Manai dāmai nu jau gadiņš....vispār jābrīnās, cik ātri laiks skrien!Viņas dzimšanas dienā mani pārņēma skumjas sakarā ar šo faktu - šķiet, tikai nesen rokās turēju mazu Pelīti, kas neko nemācēja un nevarēja, bet nu jau rāda visādus pekstiņus un liek noprast, ka ir liela dāma!:-)
Vēl nesen visiem lielījos, ka mans bērns ēd visu un piebarot viņu nav iespējams...un ko jūs domājat - pēc gada jubilejas pēkšņi atsakās no lietām, ko iepriekš ēda gardu muti! labprāt ēd maizi, par dārzeņu biezeni, ja tajā iemetu maizes gabaliņu gatava apēst:-) Pagaidām visu gatavoju atsevišķi, jo neskatoties uz to, ka mute pilna ar zobiem, košļāt ēdienu atsakās - visu, izņemot savus cepumus, laiž pa taisno kuņģī ;-)
Iemācījusies trakot un psihot, ja kaut kas nepatīk, tad met mantas pa gaisu, sit ar mazajām roķelēm un visādi citādi izrādās....reizēm nevaru smieklus novaldīt, kā gan šis mazais cilvēciņš cīnās par savām tiesībām :-D bet reizēm no dusmām gatava zibeņus spert.
Tā lūk mums iet...
Kā mūsu vienaudžiem klājas??
wee, Tu dažas dienas atpakaļ vienā diskusijā lielījies par savu darbu no mājām, varbūt izstāstīsi, ar ko tas saistīts u.c.? Es ar gribu piepelnīties, citādi tŗūkst gan sajūtas, ka pati varu sev kādu centu nopelnīt, gan kāda nodarbe izņemot mājas uzkopšanu...