Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

catanai taisnība. Tur tas mēneša cipars vēl uz dienām jādala, un tad pavisam precīzi sanāk. Es paskatījos savas iemaksas un izrēķināju, un tagad tā arī saņemu. Vēl ir iespēja sociālajiem uzjautāt, lai veic aprēķinu, kur visu redzēsi, vairākas paziņas tā ir darījušas (tiek sagatavota tabula un tev atsūtīta).

Kā jūs tiekat galā ar kolikām? :-/

Meitenes, jūs savus mazuļus radinājāt pie režīma vai ļāvāties pašplūsmai? Manam mazulim gan tikai nedēļa, bet šobrīd māc bailes, ka nepieradinu iemigt tikai pie krūts vai tikai rokās.. (t) es taču nevaru tai mazajai dvēselītei ļaut bļaut. :'-( Viss vēl jauns un svešs mums abām, mācamies izprast viena otru, bet negribētos, lai pēc tam ir grūtības.

sen_sen, ir visādi pilieni, biogai esot visefektīvākais, bet mans novērojums, ka tās ir jāpārcieš, nu neko nevar īsti darīt, mierināt sevi vari ka līdz 3 mēnešim viņas tik.

Es nekādu režīmu neradināju, kaut kā viss pats sakārtojās, sākumā bija vienalga kur un kā iemieg, jo nu galvenais lai iemieg :-D, gatava darīt visu biju, tagad daudz kas mainās, vienu brīdi bija pavisam perfekti, ieliku gultiņā un pati aizmiga, tagad laikam smaganiņas niez un tuvojas zobiņu laiks, tādēļ ir atkal citādi un midzināšana ir grūtāka.

smileforme7, es neesmu režīmu cilvēks un man liekas, ka prasīt kaut kādu režīmu no nedēļu (!!!) veca zīdaiņa ir absurdi. Tas ir tikai normāli, ka zīdainis aizmieg vai nu pie krūts vai rokās, jo tā ir vienīgā drošā vieta lielajā pasaulē. Es ļāvu, lai meita pati veido režīmu un norāda kā viņai labāk. Sākumā, kad bija pavisam maza aizmiga tikai pie krūts gan naktī, gan dienā. Ar laiku jau krūts vairs nebija vajadzīga, bet pašūpošana un padziedāšana gan. Režīmu ievēroju tikai tik, cik lai starp ēšanām sākumā ir 2h. Bērns pats izveidoja režīmu un pie tā arī turējās ar kādu stundas vai divu nobīdi. Arī tagad, kad viņai ir jau 8.5mēn, ļauju viņai parādīt kādu režīmu viņa grib un tas ir vairāk vai mazāk nemainīgs pēdējos 3 mēnešus. Tikai starpa starp ēdienreizēm tagad ir lielāka.
Un tā jau saka, ka pirmā gada laikā izlutināt bērnu nevarot. Jāmīļo un jāņem rokās, un jāšūpo ja mazulis to vēlas.
Zinu arī pārus, kuri strikti ieliek bērnu režīmā un viņiem tā ir ērtāk. Es gan nezinu kā ir, kad ciemošanās un izbraukumi šo strikto režīmu izjauc.

Sākumā režīms mums bija diezgan haotisks, taču ar laiku viss uzlabojās. Protams, ka jaundzimušais ļoti daudz vēlas mammas siltumu un grib pa rokām, to noteikti nevajadzētu liegt, mamma ir visa viņa pasaulē. Kad manējais pajūgā un saka interesēt kas vairāk par mani, tik daudz pa rokām vairāk nedzīvojas un labprāt paspēlējas arī viens pats kādu laiku. Lai liktu mazajam saprast, ka jāguļ ir pa nakti, vecmāte ieteica ar mazo kārtīgi darboties pa dienu, tas arī palīdzēja. Tāpat pastaigās vedu un vannoju apmēram viena un tajā pašā laikā katru dienu.Tagad trīs mēnešos mazā dienas režīms ir pielāgojies manam, ja guļu es guļ arī viņš.

Paldies!
Es jau negrasos tgd ieviest režīmu, interesējos priekšdienām. Visi mani apkārt gudri grib pamācīt, ka nevar tik pa rokām, bet ja viņai tā ir labi, tad negrasos atteikt. Šobrīd pilnībā pakļaujos mazuļa vajadzībām :-)

Es gan nezinu kā ir, kad ciemošanās un izbraukumi šo strikto režīmu izjauc.

Biju ar tādu pāri uz Līgo vienā kompānijā- plkst. 20.30, kad visi tik sāk lustēties, viņi bauca mājās, jo bērnam (1 g. 5 mēn.) plkst.21.00 ir jāiet vannā. Baidās izraukt režīmu.
Bet ja par sevi- režīmu / dienas kārtību regulē bērns. Viss ok, tikai gulētiešana atkal sāk palikt problemātiska. Vienu brīdi mazā smuki iemiga savā gultā, tagad atkal jāmidzina uz rokām. Kopš iemācījusies velties, līst uz vēdera un rāpot tā savā gultā griežas uz vēdera, lien un rāpo, bet par iemigšanu nemaz nedomā.

Kopš iemācījusies velties, līst uz vēdera un rāpot tā savā gultā griežas uz vēdera, lien un rāpo, bet par iemigšanu nemaz nedomā.

Manai tas pats. Tagad pārsvarā iemieg, kad šūpina un padzied dziesmiņu. Gultā pati - nekad! Varbūt ja liktu viņu gultā un iedotu pudeli, tad iemigtu, bet neesmu mēģinājusi.

Biju ar tādu pāri uz Līgo vienā kompānijā- plkst. 20.30, kad visi tik sāk lustēties, viņi bauca mājās, jo bērnam (1 g. 5 mēn.) plkst.21.00 ir jāiet vannā. Baidās izraukt režīmu.

Šis man liekas galīgi crazy..

Man šķiet nav tādu māmiņu kuru kāds necenšas pamācīt.
Man ir bijis kā tonī man izsaka piezīmi, es jau visu laiku turu sevī, bet būs kāda diena kad uzsprāgšu :D bet citādi saglabā vēsu prātu, jo tikai mamma zin un jūt vislabāk savu bērnu, ne tante, ome, draudzene utt...

smileforme7, padomus jau visi var dot, bet jā, galvenais vienmēr paturēt savu galvu pleciem. Kurš gan cits labāk var izprast, kas bērniņam vajadzīgs, ja ne mamma. :)

Haha, es savējiem, lai atkautos no nemitīgo padomu un ieteikumu dzirdēšana, pateicu, lai dod viņus tikai tad, ja es to pati jautāju. :D

Bērnam līdz kādam gada vecumam veidojas drošības izjūta un uzticēšanās vecākiem. Ņemot rokās, tu apmierini mazuļa vajadzības, tā kā viss būs kārtībā. Agrāk nebija vaļas ar mazajiem tik daudz ņemties, tāpēc ir šie pārmetumi, ka nevajag mazos tik pa rokām. Bet izlutināt viņus tādējādi nevar. Katrs mazulis ir ar savu raksturu, temperamentu un vajadzībām. Pat vienādi audzināti bērni būs dažādi - viens gribēs biežāk pie mammas, otrs nē.

Par tiem režīmiem, man liekas traki ja galīgi nevar nekā pielāgoties vai nedaudz izjaukt režīmu. Mēs, piemēram, bijām ar vīru brīvdienās tādos kā dārza svētkos un, protams, ka 22os, kas bērnam ir gulēšanas laiks, nekas tur nebeidzās. Nu neko, nolaidu autbeņķi riktīgi slīpi, lai mazajam ērti gulēt, izbraucu līkumiņu un sīkā bija nost. Mājās braucām ap 2iemun viņa visu to laiku mierīgi gulēja mašīnā. Atbraucot mājās, pamodināju tikai tik, cik pie krūts pielikt un atkal uz čuču. I viss. Un nekas nenotiek ja vienu vakaru nav vannas vai neaiziet gulēt savā gultiņā. Nākamajā naktī tāpat čučēja kā susurs jau ap tiem 10tiem.

Meitenes, cik bieži jūs ejat staigāties ar ratiņiem? Es pieķēru sevi, ka daru to kādas 2x nedēļā tikai. Svaigā gaisā mazais gan tiek teju katru dienu, jo neesam mājās sēdētāji kā arī bieži vien izvedu ārā ratiņos pagulēt pagalmā. Kaut gan tā staigāšanās aktuālāka droši vien kļūs vēlāk, kad mazais paaugsies, jo šobrīd viņam no tā ne silts ne auksts - tik guļ ratos.

Es eju pastaigaas katru dienu,staigaaju apmeeram 2-3 stundas.Lietuu gan neeju,bet tad gan man,gan mazajai kaut kaa truukst:-DMees esam pieradushas pie shiim pastaigaam.:-D

Tad, kad mana bija pavisam maza un gulēja kulbā, tad gāju katru dienu, vismaz 2h. Tagad viņa ilgstoši negrib sēdēt tāpēc ierēķinu pastaigas nedaudz pirms diendusas, lai viņa pasēž ratos, paskatās apkārt un tad aizmieg. Kādu stundu, 1.5h parasti guļ ārā.
Man atkal cita sāpe - sīkā negrib sēdēt barošanas krēslā uz ēšanas reizēm. Sāk ālēties, ka beigās ņemu viņu ārā un viņa tusē pa istabu kamēr es mānu iekšā putru vai biezeni. Pilnīgi jau apnicis. Kādai tā ir bijis? Kā cīnījāties?

Oho, cik ilgas pastaigas :-)
Es nevaru saņemties uz staigāšanos, jūtos vainīga savā priekšā, jo šitā man liekie kg nepazudīs un pati vēlāk varēšu čīkstēt:-/ Man vienmēr vajadzīgs mērķis pastaigai, nevaru tā vienkārši staigāties, laikam tāpēc arī tik reti dodamies staigāt. Un tad arī pastaiga ilgst tikai kādu stundu. Vispār sajutos slikti savā priekšā un tagad iedvesmojāt uz pastaigu, jāatrod tikai iemesls iet. Šodien varētu uz pastu aiziet, rīt uz veikalu, parīt pie ārsta :-D

Mēs ejam katru dienu, arī lietū. :-D