Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Caen, nu, ārsts uz manu jautājumu, vai var pateikt, kāda dzimuma bēbis mums ir, paskatījās ekrānā un noteica: "Man izskatās, ka ir puika!" :D Pati gan tajā bildē neko nevarēju saprast. Tā kā 100% neko nevar zināt. Es atkal esmu dzirdējusi gadījumus, kad pasaka, ka ir meitene, bet beigās tomēr izrādās, ka ir puika. Tāpēc esmu nolēmusi, ka ratus un apģērbu pirmajam laikam pirksim neitrālās krāsās, ja nu gadās pārsteigums.

Pagaidām neko vēl neesmu sākusi pirkt. Domāju šo darbiņu atstāt uz laiku, kad jau būšu dekrētā. Man šis laiks ir tik piesātināts ar darbiem (ar vīru esam vedēji draugu kāzās, kas jau tūlīt pēc nedēļas), ka nekam citam pagaidām neatliek laika.

Ķirsīt, jā, manējais arī būs Dvīnis - tāpat kā tētis :D Ka tik nepiedzimst tajā pašā dienā - noliktais datums ļoti tuvu vīra dzimšanas dienai :)

Uz tām grāmatiņām jau skatos no paša sākuma, kā paliku stāvoklī - tik ļoti patīk :) Tikai vēl neesmu izvēlējusies, kuru pirkšu, bet noteikti tāda mums būs :)

Par to nedošanu ēst - tā ir bērna mocīšana, mazam bērnam ir jānodrošina visas vajadzības, līdz ar to jādod ēst tad, kad to prasa, no paša sākumā pirmos mēnešus nevajag nekādus režīmus veidot, vajag mīlēt savu bērnu un viss.

Nedot ēst pa naktīm - tas jau ir briesmīgi, mūsdienās taču ļoti tiek uzsvērts, ka arī likšana blakus gultiņā dod bērnam drošības un mīleštības sajūtu.

Un, piemēram, mans bērns raud tikai tad, ja tiešām ir ar kaut ko neapmierināts (kā arī reāli tam ir jābūt), līdz ar to daru visu, lai novērstu raudāšanas vai čīkstēšanas iemeslus. Un es nevaru noklausīties kā mans bērns raud, pilnīgi gribas līdzi raudāt, ja mazais ar vēderu mokās, tāpēc man tas ir neiespējami bērnu atstāt pa nakti raudam un nedot ēst.

Es arī par to pašu aizdomājos, kā ar tā gulēt, kad mazais brēc pēc ēdiena. Ar laiku es saprotu, ka tās ēdienreizes uz nakti ir jāpārtrauc, un mēs uz to ejam, bet pamazām...

Es sliecos piekrist katram Liliii vārdam, atrašanās šajā pasaulē mazam bēbītim tā jau ir stress un liels pārdzīvojums , kur nu vēl bērnu badā turēt ...
Pašas taču arī ēdam kad gribam neviss pēc grafika ....

Man UK pirmajaa naktii naaca maasinjas un deva bebi rokaas arii naktii, lai lieku pie pupa. Un velak jau kad pati vareju vinu panemt, baroju ik pec 3h, arii naktii!

Man jau šķiet, ka tik pārspīlēta attieksme kā Liliii aprakstā bērnam nodara vairāk ļauna, nekā laba. Jo laikā, kad viņam jāsāk gulēt atsevišķi, jāiemācās spēlēties un pārvietoties patstāvīgi ir lielāka trauksmes sajūta. Un no tā, cik tālu esmu redzējusi - arī izaug vislielākie traču cēlāji - veikalos, kafetērijās, bērnudārzos... Bet, katra mamma dara kā uzskata par pareizu.

Nu es arī liku mazo gulēt blakus sev, pa nakti, dienā - savā gultiņā. Tagad uz nakti gultiņu piestumju klāt savai gultai, bet ar laiku pamazām sāksim gulēt atsevišķi.

Nu, visi bērni guļ ar vecākiem sākumā - man šķiet. Savā gultiņā, netālu no vecākiem. Bet sev blakus - lielajā gultā - gan es viņu nekad neesmu ņēmusi. Pirmkārt, tas ir bīstami bērna dzīvībai. Otrkārt, tas ir nepareizi no psiholoģiskā viedokļa. Bet - tie ir mani uzskati.

Ar otro bērnu nakts ēšanu piegriezīšu jau pašā sākumā. Un nav tas īsti pareizi nodarbināt gremošanas sistēmu 24/7. Cik es pati pēc meitas novēroju tā nakts ēšana ir vnk pieradums, nevis vajadzība.

Bet ko darit, ja berns naktii pamostas, veederinjs ruuc un berns grib eest, raud ! Ja vins raud tapec, ka grib est, tad neliidzees knupja doshana vai teeja! Ko tad, atstaat, lai bauro, kamer apniks?

Es nesaprotu kaa tas notiek, kaa tas darbojas.

Mans beerns naktii saak knosiities, kad grib eest un ja es kaveejos , tad saak stipri raudaat.

Mari - tas ir atkarīgs no paša bērna. Mans bēbis izguļ pilnas naktis pa septiņām stundām no piedzimšanas. Bet zināma sakarība ir ar to, ka viņš piedzima no rīta. Smuki iegājās režīms be piepūles. Vēl tas ir atkarīgs arī no tā, kā darbojas un baro bērnu pirmajās dzīves dienās. Jo, ja vienu reizi iedosi - liksies, ka prasa arī nākošo. Bērni mēdz raudāt daudzu iemeslu dēļ - bet jaunām mammām visbiežāk ir vieglāk iegrūzt pupu mutē, nekā pacīnīties. Nu, visādi var būt - un visādi ir bērni. Bet katru raudu arī nevar ar ēšanu saistīt, tas vienkārši nav MAN saprotams.

Tikai nedaudz nejauka, jo liekas, ka mazā nepaēd tik cik vajag, bet izskatās, ka es ķeru kreņķi tur, kur nevajag. :)
Es mazo slimnīcā arī ņēmu sev blakām gulēt, jo savādāk nevarēju, dēļ savas šuves man bija grūti visu laiku celties un ņemot vērā to, ka mēs palātā nebijām vienīgie, otrs mazulis raudāja praktiski visu laiku, kaut kas mazajam sāpēja, viņu arī mājās nelaida, jo analīzes sliktas. Tagad es cenšos neņemt sev blakām, vēlos, lai mazais zin, ka katram ir sava vietiņa un no tā paša - gan drošības labad, gan pieraduma pēc un man ir svarīgs arī savs miegs, jo, ja mazā ir blakus, nav iespējams pagulēt, jo baidies, ka nesaspied mazo utt.

Mari
Vienīgais veids kā es pārtraucu nakts barošanu bija naktī, kad sāk raudāt uzlikt sev uz ausīm spilvenu un gulēt tālāk. Pēc nedēļas naktīs ne skaņas nedzirdēju. Bet tas atkarīgs no vecāku pacietības.

Paranoid, ak Dievs :D es taa nevareetu! Man sirds luuzt pushu, kad mazais raud!

Mazulim ēdot maisījumu tāpat ir jārēķina līdzi laiks - varbūt, ja naktī tiešām taisa nežēlīgo traci un neņem tējiņu un aijāšana nelīdz - iedod pusi porcijas, nevis pilnu...

Vienīgais veids kā es pārtraucu nakts barošanu bija naktī, kad sāk raudāt uzlikt sev uz ausīm spilvenu un gulēt tālāk. Pēc nedēļas naktīs ne skaņas nedzirdēju. Bet tas atkarīgs no vecāku pacietības

.
sausmas :O man jau liekas ka mazam bernam nedrikst liekt est, bet nu var jau but ,ka es kludos, bet kko tadu nenodaritu savejam, ar laiku tpt prasitu retak un retak est, tpt kaa, jo lielaks aug ,jo ilgak gul un pa nakti tik biezi necelas augsa,

Stella, maneejais taapat naktii eed mazaak, nekaa pa dienu. Vins vienkaarshi aizmieg pusceljaa.

Tām,kurām aktuāla dzelzs preparātu lietošana grūtniecības laikā, un ir slikti no Tothema, varu ieteikt kapsulas Feroglobin. Maksāja ap 10 ls. Dzēru visu grūtniecības laiku pa 2 kapsulām dienā un hemglobīns bija labs. Ar dzelzs trūkumu jokot nedrīkst,kur nu vēl tā ielaist,ka nevar no gultas piecelties.

Man slimnīcā mazo lika blakus lielajā gultā, jo pirmās divas dienas es knapi varēju pakustēties un kādu laiku pēc tam kamēr baroju ar krūti arī gulēja blakus, jo piecelšanās no gultas bija diezgan interesants pasākums.

Nu, ir tomēr drusku starpība - teikt, ka visu laiku jāņem bērnu blakus - vai ņemt bērnu blakus, jo mamma fiziski ir nespējīga piecelties pēc dzemdībām ar ķeizaru.