Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Astrīda,
Es sāku dzert OK, jo pirms tam tās arī lietoju, tagad nelietoju neko, vairs nav bail :D bet laikam vienalga jāatgriežas pie OK.

Man ari ir intrese par izsargasanos..es vairak domaju par spirales liksanu..padalaties pieredze meitenes kadu labak izveleties.?

Un veel viens jautajums mazajam tulit paliks 2menesi un pilna galva ir ar to kreveliti ka labak vinu izdabut aara?

Krevelei BABE šampūns pret piena kreveli (aptiekās ir)

Agresīvā Grūtniece, Frisolac Gold ir nopērkams ne tikai Rimī. Ir arī lielajā Mego, Top veikalos un vairākās aptiekās.

Forši, ka leo_leo atgriezusies :-) Žēl, ka Madonna ar ložmetēju un Carrie kaut kur nozudusi, un vēl citas mammas, kuru bebīši ap gada vecumu, gribētos zināt kā visām iet :-) Toreiz grūtnieču diskusijā baigi aktīvi viena otru atbalstījām :)

Meitenes, jūs sēdošajā daļā bēbi sprādzējat? Es vēl nelietoju, bet drīz jau nāksies, jo mazā kulbā vairs negrib gulēt. Šodien uz ielas nopētīju, ka reti kura mamma ir piesprādzējusi ar siksnām. Aizdomājos vai tas maz droši?

nozudusi = nozudušas

daydreamer,es saveejo spraadzeeju,jo vinja man dikti aktiiva.Bail ka tik neizkriit,jo bija jau 2 gadiijumi,kad knapi pirms kritiena ar autokreeslinju nokeeraam.

daydreamer
Es vienmēr spradzēju, nemaz nepieļauju tādu variantu kā nespradzēt.

Vienu reizi nepiesprādzēju, cēlu ratu priekšu augšā, lai uz bordas uzbrauktu un mazais, kurš gulēja skaisti gandrīz izslīdēja ārā pa priekšu. Kopš tās reizes un milzīgajiem sirdsapziņas pārmetumiem bija mācība uz visu mūžu. Vienmēr sprādzēju.

Ratos sēžamajos? Nu es savējo īsti nevaru nesprādzēt tikai ja viņš guļ tad nesprādzēju bet ja nomodā un sēž tad ir tāds dīdiņš.. ceļās kājās smaida man.. nu galīgi nedroši.. bet esmu redzējusi ka daudzas nesprādzē bet viņām arī mazie mierīgi sēž.. nevis kā manējais.. :-D

Starpcitu ja nepiesprādzēju tad mans puika pamanās piecelties kājās barošanas krēsliņā un uzsēsties uz galda..
Jūsējie mierīgi sēž barošanas krēsliņā?

Daydreamer, pirms pāris stundām izstaigāju mego, gribēju pārliecināties kādi maisījumi tur ir un uzdūros Frisolac Gold. Biju pārliecināta, ka tur nav jo redzēju tikai maisījumus, kas stūrī. :-D Vispār, ja citi maisījumi ir diezgan daudz, tad tie Frisolac uz rokas pirkstiem saskaitāmas tās bundžas. Vai nu vienkārši nav veikalos pievedums bijis vai kā..

Nu es domāju, ka tas tāpēc, ka pieprasīts maisījums, jo salīdzinoši lēts. Kad vēl to lietoju, vienreiz Rimī plauktā nebija, es pajautāju personālam un man iznesa bundžas no noliktavas. Katrā ziņā, arī mazajos Rimī ir un Euroaptiekā, A-patiekā, Mēness aptiekā un arī Benu aptiekā ir. Ja nu kādreiz savajagās, bet nekur nevari atrast.
Es gan pašlaik lietoju Frisolac, kas ir alerģiskiem bērniem, tas gan ir reti kur atrodams, bet izskraidot visu pilsētu pat to man ir izdevies sakasīt pa vairākām vietām ;-)

Nu jā, man jau likās, ka nav droši sporta daļā mazo nesprādzēt, tāpēc šodien izbrīnījos par to, cik daudzas mammas tādus zem 1 gada vecuma mazos nesprādzē. Lielākus es vēl saprastu, kas jau kaut cik apzinīgi, bet tādus mazos :-O Manējai gan visas siksnas riebjas - gan auto krēsliņam, gan šūpuļkrēsliņam, redzēs kā mums ies. Pamēģināju mājās tajā sēžamdaļā iesprādzēt un pavizināt pa koridori, šī jau knosījās un čīkstēja, mēģināja aprotēt riņķī (ar skatu pret krēslu) (t)

Daydreamer,

Es sprādzēju. Nesprādzēju tikai, kad ejam uz jūru, netālu no mājām(bet tas bija aukstajā laikā, kad kombis un sega bija un guļus beibe nevis sēdus), citādi, jau no agra pavasara spradzēju. Parasti pastaigā ejam uz miedziņa laiku, tad neiebilst, bet citreiz jau papsiho, kā jau visi normāli bērni :D

Dienvida, bet kas slikts var būt tajā, ka bērns vēlas mammas mīlestību?

Favel tas ir lieliski, ka bērns grib mīļoties, bet es ne par to īsti, bet par to, ka būs vajadzīga pastāvīga vecāku uzmanība. Sākot ar gada līdz kāda 3-4 gada vecumam visu laiku gribēs vecāku uzmanību, jo pieradis, ka tie visu laiku atsaucās un ir blakus. Līdz gadam bebim principā svarīgas divas lietas - fiziskā apmierinatība (ēst, gulet, kakāt, silti) un drošības sajūta (fiziska tuvība, kas atgādina 9 mēnešu punča periodu, ka arī, ka vecāki reaģē uz raudāšanu un attiecīgi realizē kādu no ēst, gulēt, kakāt vajadzībām). Neesmu droša vai rotaļas arī ir bērnam no vecāka puses vajadzīgas šajā posmā līdz gadam vai nē, varbūt kāda pieredzējušāka mamma pakomentes vai bēbītim vajag, ka vecāks ar viņu spēlējās vai arī pats veiksmīgi tiek galā. Manam mazajam tāda vajadzība pagaidām nav, drīzāk tāda vajadzība ir vecākiem :-D Tētis piemēram dikti grib ākstīties, kad bērns raud, jo pamperis pilns, lai gan tajā brīdī bebim vienkārsi kaka traucē :-D
Pēc manas loģikas sanak, tā, ja bebim neatsaucās uz raudāšanu, viņam zūd drošības sajūta un tas sāk vecākiem neuzticēties un tāpēc arī kļūst patstāvīgāks. Te nu rodas jautājums cik labi šāda ignorēšana ir. No vienas puses bērns varētu būt spējīgs ļoti labi pats sevi izklaidēt, no otras puses, zūd saikne un uzticība vecākiem.

Es sprādzēju tikai ap gurniem un starp kājām. Kad sprādzēju visu pilnībā, tad sāka tādu histēriju, ka nomieri tikai rokās varēja. Tāpat ar barjeru, kā uzlieku, tā kliedz. Nezinu, ko darīšu, kad sēdēs, jo barjeru ta vajag.

Teddy, nu manējā līdzīgi uzvedās. Bet tas pagaidām pa mājām, uz ielas vēl neesmu vedusi sporta daļā, būs jānoriskē, jo agri vai vēlu tāpat tas būs jādara :D

Es parasti ar cenšos pastaigas uz guļamlaiku ieplānot, bet, kad esam ārā, tad viņa labāk blenž uz visām pusēm (kulbā) un par miegu aizmirst uz pus stundu pavisam noteikti.

Es mazo ņemu rokās, kad viņa bļauj. Arī uz grīdas daru tā - sākumā nolieku, lai pati spēlējas. Kad pagājušas kādas 10-15 min un viņai viss apnicis un atkal čīkst un bļauj, tad mēģinu paspēlēties. Ja tas nestrādā, tad ņemu rokās un staipu apkārt līdz nomierinās. Tad atkal mēģinu likt uz grīdas spēlēties - sākumā vienu, tad iesaistos es. Bet viņa man tāda baigi uzmanību prasošā, viena pati vispār praktiski neko negrib, man vienmēr jābūt blakus/tuvumā, pat uz tualeti nevaru aiziet, lai viņa jau nebrēktu :-( Sākumā, dažas reizes pamēģijānu, lai paraud, ka neskriešu uzreiz klāt, bet viņai tas nestrādā. Viņa var mierīgi 10, 15 min brēkt un norimsies tikai, kad būs paņemta rokās :-/

Favel tas ir lieliski, ka bērns grib mīļoties, bet es ne par to īsti, bet par to, ka būs vajadzīga pastāvīga vecāku uzmanība. Sākot ar gada līdz kāda 3-4 gada vecumam visu laiku gribēs vecāku uzmanību, jo pieradis, ka tie visu laiku atsaucās un ir blakus. Līdz gadam bebim principā svarīgas divas lietas - fiziskā apmierinatība (ēst, gulet, kakāt, silti) un drošības sajūta (fiziska tuvība, kas atgādina 9 mēnešu punča periodu, ka arī, ka vecāki reaģē uz raudāšanu un attiecīgi realizē kādu no ēst, gulēt, kakāt vajadzībām).

Dienvida, tā jau nu gan noteikti nav! Tas par pamatvajadzībām vairāk attiecas līdz 3-4 mēnešu vecumam. Manam tagad ir 11 mēneši, un viņš jau sen ir kārtīgs cilvēciņš, kurš grib komunicēt, rotaļāties ar vecākiem, un kuram ir garlaicīgi spēlēties visu laiku ar vienām un tām pašām mantām. :-)

Pēc manas loģikas sanak, tā, ja bebim neatsaucās uz raudāšanu, viņam zūd drošības sajūta un tas sāk vecākiem neuzticēties un tāpēc arī kļūst patstāvīgāks. Te nu rodas jautājums cik labi šāda ignorēšana ir. No vienas puses bērns varētu būt spējīgs ļoti labi pats sevi izklaidēt, no otras puses, zūd saikne un uzticība vecākiem.

Tieši tā, mazulis saprot, ka nav jēgas raudāt, jo vecāki uz saucieniem neatbildēs. Vispār šķiet stipri dīvaini, kā daži vecāki, tikko kā zīdainis piedzimis, grib, lai viņš kļūtu "neatkarīgs", lai gan viņš taču ir pilnībā atkarīgs no vecākiem. (Es, protams, ne par tevi, Dienvida, bet par tādiem gudrajiem padomdevējiem, kas stāsta, ka rokās ņemt zīdaini nedrīkst, izlutināšot.) Rodas jautājums, kāpēc tad vispār bērnu dzemdēja, ja tik ļoti traucē. (t) Nu, un ja arī gribēs to uzmanību 3-4 gados, tas taču ir pilnīgi normāli, tas ir mazs bērns. :-) Tas tāpat nav vēl tas vecums, kad bērnu vajadzētu laist savā vaļā nepieskatītu uz visu dienu. Vienkārši cilvēkiem, kas izvēlas laist pasaulē bērnu, ir jārēķinās ar to, ka pirmos dzīves gadus bērns prasīs daudz uzmanības. Ai, daudz skarbu lietu gribētos teikt par tām mātēm, kurām savs slinkums un savas ērtības ir svarīgākas par bērna garīgo attīstību un veselību, bet nu, šajā forumā, domājams, tādu tāpat nav. :-)

Es mazo ņemu rokās, kad viņa bļauj. Arī uz grīdas daru tā - sākumā nolieku, lai pati spēlējas. Kad pagājušas kādas 10-15 min un viņai viss apnicis un atkal čīkst un bļauj, tad mēģinu paspēlēties. Ja tas nestrādā, tad ņemu rokās un staipu apkārt līdz nomierinās. Tad atkal mēģinu likt uz grīdas spēlēties - sākumā vienu, tad iesaistos es. Bet viņa man tāda baigi uzmanību prasošā, viena pati vispār praktiski neko negrib, man vienmēr jābūt blakus/tuvumā, pat uz tualeti nevaru aiziet, lai viņa jau nebrēktu Sākumā, dažas reizes pamēģijānu, lai paraud, ka neskriešu uzreiz klāt, bet viņai tas nestrādā. Viņa var mierīgi 10, 15 min brēkt un norimsies tikai, kad būs paņemta rokās

Izklausās uz mata kā mans bērns agrāk. Arī ņēmu rokās, kad gribēja. Kopš iemācījās rāpot/staigāt, rokās reti prasās, tikai tad, kad miegs sāk nākt. Gandrīz visu laiku grib gan atrasties man tuvumā - tajā pašā telpā, bet droši vien būtu dīvaini, ja tā nebūtu.

Mana mamma, lai gan pati mīloša, mudina mani neskriet pie bērniņa pie katra kliedziena un vakar izteicās, ka meitiņa man no tiem bērniņiem, kuri nemāk paši sev kavēt laiku. Viņai ir viens mēnesis! Viens! Es vienkārši paklusēju un cenšos neņemt galvā, lai gan nepatīk, ka cenšas iespaidot manu rīcību. Vēl arī minēja, ka man nav pieredzes un pati vēl esmu bērns - tādos brīžos nesaprotu, kur palikusi mana mamma un kāpēc jāmētājās ar tādiem izteicieniem. Gribējās sirsniņu izkratīt. :-D