pelite21, mans dēls divas nedēļas noslimoja un negāja dārziņā. Bija bail par to, kā ies, kad pēc pauzes būs jāatsāk doties uz dārziņu. Bet īstenībā ar katru dienu kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Sākumā nesēdēja pie galda, pēc tam apsēdās, bet bļāva visu ēšanas laiku, nākamajā dienā jau sēdēja un nebļāva. Vēl nākamajā dienā jau sācis ēst. Rīti un atvadas, protams, pagrūti, bet šodien pat iztikām bez klasiskā atvadu brēciena :-D Lūpa gan vēl trīcēja ejot grupiņā, bet iegāja smuki, audzinātājai pie rokas :-) Vakari arī mēdz būt pagrūti, jo puika nogurst (viņš gan tikai līdz gulēšanai pa dārziņu dzīvojas), grūti iemigt vakaros. No otras puses - ir bijuši periodi arī bez dārziņa, kad viņam grūti iemigt. Kā jums sokas ar dārziņa gaitām?