vecakiem. protams kaut kad jau berns parstas raudat, bet tas nenozime, ka vina vajadzibas klus mazakas. pietam rezims berniem izstradajas salidzinosi velu, nebus jums tie beibiki ka pieaugusie pec dzimsanas. man pat bija ta, ka pa nakti augsa dzivojas, pa dienu guleja...tas bija tik smagi...pec tam kaut ka tas viss sakartojas.

bet gan jau tu pajokoji.

Uz bērna raudāšanu vienmēr ir jāatbild,tieši tā, kā jau Marta teica, bērns tādā veidā gūst atbalstu, drošības izjūtu, ka mamma ir tepat. Un līdz 6 mēnešu vecumam bērnu nevar izlaist. Veco omīšu stāsti ir galīgi garām par šo tēmu.

Vienīgais veids kā es pārtraucu nakts barošanu bija naktī, kad sāk raudāt uzlikt sev uz ausīm spilvenu un gulēt tālāk.

Njā, komentāri lieki...

paranoid, bērnam IR jāēd, lai viņš uzņemtu nepieciešamās barības vielas un vitamīnus, ne velti bēbīši no sākuma vairāk guļ un ēd, ARĪ naktīs. Ja bērns vēlas, tad ir jādod ēst.
Tā ir totāla bezatbildība, ja tu savam bērnam tā dari pāri...
Nebrīnies, ja bērnam būs veselības problēmas pēc tam, jo redz, māmiņa grib gulēt...

ja vecaki nereage uz berna raudasanu, tad vins zaude uzticibu vecakiem. protams kaut kad jau berns parstas raudat, bet tas nenozime, ka vina vajadzibas klus mazakas. pietam rezims berniem izstradajas salidzinosi velu, nebus jums tie beibiki ka pieaugusie pec dzimsanas. man pat bija ta, ka pa nakti augsa dzivojas, pa dienu guleja...tas bija tik smagi...pec tam kaut ka tas viss sakartojas.

Protams, pirmo pusgadu ir jaapacieshaas, bet peec tam - kaa sanaak. Neaizmirsiisim, ka visas shiis teorijas ir sarakstiijushi viirieshi, kuri ir paaraak aiznjemti darbaa, lai pat 5 minuutes paspeeleetos ar savu beernu. Gadu un vairaak bezmiega rezjiimaa var atljauties tikai taada sieviete, kurai nav jaatgriezjaas darbaa un ir ljoti stipra veseliiba. Histeeriska maate ir daudz sliktaak, nekaa pieradinaat mazo guleet ar "cry it out" metodi. Vispaar, man taa liekaas taa visa padariishana baigaa pseidozinaatne par to, ko domaa un juut mazulis. Lai izpildiitu tos visus teoreetikju noraadiijumus kaa buut ideaalai maatei, tur tieshaam var sabeigt veseliibu un nojuugties, ja mazais rauduliigaaks un nemieriigaaks pagadiijies.

nu tāpēc saku līdz mēnešiem ir jāpaciešas, bet ne jau spīdzināt bērnu...

Sveikas,
mums 4,5 mēneši, pudeļbērns,
nesaprotu kā ir ar to piebarošanu, katrā rakstā savādāk, gan vecums, kad sākt, gan ar ko sākt.
Jau nedēļu buros pa internetu, netieku gudra. Nopirku dārgu grāmatu par piebarošanu, bet ĢĀ teica, ka tā nekam neder. Kad Jūs sākāt piebarot bērnu, un ar ko?

parasti jau pediatrs pasaka, kad un ar ko, kā sākt piebarot.

Ja nav noslēpums, kā sauc jūsu mazulīšus un tām,kurām vēl tikai būs, kādi vārdiņi padomā?

Mums laikam tas Hipp maisijums nepatiik , siicis visu dienu breec kaa traks. :( buus smaga nakts laikam...

Mari, varbūt tieši pēc smagās dienas būs vieglā nakts, jo mazais būs noguris ;) Izturību, mīļā!

Oi Mari, traki Jums iet..Turies!
Pastāv jau iespēja, ka tavam bēbim ir vajadzīgs kāds specializētais maisījums,nezinu, bet ir vērts pakonsultēties ar ārstu. Tajā pašā laikā-jāļauj ir mazliet tomēr ar to maisījumu aprast,ja tu šitā rauj tos maisījumus nost un maini ik pa nedēļai, tad tas nabaga mazulis,pareizāk sakot,puncis ir galīgi nomocīts.
Tad,kad es(LV) pārgāju no aptamila un vienu no vislētākajiem maisījumiem tutelli, tad bēbim viss aizgāja kā pa diedziņu-režīms,svars, vēdera izeja,bija miera mika.

Mari, cik man zināms, tad nav labi bieži mainīt maisījumus. Ja ar vienu maisījumu viss bija om un labi ēda, tad jāturpina tas pats.:)