Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Es atceros to atvieglojumu, kad bērna 6 mēn jubilejā pēdējo reizi atslaucu pienu un biju brīva! Dažreiz lasu forumos par bērniem-krūts fanātiem (kuri plēš mammai blūzi un gada vecumā joprojām nevar aizmigt bez krūts) un domāju, ka, neskatoties uz visiem pārdzīvojumiem par to, ka krūtsbarošana neizdevās, varbūt tā pat bija labāk - nebija grūti atradināt no nakts ēšanas, kā arī pudeles vispār. Nesen izmetu pēdējo tukšo bundžu un visas pudeles - mans puika jau liels (l)

Nez, man tādu negatīvu sajūtu nav. Baroju ar prieku bērniņu ar krūti, un esmu par to pateicīga. Man nav ko piebilst pat kad kāds saka ka pretīgi :(, diemžēl, es to nespēju saprast, jo esmu laimīga ka varu pati barot un redzēt ka mazais ir laimīgs.

virdzinija, tas par to blūzes plēšanu bija viens no galvenajiem iemesliem izbeigt krūtsbarošanu tādā vecumā, kad mazais vēl īsti neko nesaprot. Es no knupja atradināju, vairs nevajag, bet ar tām pudelēm man šķiet būs kā būs. Es viņu pat gultiņā nevaru paspēt ielikt, kad jau sāk bļaut pēc pudeles. Tai vienmēr jābūt gatavai, ja taisos viņu gulēt likt. Ļoti retas reizes viņš viņu izdzer, pats paspēlējas un aizmieg. Parasti vai, nu, uzreiz aizmieg, vai pēc kāda laiciņa otra jātaisa. :D

Vilionata, es arī pēc 2 nedēļām jau izjutu atvieglojumu un man tas nešķita pretīgi, bet sākumā grūti gan bija. Patiesībā tie brīži bija ļoti mīļi, kad redzēju kādā labsajūtā viņš ir ēdot krūti. (l)

Teddy - es dodu Tutteli. Iedevu nesen NAN,(gribēju pāriet pavisam), bet tad bija ļooti dīvaina kaka. Bail atkal mainīt uz savu galvu, tāpēc iesim rīt pie dakteres, lai saka,ko darīt. Arī domāju par Semper,labas atsauksmes lasu, būtu forši,ja tas derētu! Kā tu mainīji, ja drīkst zināt? Uzreiz devi (katrā ēdienreizē) tikai otru maisījumu vai pakāpeniski?

Es ar gribēju izturēt līdz 6 mēnešiem nobarot pati, bet nu pēc antibiotiku kursa (kad nevarēju barot) padevos. Priecājos,ka nobaroju kaut vai 2,5 mēnešus,jo gribēju pārstāt jau 5.dienā. Un daudz cīnījos, lai kaut tos divus mēnešus izvilktu.

Undiya, mans bija īsts pudeļmīlis. Devu līdz 1g8m, bet pēdējos mēnešus jau vairs ne katru vakaru. vienmēr mirdzošām acīm stāvēja blakus un gaidīja, kamēr uztaisa pudeli, tāda sajūsma! Bet nu jau gana, uz vasaru viegli atmest.

Dienvida, precīzi pateici manas domas par krūtīm! Pilnīgi riebjas, ka visi uzmācas ar jautājumiem un ierosinājumiem, kurus neesmu prasīju. Piemēram, vīrene visu laiku saka, ka bērns grib pasūkt pupu. Nu fui, kā tas izklausās. Vakar par spīti atbildēju, ka nē, pudeli ēda. :D

Es savējai maisījumus esmu dažādus piedāvājusi un viņai nekādi pigori ar punci to dēļ, par laimi, pagaidām nav bijuši. Tagad sāku dot maisījumus ar numuru 2, jo jau 7mēneši beibei. Vispār, man traki pēdējo nedēļu - meita atsakās no jebkāda piebarojuma izņemot putru un maisījumu un visādas lietiņas fīderī. Dārzeņu, augļu biezeņus neēd, griež galvu prom. Šodien riktīgu histēriju uzrīkoja. Bāc. Izlēmu kādu ned''elu vai divas neko no tā nepiedāvāt, varbūt tad atkal aizies. Bet stulbi, jo šito mēnesi viņa nebija neko svarā ņēmusies :/ Varbūt vēl kādai tā gadījies?

Teddy,
Es saprotu, par kādiem pleķiem runā. Manai ap 6/7 mēn bija, ilgi turējās, kādas3 ned., smērē ar ko gribi-neiet nost. Kad jau bijàm pie ārsta, pazuda pēkšņi un nav atgriezušies. Maisījumu nemainīju, lîdz 10 mēnešiem ēdam 1.numura Aptamilu.

Anne,

Meita izvēlīgāka paliek :D manai arī uznāk šādi periodi, un vienîgais, ko reāli no piebarojuma ēd, ir gaļa. Kā iesēdini barošanas beņķî, tā- GĀĀĻLAAAA. Dikti smuki to vārdu viņa saka :D

Tad nu kaut vai 4graudu pārslas ar maltās gaļas mērci jādod, un ēd :D :o
Pašlaik protestē uz brokastīm, pagaršo, bet īpaši neko neēd.

Kā jums liekas, vai ir baigā starpība starp tiem maisījumu numuriem? Man jau liekas, ka diez vai milzīga starpība ir.

Es neafišēju krūtsbarošanu, bet apbrīnoju tās mammas, kas izsakās, ka barot ir pretīgi u.t.t. neuzskatu par varoņdarbu barot divus mēnešus, protams, jāņem vērā apstākļus, tomēr izskatās, ka mammas, kuras pieņem dabīgo procesu un baro pašas, šajā forumā ar putām tā necīnās, kā tās, kas baro ar maisījumu un skaļi pauž viedokli - vienalga ar ko, galvenais, ka paēdis un laimīgs. Pie pirmām grūtībām dot pudeli un pēc tam rakstīt, ka es cīnijos kā varēju, bet tai pašā laikā teikt, ka tas ir pretīgi? Es baroju līdz 11 mēnešiem un man tas likās normāli, kā var būt pretīgi, ja tas ir tavs mazulis, ka pieglaužas un izjūt tavu siltumu un mīlestību? Ticu, ka bērns negribēs ēst un būs problēmas, ja mammai pašai tas process riebjas! Gribi - baro ar maisījumu, gribi - ar savu pienu, bet vai vajag kladzināt, ka Tev process bija pretīgs, bet kā varone cīnijies?:-D

Sorry, ja kādu aizvainoju!;-)

Anne Shirley, es sākumā taisīju ķirbi ar kartupeli un burkānu + lēju klāt ķirbju eļļiņu, jo viņa tiešām ir ļoti aromātiska un garšīga. (l) Ilgi nedevu nekādas saldās burciņas un pietika ar vienu reizi, kad divos piegājienus iedevu viņam plūmju biezeni. Tā arī visa labā dārzeņu ēšana beidzās. Viņš vēra vaļā muti un tikko kā saprata, ko es viņam iedevu tā bija tādas krokodila asaras jālej it kā es viņam kaut ko nežēlīgi pretīgu būtu iesmērējusi (kaut iepriekš ēda ar lielu kāri). Nu, tad es viņu mānīju - 3 karotes dārzeņus, 2 karotes kaut ko garšīgu. Tā arvien vairāk karotītes dārzeņu un mazāk saldā. Bet man labi bija tas, ka viņam ļoti patika ēst no karotes un muti viņš taisīja vaļā vienmēr, nekur prom negriezās. Tikai pīkstēja, ka negaršo. Nu, kaut kā pārgāja līdz tādam momentam, ka paēd normālu ēdienu un zin, ka iedošu pēc tam kaut ko garšīgu. Tagad varu nedot neko garšīgu pēc tam. No rīta ēd putras, pēcpusdienā dārzeņus ar gaļu vai rīsiem un vakarā atkal kādu putru. Putrām piejaucu klāt kādu saldo biezeni - plūmju, persiku vai kādu citu. Paldies Dievam it ne par ko nešķobas un spļaut ārā nekad nav spļāvis, tik pīkstējis. Es nezinu vai viņš vienkārši tēvā "atsities" vai arī savu lomu spēlē tas, ka es viņu salīdzinoši agri iepazīstināju ar cita veida ēdienu.
Tu taču uzsildi viņam tos dārzeņu ēdienus, ne? Es vienkārši esmu redzējusi mammas, kuras dod aukstus un vēl no burciņām. Tie man šķiet īpaši pretīgi, kad ir auksti. Nu, arī manis vārītais nešķiet kaut kas super izcils, kad nav uzsildīts. Tāpēc loģiski, ka bērns arī ne visai tādu ēst gribēs.
Ja nelej ķirbju eļļiņu (es arī vairs neleju, jo beidzās un viņš bez tās arī labi iztiek), tad pieliec sviestu (ko es arī vienmēr daru). Pavisam cita garša uzreiz! ;)

khkh, es ar drīz sākšu gaļu piedāvāt, ko var zināt, varbūt ēdīs :D Citādi izskatās, ka no krūts uz pudeli jāpāriet nevis uz normālu ēdienu. Pediatre ar teica, ka krūti vairs nevar skaitīt kā kārtīgu ēdienreizi dēļ tā ka meita bik nokritās svarā. Varbūt mums tā organiski barošana beigsies. Lai gan vakaros viņa kā tāda mednieksuns krīt virsū man pie kakla un berzē savu snuķīti pret manu kaklu. Un tad zinu, ka bērns sailgojies pēc krūts :D

Undiya, reizēm pielieku sviestu, reizēm pili olīveļļas. Kas nu mājās gadās. Biezenis silts, tikko gatavots. Aukstu ēda tikai Rūdolfa ķirbju un augļu biezeņus. Bet nu jau pat saldos biezeņus negrib. Pēc plūmju riktīgi skurinājās tapēc es ik pa laikam to pie putras ielieku. Putru stūķē pati mutē ar karoti. :)

Nu, nezinu. Tad tev cimperlīga princesīte. :D Bet pa cik tu saki, ka mazā neņemas svarā, tad nekas slikts arī tajās putrās nav. Izvāri prosu ar sviestu, mannā ar ķirbi, auzas ar to pašu plūmi vai ko citu. Es savam negribu forsēt ar putrām, jo viņš jau tā ir liels, bet tu jau vari atļauties. Gan sāks ēst. Ik pa laikam piedāvā! :)

Nesaskatu krūtbarošanā neko pretīgu. Mēdz būt kadri, kad sieviete pasaka, ka krūtis ir domātas vīriešiem nevis bērniem, tad vispār žoklis atkarājas. Sāksim jau ar to, ka tas ir dabīgi un man tas šķiet skaisti - barot pašai savu bērniņu. Pat tagad, kad sāp nemaņā, es skatos uz to mazulīti un tas atsver visas sāpes - tie vaidziņiem, kas kustās un lielās acis, kas uz mani skatās.(l) Protams, te neiet runa par gadījumiem, kad mamma apstākļu dēļ vienkārši nevar pati barot.

Ella de
Es uzreiz sāku dot jauno pilnās porcijās. Mēģināju arī tuteli, bet to baigi laida atpakaļ.
Es vispār visu jauno tagad dodu uzreiz pilnās porcijās gan dārzeņus, gan augļus. Ja kaut kas nepatiks, tad zināšu no kā, nevis ja pa kriksim bakstīšos un tad minēšu.


Par krūtsbarošanu runājot. Viss nav tik skaisti kā izklausās. Arī tās mammas, kas baro pašas, bieži vien ar putām uz lūpām brūk virsū pārējām, ka tikai viņām ir taisnība un pārējās ir muļķes.
Kāda jēga nosodīt, vienai patīk, otrai nepatīk krūtsbarošana, priekškam par to strīdēties?

Man arī riebās un bija pretīgi barot bērnu ar krūti un tāpēc vienam pārtraucu dot 4, bet otram 2 mēnešu vecumā.

Un man, atšķirībā no daudzam jūtīgām mammām, ir pilnīgi vienalga, ko kāds cits saka;-)

Neviens nevienu nenosoda, bet tas ka aizvien biežāk tas tik ļoti tiek uzsvērts tas pretīgums, ko tām kurām vēl nav bēbīši lai domā?
Tādēļ ierakstījos, ka man tas nav pretīgi, bet esmu laimīga un lepna ka varu dot mazajam ēst, ka viņš aug un attīstas pateicoties manam pieniņam.
Vispār agrāk biju saprotošāka pret to procesu, bet tagad kad pati baroju reizēm ir neuzpratne par pretīgumu (to arī tā vareni pauž) utm. Nez, no kurienes tas, jo agrāk taču tā nebija, mūsu mammām taču tā nebija.