Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Es bieži domāju par režīmu, bet visādi apstākļi jaucās pa vidu. :-D

Kad ir luste staigāt, tad dodos

Kad ir luste staigāt, tad dodos arī garās 1.5-3 h pastaigās. Bet, ja nav tādas lustes, tad izeju pie mājas pastaigāju pārus apļus pa piemājas zālāju un, kad mazais guļ, tad pie mājas sēžu lasu grāmatu/žurnālus, studēju kamēr viņš guļ. Tā kā dzīvoju 1.stāvā, tad dažkārt arī taisu vakariņas kamēr pie mājas guļ. :)

Un runājot par režīmu. Man mazajam nav ieviest nekāds režīms. Drīz pus gadiņš būs bebucim, bet viņš pats veido režīmu. Iet gulēt, kad viņam nāk miegs. Savu vakara gulēšanu pats ieviesa. Iet gulēt starp 21.00-22.00 vienmēr. Pēc 20.00 iet vannā 2-3 x nedēļā. Karstajā periodā katru vakaru novannoju/nodušoju viņu. Svētdienās gan ir kārtīgā vanna.

Mēs daudz nestaigājam. Pirmkārt, mazais reti ilgāk par stundu tajos ratos grib atrasties (3 mēneši vecs). Kaut arī nesen paēdis, pēc tās stundas vai mazāk sāk niķoties, čīkstēt, un ir jābrauc mājās mainīt pamperis un atkal ēst.
Otrkārt, vienai pašai arī grūti izvest ārā. Kamēr stiepju ratus pa daļām ārā, šis var sakreņķēties vai vispār izdomāt, ka ratos tobrīd negrib, un nekā. Visas manas pūles vējā, atkal rati jāstiepj augšā uz dzīvokli. Ai, sen slingu vajadzēja nopirkt, bet tik dārgi.. :-/

Kamēr gulēja kulbā, tikmēr staigāju kādas 3h, vismaz svars nokrita :D kopš sēž ratos, tā ilgāk par stundu guļ kaut kādā mistiskā izņēmuma gadījumā, blisinās apkārt un tāpat viņai bieži vien apnīk sēdēt, vajag rokās, citādi brēciens pa pus pagastu un visi skatās virsū. Tāpēc ārā tagad ejam tikai uz veikaliem vai kaut kur dodoties, diendusas pārsvarā guļ mājās, tad vismaz kārtīgi arī noguļ.

Es speciāli nestaigāju vispār (s) Man ir balkons (s)
Esmu no tām "crazy," kas jā - eju mājās uz bērna gulēšanu (dzimšanas diena, vnk pasākumi pilsētās) vai meklēju aukles (lielākas dzimšanas dienas, kāzas, izbraukumi.)
Ja mans bērns gulētu laukā, tad mājās atvedot viņš 100% pamostos un miegs būtu pārrauts un tad ar kas zina, kad tiktu gulēt.
Otrkārt, viņi ir maziņi un ne viņiem, ne man pašai nevajag baigos tusiņus, turklāt nav jau arī tā, ka baigi bieži tādi būtu.
treškārt, ja ir pasākumi, tad novērtēju iespēju, ka ir vecvecāki un pati gribu daudz maz pilnvērtīgi atpūsties.
kaut kā tā. :-)
Manā bērnu režīmā ir lietas, kuras varu izlaist, bet lietas, kuras nē... Piem, ja vakarā ilgāk, kur jābūt, tad ļauju pagulēt vakarā mazo dusu, bet visādi citādi ir viena diendusa, pretējā gadījumā vakaros nevar ielikt gulēt normāli, bet ja viena dienudusa - viss smuki!
kaut kā tā (s):-D:-)

Es staigāju katru dienu 2-3h, mazais dzima rudenī, staigāju gan visu rudeni, gan ziemu, arī aukstā laikā līdz -15° gāju ārā tad, staigāju kādu stundu.
Tagad mazajam 9.5mēn, katru dienu joprojām ejam ārā, arī lietū. Izejam tad, kad nāk miegs, kādu pusstundu pasēž ratos, tad aizmieg un guļ kadu 1.5-2h.

Kopš ir pagalms, gandrīz neeju vispār- vai nu dzīvojamies ārā, vai pastumju zem nojumes gulēt. Nekad nav paticis staigāt, bet, dzīvojot dzīvoklī, nācās katru dienu iet.

Robīte, dod pieci! Esam vienā crazy klubiņā un arī ja esam tusiņā jebkādā ar sīci tad braucam mājās uz bērna gulētiešanas laiku, jo arī ja aizmigtu pagulētu tad ņemot ārā no autokrēsliņa pamostos un atvērtos otrā elpa un gulēt tiktu mēs tikai uz rīta pusi tā kā jā.. arī jāņos uz 12 naktī jau ar sīci biju gultā.. un nekas nākamie jāņi būs savādāki domājams..:-D

Es nevaru iedomāties neiet laukā. :D Gāju katru dienu. Man patika noiet n-tos kilometrus, veselīgi un figūrai labi :) :D

Es speciāli nestaigāju vispār

Kā tas ir, ka speciāli nestaigājāties? Kāds tam ir iemesls?

Es arī eju ļooti reti ,slinkojam. :D mazā necieš ratos (izņemot lielveikalos) mēs daudz braukājam apkārt,ciemos, tāpēc arī Ar ratiem parastă pastaigā labi ja 1x nedēļā

Kā tas ir, ka speciāli nestaigājāties? Kāds tam ir iemesls?

Es sapratu, ka vienkārši neiet bezmērķīgi staigāt, bet izstumj uz balkona ārā.

piparene, ooo, tiki beidzot pie mājas, kur vēlējies?:)
Par staigāšanu-
Es mazuļa pirmos 4 mēnešus nevazājos vispār. Man ir pagalms, tur gan izgājām.
Laikam jau negāju tāpēc, ka kkāda depresija bija. Pagājuša gada rudenī saņēmus, sāku ar ratiem mērot 7km, tad 16km vai mazāk, sāku apzināt visādas taciņas. Pēc ziemas jau pavasarī arī no 1,5-3,5h staigāju, guļ vai neguļ meita. Tad ķengursomā riteņojām, tagad jau meita svarīga- pašai savs beņķis, ķivere un ripojam uz jūru, uz veikalu pēc piena vai vienkārši kaut kur. Meitenes, velo ir superīga lieta (l)

Es arī negāju staigāt, garākā pastaiga varbūt bija stundu. Parasti pagaidīju, līdz iemieg un atstāju ārā ar rāciju, pati iekšā. Lietus vai sniega laikā zem nojumes. Privātmājas pluss :)
Es laiku, kamēr bērns guļ, gribēju izmantot sev - paslinkot, uztaisīt ēst, sakārtot kaut ko utt. Turklāt man te apkārtnē nav tādu ceļu, lai tā baigi ērti staigātu.

Par pastaigām tagad jau savādāk bet sākumā es gāju pastaigās kad mazais gulēja ratos bet arī nepatika bezmērķīgi staigāt tad sarunāju pie kā aiziet vai šopingā ar kājām līdz kādiem no T/C utt tad velāk bērns nomodā bija aizvien biežāk un prasija daudz uzmanībās.. un tā ka man principā nepatīk tāpat vien staigāties tad man bija žēl bērna gulēšanas laiku ziedot pastaigām kamēr to laiku būtu veltijusi tikai sev.. jo cita laika jau man nebija tikai sev..
Nu un tagad tiešām apsveru domu par riteņa un berna ķiveres un krēsla iegādi, jo vasarā kā jau khkh minēja tas varētu būt fantastiski.. :-)

Nav jau īsti vajadzības stundām speciāli staigāt pa āru. Ja svaigā gaisā regulāri tiek, ar to pilnīgi pietiek. Man pašai ir bijis visādi un pamatā atkarīgs no laika. Labrāt eju kaut kur pie dabas pastaigāt, jo bebis ratos labrāt cieši guļ un es dabūnu izkustēties un galvu izvēdināt no visam sadzīves rūpēm. Kad nav laika, aprobežojas vien ar gājienu uz skolu/veikalu/poliklīniku un izstumju ratus dārzā.

Manā pusē mammas kaut kā neaizraujas ar pastaigām svaigā gaisā. Te jau ir cilvēki kuri brīnas ka es ar kājām pieveicu 10 mīnušu gabaliņu.

Dienvida, meitenes jau paskaidroja...
Man ir garlaicīgi iet laukā, bezmērķīgi staigāt.
Tāpat to laiku labāk izbaudu sev - paēdu lēni un kārtīgi, paskatos TV, bieži pagulēju, sakārtoju istabas, pagatavoju ēst.
Man ir svarīgākas lietas, ko darīt!