Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ja, man tikai sodien pazvanija un aizcinaja.

Nu tad jau varbūt man arī vēl piezvanīs...

Starp citu valsts finansējums vairs būs tikai li'dz janvārim - nākamgad vairs nebūs.

Es vispār labprāt pati tusētu ar savu puiku pa mājām. Kad viņam tikko gads palika, rāvos uz darbu, kaut pāris dienas nedēļā...bet tagad tik foršs vecums, ka labprāt nestrādātu, ja varētu...

Es arī neesmu gājusi dārziņā. Apkārtnē arī bērni nebija, tikai viens puisītis, ar kuru arī spēlējos. Tas man skolā sākumā radīja milzīgas problēmas. Es nemācēju komunicēt ar citiem bērniem, nemācēju viņu spēles spēlēt, man katru dienu bija bail. Tikai 2.klasē es kaut cik iejutos. Nenovēlu to savam bērnam. Lai arī cik grūti man būs palaist savu mazo kunkuli vaļā, vedīšu 2 gadu vecumā uz dārziņu. Mums arī vieglāk būs, jo ir 4 draugu bērniņi, kas ar mums vienā gadā sāks iet dārziņā. Vēl jācer, ka vienā grupiņā.:-D

Mums rinda nepienāca, kaut arī dzīvojam ne-Rīgā. Bet, tā pat nebūtu laidusi, jo man arī iekšēja sajūta, ka vēl bišķi par agru un labāk pagaidīt to gadu.
Un man ar tā pat kā Ebe raksta- bērnam ļoti foršs vecums, kuru tik ļoti gribas izbaudīt esot kopā ar viņu... Nekad nebūtu domājusi, ka tā būs. Kad piedzima, tad biju ar visām 4 par to, ka jau pēc gada laidīšu dārziņā vai atstāšu auklei :D

Pati b-dārzā negāju. Bet atceros, ka klasesbiedri skolā apsprieda bērnudārza štelles un man tik ļoti būtu gribējies iesaistīties, bet nekā.
Citādā ziņā neko nokavējusi nebiju- ātri iejutos kolektīvā, mācības padevās ļoti viegli un tas ar visu mājās dzīvošanu.

Es uzskatu,ka tagad bērni ir jālaiž dārziņā, kaut vai gadus 2 pirms skolas,jo tagad jau bērnudārzos tik daudz ko jau māk. Atceros,ka mēs pirmajā klasē tur visādus vilnīšus un strīpiņas mācijāmies (nezinu vai pareizi uzrakstīju :D) vilkt,bet tagad bērni jau rēķina,raksta jau ļoti labi,apgūst jau vēl vienu valodu. Protams var jau ar bērnu mājās strādāt un to mācīties,bet es uzskatu,ka bērnam labāk to darīt dārziņā ar visiem kopā.

Es arī uztraucos, kā būs, kad mans sīkulis sāks iet dārziņā. Bet nepinkšķēju, ka nu jau liels un ies dārziņā. Un aizgāja pārsteidzoši labi. Jau pusgads riņķī un septembrī jau pāries no privātā un pašvaldības. Par to satraukums ir, jo te jau viss zināms, viņam patīk, ir draugi, foršas audzītes. A tur nezinu, kā būs. Būs atkal jauns adaptēšanās periods:-/

Privātie dārziņi ir ļoti labs risinājums.

Ebe - vai tad valsts jau devusi skaidru jā, mēs ņemam nost līdzfinansējumu?

Es tik vēl zinu, ka tagad liekuļo un īsti atbildi nesaka, lai gan domāju gan, ka nedos un ņems nost, bet valsts jau grib un uzstāj, ka to naudu pašvaldībām jāmaksā ko valsts deva, bet nu nedomāju, ka pašvaldības tik daudz pavilks.

Man tieši tāpat kā Aijaijaa, nebija nekādu problēmu iejusties. Lasīt mācēju no 4 gadu vecuma, rakstīt, rēķināt arī jau mācēju pirms skolas. Iejusties nebija grūti, jo apkārt bija bijuši bērni - gan vecāki, gan jaunāki. Es atceros, cik ļoti man patika dzīvoties ar mammu mājās, atceros, cik daudz foršu darīšanu mums bija, kā visu kopā darījām - nu nekad vairs nebūs tā, kā tad! (l)
Vismaz līdz tiem 3 gadiem būtu dikti forši pa mājām nodzīvoties ar puiku vai vismaz kaut kādā nodarbību režīmā iet uz dārziņu, nevis katru dienu pilnas dienas...


Liliii, es kaut kur lasīju, ka nākamā gada budžetā šādas pozīcijas nav, bet tagad tā sāku domāt - nākamā gada budžets tak nemaz vēl nav apstiprināts, vai ne? Es vairs neesmu droša, varbūt, ka tiešām vēl nav pieņemts.

Aijaijaaa, starp citu, cik zinu, tad jūsu galā Skultes dārziņā ir vietas (tikai nezinu, vai tas dārziņš ir pašā Skultē vai Mandegās). Nu tas tā, ja nu tev pēkšņi sagribas laist dārziņā ;-)

Meietenes valsts finansējums tiek ņemts nost ar janvāri, BET pašvaldībai pašai ir sākot no janvāra jāsedz pilna summa - līdzšinējais pašvaldības finansējums + valsts segtā daļa.

Ebe, es zinu par Skultes dārziņu, bet gribu viņu laist tepat Saulkrastos. Šis dārziņš mums tik pat kā blakus mājām+te zināmas audzinātājas. :)

Nu, arī mūsu laikā dārziņos mācīja rakstīt, lasīt, rēķināt... Vismaz manā dārziņā tā bija, es gan sāku iet 5 gados un visu to jau mācēju. Nedomāju, ka "mācīties kopā" šajā gadījumā ir kas labāks, individuāli strādājot, bērnam vajag krietni mazāk laika, lai apgūtu vielu. Mājmācības gadījumā jāmācās pāris h dienā (un tas ir interesanti!) nevis tā kā skolā... sēdi garlaicīgās stundās visu dienu.
Katrā ziņā es nedomāju, ka 1,5g - 2g veciem bērniņiem būtu jāiet dārziņā, žēl, ka mūsdienās vairumam vecāku tā ir vienīgā iespēja.

Es savu puiku domaju laist tikai no 3g , vins man nav socials bail no svesiniekiem, ritigs mammas puika, nedomaju ka b/d bus labs prieksh mums tuvako laiku:-/

Mani puikas aizgāja 1g8m uz dārziņu un abi baigi laimīgie. Un ne mājās grib iet vakarā un no rīta ir gatavi skriešus skriet uz dārziņu. Mammas kompānija nav līdzvērtīga vienaudžiem. Viņi ļoti smuki socializējas un vispār ir baigi droši. Ir gan draugi jau, gan smuki māk kopā spēlēties. Vispār esmu tikai par laicīgu laišanu dārziņā. Meitu arī tāpat sūtīšu :)

Tesoro, pēc psihologu viedokļa 3g ir agrākais, kad var laist dārziņā. :)

Mans uzsāka b/dārza gaitas ar janvāri, kad bija pusotrs gads.Nu jau stāžs ir pusgads.Tikām pašvaldības dārziņā.Pirmās 2 nedēļas nedaudz paraudāja, vairākas nedēļas mēnesī paslimoja...viss, kā nākas.Tagad tāds bosiks, kaujas ar lielākiem puikām, rausta meitenes aiz matiem...īsāk sakot, palaidnis.Man kauns klausīties.Laikam būs tā divgadnieku krīze.Viņš man vispār ir tāds spītnieks, grib būt uzmanības centrā un galvenais...Ehh.Būtu gribējies laist vēlāk, bet kā no gaisa radās iespēja tikt dārziņā un uzsākt darba gaitas.Godīgi sakot, citādi varētu nagus grauzt.Tāda ir dzīve.

Pati sāku iet sešos gados un man bija ļoti grūti iejusties, ko arī vēlāk izjutu visus pamatskolas gadus.Bet varbūt tas atkarīgs arī no cilvēka.Es par sevi nekad neesmu mācējusi pastāvēt.

Psihologi saka vienu, es saku reālu pieredzi - ar pusotrgadniekiem - divgadniekiem 95% problēmu nav, bet ja tuvojas jau 3 gadiem... Tad ir grūti - visiem - mammai, bērnam, audzinātājām.

Protams, tak katrs bērns ir savādāks un ir dažādi gadījumi, bet nu par to, ka no 3 gadi jālaiž bērnudārzā - es iesmeju jau sen, sen, sen...

Šodien bijām raudzībās - par bēbi vispār nekāda interese, viss pofig, bet kad mammīte paņēma paauklēt... O-ou!!!! (t)

Robīte - kad draudzenei dēliņš piedzima, tad divgadīgā meita grūda bēbi no mammas rokām ārā un visu laiku mēģināja ierāpties klēpī. Tā kādas 2 nedēļas un pēc tam pierada.