Viņa man tāda,, ka ēdīs, cik dos, kas man ļoti nepatīk, jo man nav ne jausmas vai nepārbaroju.
Mans arī sākumā štopēja iekšā tik daudz, cik devu. Es parasti iedevu tik, cik man pašai liekas, ka vajag. Vēlāk iedevu tējiņu vai maisījumu padzert. Tagad jau, kad lielāks, tad var redzēt kad viņam vairs īpaši negribas. Sāk kaut kur skatīties, ver muti vaļā tikai tad, kad karote ir pie pašas mutes..
A, man tajā laikā daktere teica, ka, piemēram, 2 burciņas droši var dot, ja ēd.
Man tagad ir problēma ar pampera uzlikšanu. Tik aktīvs, grozās, bēg prom, nevaru noturēt un smuki sakārtot to pamperu kā kādreiz. Un vēl tai aktivitātei nāk klāt problēma ar saberztiem sarkanumiņiem starp ciskām. Tā noteikti nav nekāda alerģija, jo nekas īpaši nav mainījies mūsu ēdienkartē un nekad agrāk vispār nebija problēmu ar kaut kādiem iekaisumiem vai sarkanumiem dupsīšzonā. Domāju vai ar tām biksītēm nebūtu gan man, gan viņam ērtāk. Tā jau varētu pirkt un pamēģināt, bet mums ir baigie pamperu krājumi un aizdomājos par to kā ir tad, kad bērns sakakājas? Kā viņam tās biksītes var novilkt, lai nesasmērētu kājas, piemēram? Nu, varbūt, ka var.. neesmu jau mēģinājusi. Ceru, ka kāda šeit lieto tās biksītes un var pastāstīt kā tur ir..