Es savu dēliņu (10 mēneši) pirms miega ap kādiem pus 10 saģērbju pidžamā,iztīram zobiņus (cik nu tur kkas sanāk), tad vēl ļauju spēlēties,kad redzu,kad jau nāk miegs,berzē actiņas,tad taisu pudeli,nesu uz gultu un tā viņš aizmieg. Viņam jau iegājies tāds režīms,ka 10 iet gulēt,tad nu es zinu ap cikiem jāgērbj utt vai vannā jāiet. Pati blakus nekad nesēžu,jo tad viņš neguļ,bet ceļas kājās un runājas.
Pa dienu arī gaidu,kad viņam ļoti sāk nākt miegs,tad nesu uz gultu un eju prom.
Protams,ir reizes,kad midzinu rokās šūpinot,tas pārsvarā uz zobu nākšanas laiku,viņš tāds niķīgāks.
Nekad mūsu bērns nav gulējis mūsu gultā,tā kā viņš saprot,ka ir jāguļ savējā. Viņš vispār,lai cik ļoti miegs nāktu,ja mēs ieliekam savā gultā,viņš uzreiz sāks ņemties, spēlēties pa to. Daudzas reizes ir gribējies viņu paņemt blakus,kopā iemigt,tas tak tik forši,bet nu mēs baidamies,ka tad to vajadzēs visu laiku darīt..
Kad vēl baroju ar krūti,tad gan,protams,mēdza man iemigt blakus,bet nu es uzreiz pārliku viņu savā gultiņā.