Sany, nu jau 3 mēnešus esmu atpakaļ darbā. Un, tās dienas, kad esmu prom, mazais paliek vai nu ar tēti, vai dažas reizes ir bijis pie vecvecākiem. Ar viņiem paliekot uzvedas kā eņģelis- smaidīgs, klausīgs utt. Tiklīdz es pārnāku mājas, tā, aiziet!
BET, mēs esam tās, kuru klātbūtnē bērns var būt patiess- izrāda dusmas, emocijas, kuras pa šo laiku sakrājas. Kā, arī piesaista sev nedalītu uzmanību.
Sākumā bija grūti, jo, nogurums pašai+mājas darbi jau nekur nepazūd + 50% dienas viņš varēja kliegt, ārdīties utt. Pēc tām dažām dienām sapratu, ka mājas darbi pagaidīs, un veltu viņam nedalītu uzmanību- daudz mīļoju, ņemu klēpī, kad prasa, spēlējamies utt. Un, šī metode darbojas. Viņš pamazām ir kļuvis daudz mierīgāks un arī man pašai vieglāk šādi.